Attēlā mazs zēns “dod pieci” savai ārstei.
FOTO: Magnific.com.
Turpmāk pirmo vakcīnas devu pret masalām un vējbakām bērni saņems 12 mēnešu vecumā, bet balstvakcināciju pret masalām trīs gadus ātrāk nekā līdz šim – četru gadu vecumā.
Izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi”, kas stājas spēkā 18. augustā.
Vakcinācijas noteikumi paredz, ka bērni pret masalām tiek vakcinēti, izmantojot kombinēto masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta poti. Līdz šim bērni poti saņēma 12–15 mēnešu vecuma intervālā kopā ar vēl trīs citām potēm: pret B hepatītu, difteriju, garo klepu, Hib infekciju, stingumkrampjiem un poliomielītu (4. deva); pret pneimokoku infekciju (3. deva) un vējbakām (1. deva).
Anotācijā norādīts, ka vakcinācijas veikšanas intervāls sekmē bērnu vakcinācijas atlikšanu līdz intervāla beigām. Arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka šogad 30,6% bērnu ir vakcinēti 12 mēnešu vecumā, bet 38,25% bērnu – 15 mēnešu vecumā. Savukārt imunizācijas līmeņa un savlaicīguma analīzes dati par 2024. gadu liecina, ka 26,7% bērnu tiek vakcinēti pat pēc 15 mēnešu termiņa.
Anotācijā norādīts, ka arī Pasaules veselības organizācija (PVO) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) iesaka vakcinācijas grafikos izvairīties no nevajadzīgi plašiem vakcinācijas vecuma intervāliem, jo tie samazina vakcinācijas aptveri un palielina risku, ka bērni paliek neaizsargāti pret vakcīnregulējamām infekcijām.
Ņemot vērā to, ka 12–15 mēnešu vakcinācijas intervāls veicina vakcinācijas atlikšanu, Imunizācijas valsts padome un Nacionālā masalu un masaliņu eliminācijas komisija lūgušas mainīt pašlaik noteikto bērnu vakcinācijas intervālu uz 12 mēnešiem.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija iebilda pret šo ierosinājumu, norādot, ka plānotās izmaiņas var samazināt vakcinācijas procesa elastību, palielināt administratīvo slogu un radīt riskus vakcinācijas savlaicīgumam.
Tāpēc, lai panāktu kompromisu, noteikts pārcelt masalu, masaliņu, epidēmiskā parotīta (MMR1) un vējbaku (Varicella1) vakcināciju uz 12 mēnešu vecumu, bet pārējās vakcinācijas atstāt 12–15 mēnešu intervālā.
Vakcinācijas kalendārs līdz šim paredzēja, ka balstvakcinācija pret masalām veicama bērna septiņu gadu vecumā.
Grozījumu anotācijā paskaidrots, ka dažādās valstīs balstvakcinācijas laiks var atšķirties, taču lielākajā daļā ES/EEZ valstu bērni otro masalu vakcīnas devu saņem vecumā no četriem līdz sešiem gadiem. Savukārt PVO rekomendē sasniegt vismaz 95% vakcinācijas aptveri pret masalām ar divām vakcīnas devām, lai novērstu infekcijas cirkulāciju sabiedrībā.
Pirmā masalu vakcīnas deva sniedz mūžilgu aizsardzību pret masalu vīrusa infekciju 93% cilvēku, bet divas devas – 97%. Latvijas gadījumā tas nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr bērns septiņu gadu vecumā saņem otro vakcīnas devu, netiek nodrošināta pietiekama sabiedrības aizsardzība pret šo infekciju.
Anotācijā arī uzsvērts, ka masalas ir ļoti infekciozas un ātri izplatās bērnu kolektīvos. Vidēji masalu slimnieks var inficēt 12–18 cilvēku, kuriem nav imunitātes pret masalām. Turklāt ECDC dati liecina par strauju masalu gadījumu pieaugumu ES/EEZ valstīs pēdējo gadu laikā. Proti, 2024. gadā ES/EEZ valstīs tika ziņots par vairāk nekā 35 000 masalu gadījumu, kas veido aptuveni desmitkārtīgu pieaugumu salīdzinājumā ar 2023. gadu.
Lai veicinātu sabiedrības aizsardzību pret masalām, turpmāk bērnu balstvakcinācija pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu (MMR2), izmantojot kombinēto poti, paredzēta četru gadu vecumā.
Vienlaikus turpināsies to bērnu revakcinācija, kas ir vecāki par četriem gadiem un vēl nav saņēmuši otru vakcīnas devu. Savukārt septiņgadīgu bērnu vakcinācija noteikta kā prioritāra, ņemot vērā, ka šie bērni ilgāku laiku ir bijuši uzņēmīgāki pret inficēšanos, kas palielina gan saslimšanas, gan infekcijas tālākas izplatīšanas risku.
