Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pēc trīs gadu pārtraukuma saņēmis informāciju par apstiprinātu difterijas gadījumu. Ziņa ir satraucoša, jo tikai nedaudz vairāk par pusi Latvijas iedzīvotāju virs 18 gadiem ir revakcinējušies pret šo infekcijas slimību. Skaidrojam, cik bīstama ir difterija un kāpēc tikai viens Latvijā reģistrēts difterijas gadījums uztverams nopietni.
Difterija ir lipīga un dzīvībai bīstama infekcijas slimība, ko ierosina difterijas baktērija Corynebacterium diptheriae. SPKC skaidro, ka ar difteriju var inficēties, ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, ko runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai vesels cilvēks, kurš ir difterijas baktēriju nēsātājs. Tādēļ inficēties var pavisam ikdienišķās situācijās un vietās: sabiedriskajā transportā, darbavietā, kafejnīcā, tiekoties ar draugiem.
Šīs slimības sākumstadijai nav specifisku simptomu. Var novērot paaugstinātu temperatūru, nespēku, svīšanu. Līdz ar simptomu parādīšanos attīstās difterijas pazīmes: vispārējs savārgums, temperatūras paaugstināšanās, kakla sāpes, apsārtums, tūska, rīšanas grūtības, uz mandelēm parādās netīri pelēks, biezs aplikums, kas var izplatīties pa visu rīkli (maziem bērniem aplikums var sākties no balsenes, šādā gadījumā rodas klepus, balss aizsmakums un apgrūtināta elpošana), var būt arī galvassāpes un apetītes zudums.
Vienlaikus difterijas toksīni ar asins plūsmu izplatās pa visu organismu, kas izraisa sirds muskuļa iekaisumu jeb miokardītu, skar nervu sistēmu un bojā nervu šķiedras, kā arī nieru, aknu un virsnieru audu nekrozi. Ja cilvēks laikus nevēršas pēc medicīniskās palīdzības un slimība tiek ārstēta pārāk vēlu, difterija var izraisīt nopietnas veselības problēmas, invaliditāti, smagākos gadījumos – cilvēka nāvi. Pēc PVO datiem 5–10% saslimšanas ar difteriju gadījumi beidzas ar pacienta nāvi. Mirstības rādītājs ir augstāks maziem bērniem.
No saslimšanas ar difteriju pasargā laikus veikta vakcinācija, uzsver SPKC. Vakcīnās ir difterijas toksoīds, citiem vārdiem, inaktivēts baktērijas toksīns ar antigēna īpašībām. Vakcinētas personas organismā ir antivielas, kas inficēšanās gadījumā neitralizē difterijas izraisītāja izstrādāto toksīnu. Tomēr ar laiku antivielu daudzums samazinās, tādēļ ir nepieciešamas regulāras balstvakcinācijas.
Ministru kabineta (MK) izdotajos Vakcinācijas noteikumos ir noteiktas infekcijas slimības, pret ko obligāti jāveic vakcinācija, vakcinējamo personu loks un vakcinācijas kārtība, kā arī obligātās minimālās nodrošinājuma prasības vakcinēšanai. Šo noteikumu 3. punktā ar apakšpunktiem ir paredzēts pienākums bērnus un pieaugušos obligāti vakcinēt pret difteriju. Turklāt 6. punktā ir noteikts, ka visi vakcinēšanas izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta – vakcinācija pret difteriju ir viens no valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.
Bērnu un pieaugušo vakcinācijas kalendārā, Vakcinācijas noteikumu pielikumā ir noteikts, ka bērni Latvijā pret difteriju tiek vakcinēti 2, 4, 6 un 12 līdz 15 mēnešu vecumā, bet pēc tam – 7 un 14 gados. Pieaugušajiem un difteriju pārslimojušajiem nepieciešams veikt balstvakcināciju ik pēc 10 gadiem.
MK noteikumos ir paredzēts pienākums ģimenes ārstiem un vakcinācijas iestādēm regulāri iesniegt SPKC konkrētās reģionālās nodaļas epidemiologam pārskatu par vakcinētajām personām atbilstoši vakcinācijas kalendāram. Pārskatā no 2015. gada apkopojuma var redzēt, ka pieaugušo vakcinācijas aptvere ir tikai nedaudz lielāka par 50% no mērķgrupas, turklāt ar izteikti lejupkrītošu tendenci no 2020. gada.
SPKC dati rāda, ka 2021. gadā vakcinācijas aptvere bijusi augstāka tikai zīdaiņiem 2 mēnešu vecumā – 95,9% un bērniem 12–15 mēnešos, kas sasniedz 97,3%. Līdz ar personas vecuma pieaugumu vakcinācijas aptvere samazinās: zīdaiņiem 6–11 mēnešos tā bija 94,4%, bērniem 7 gados – 89,3% (2022. gadā – 89,5 %), pusaudžiem 14 gados – 68,3% (2022. gadā – 81,8%), bet pieaugušajiem – 52,8% (2022. gadā – 51,7%).
Sarunā ar LV portālu SPKC pārstāve Ilze Arāja vakcinācijas aptveres kritumu skaidro ar neseno “Covid-19” pandēmiju, kad tika atliktas plānotās procedūras un tikšanās ar ārstu klātienē.
LV portāla infografika.
Ziņots, ka no 2009. līdz 2019. gadam Latvijā reģistrēti 119 difterijas gadījumi: 9 jeb 7,6% beigušies letāli.
SPKC pārstāve atzīst, ka letālo iznākumu gadījumu skaitu nav iespējams vērtēt kopā ar inficēto skaitu, jo katrs letālais gadījums ir atšķirīgs. “Katrs gadījums ir individuāls jāvērtē, vai un kādas cilvēkam bijušas hroniskas saslimšanas, bet skaidrs, ka difterijai ir lieli komplikācijas riski,” viņa uzsver.
Jau vēstīts, ka 2022. gadā pret difteriju revakcinējušies vien 51,7% pieaugušo. SPKC pārstāve uzsver, ka ar šādu vakcinācijas aptveri pat šobrīd reģistrētais viens saslimšanas gadījums ar difteriju uztverams nopietni. Viņa paskaidro: “Covid-19” laikā cilvēki mazāk kontaktējās, tagad šādu ierobežojumu vairs nav, tādēļ slimības izplatās ātrāk. Eiropā var redzēt, ka lielākoties difteriju pārnēsā migranti. Robežas mums ir atvērtas, cilvēki ceļo, – tas jāņem vērā. Turklāt difterijai nav aktīvo periodu kā, piemēram, gripai, - saslimstība tiek reģistrēta arī vasarā.”
Lai arī MK Vakcinācijas noteikumu 16. punktā norādīts, ka ārstniecības personām un (vai) vakcinācijas iestādēm laikus jāinformē aprūpes pacienti par vakcinācijas nepieciešamību, SPKC pārstāve atgādina, ka visu atbildību nevajadzētu novelt uz speciālistu pleciem.
“Katram cilvēkam ar savu ģimenes ārstu vai ģimenes ārsta medmāsu jāpārrunā vakcinācijas kalendārs. Nav vairs laiks, kad ārsts pieņem tikai pa tālruni. Tā ir paša atbildība: pašam jāseko līdzi gan savam, gan bērnu vakcinācijas kalendāram. Piemēram, reizi gadā aizejot pie ģimenes ārsta uz profilaktisko pārbaudi, jāpajautā arī par vakcinēšanos,” iesaka speciāliste.
Jāņem vērā, ka ar difteriju var saslimt arī vakcinētie, taču tādā gadījumā slimība parasti ir viegla un atveseļošanās ātra, bez komplikācijām.
Vakcinēšanos parasti veic ģimenes ārsta praksē. Tomēr der zināt, ka ir pieejami arī vakcinācijas kabineti, kuros par maksu var saņemt nepieciešamo pakalpojumu.
LV portāls sarunā ar “Veselības centra 4” Vakcinācijas dienesta vadītāju Džeinu Mežali noskaidroja, ka vakcinēties pret difteriju ir iespējams visos “Veselības centra 4” vakcinācijas kabinetos.
“Tā nav biežāk izmantotā vakcīna, jo, valsts apmaksātu, to var saņemt arī pie ģimenes ārsta. Ja ģimenes ārstam konkrētajā brīdī vakcīnas nav, pacients var vērsties privātā ārstniecības iestādē,” stāsta Dž. Mežale. Vakcīnu cenas privātajās ārstniecības iestādēs ir mainīgas (to nosaka ražotājs, bet lielākoties vakcīna pret difteriju maksā aptuveni 40 eiro.
Lai arī kur tiktu saņemta pote, vakcinēšanās kārtība ir vienota: cilvēks uz vakcināciju ņem līdzi personu apliecinošu dokumentu un potēšanās pasi (ja ir). Pēc vakcinācijas tiek veikts ieraksts potēšanās pasē un norāde, kad nepieciešams revakcinēties. Pirms doties potēties, ieteicams noskaidrot, vai nepieciešamā vakcīna šobrīd ir pieejama.
MK noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” ir noteikts personu loks, pie kurām ģimenes ārstam nepieciešamības gadījumā jādodas mājas vizītē. Tie ir, piemēram, bērni, personas, kurām noteikta I grupas invaliditāte, personas, vecākas par 80 gadiem un citi. Šajos noteikumos arī norādīts, ka veselības aprūpes pakalpojumā mājās ietvertas arī medikamentu injekcijas ādā, zemādā, tātad – arī vakcinācija pret difteriju.
