Straujāka savlaicīgi vakcinēto meiteņu mērķgrupas īpatsvara lejupslīde aizsākās 2021. gadā, sasniedzot nepilnus 40%. Salīdzinājumam: 2020. gadā īpatsvars bija gandrīz 60%.
LV portāla infografika.
10. maijā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Vakcinācijas noteikumi”, kas paredz, ka turpmāk arī zēni tiks vakcinēti pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) līdz 18 gadu vecumam, tādējādi paaugstinot līdzšinējo 14 gadu slieksni un nodrošinot vakcināciju visiem pusaudžiem, neatkarīgi no dzimuma.
Līdz šim valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV tika nodrošināta meitenēm no 12 līdz 18 gadu vecumam, bet kopš 2022. gada – arī zēniem no 12 līdz 14 gadu vecumam.
Vakcinācijai līdz 14 gadu vecumam (ieskaitot) tika izmantotas divas vakcīnu devas, no 15 gadu vecuma – trīs devas. Grozījumi paredz, ka turpmāk visās vecumgrupās tiks ieviesta divu devu vakcinācija, trīs devu vakcinācijas shēmu saglabājot imūnsupresētu pacientu vakcinēšanai.
“Analizējot datus no pētījumiem dažādās pasaules valstīs, redzams, ka divu devu vakcinācijas shēma nodrošina augstu efektivitāti un vismaz desmitkārt augstākus neitralizējošo antivielu līmeņus, kā pēc dabīgas inficēšanās ar CPV infekciju,” paskaidrots grozījumu anotācijā.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) sniegto informāciju 2022. gadā 56,3% meiteņu, kurām pienācās valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV, vakcinācijas kursu pabeidza, savukārt 16,8% zēnu (12–14 gadi) bija uzsākuši vakcināciju pret CPV, bet tikai 4,1% to pabeidza.
Vērojams, ka Covid-19 pandēmijas iespaidā meiteņu vakcinācijas aptvere pret CPV (pirmā vakcīna) 2021. gadā samazinājās par vairāk nekā 20%, salīdzinot ar 2020. gadu, kad tā sasniedza gandrīz 60% no mērķgrupas.
Cīņā pret CPV izplatību svarīga ir kolektīvā imunitāte. Imunizācijas valsts padome (IVP) tikšanās laikā ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni 2023. gada 15. februārī skaidroja: “CPV infekciju var samazināt līdz pat 99–100%, ja vienādi tiek vakcinēti abi dzimumi un vakcinācijas aptvere sasniedz 80%.”
Arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas izdotajās vadlīnijās “Dzemdes kakla priekšvēža slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana un novērošana” ar citu valstu piemēriem uzsvērta kolektīvās imunitātes nozīmība vīrusa izplatības ierobežošanā.
“Valstīs, kur ir augsta meiteņu vakcinācijas aptvere (70–85%), kā, piemēram, Austrālijā, veidojas t. s. kolektīvā imunitāte, kas veicina inficēšanās samazināšanos arī starp nevakcinētiem zēniem un vīriešiem. Valstīs, kur meiteņu vakcinācijas īpatsvars ir nepietiekams, kopienas imunitāte neveidojas, un zēnu iekļaušana vakcinācijas valsts programmā var veicināt nozīmīgu visu ar CPV saistīto saslimšanu samazināšanos abiem dzimumiem.
Zviedrijā ir aprēķināts, ka zēnu iekļaušana vakcinācijas programmā un meiteņu papildu (catch-up) vakcinācija 13–18 un 22–26 gadu vecumā samazina saslimstību ar vakcīnā iekļautajiem CPV tipiem vēl par 10,8%.
Vācijā aprēķināts, ja meiteņu vakcinācijas aptvere ir 44,6%, papildus vakcinējot 22,3% zēnu, nākamo 100 gadu laikā ir iespējams novērst 22 122 dzemdes kakla vēža gadījumus, t. sk. 5834 nāves gadījumus, un 25 226 citus ar CPV saistītu vēžu gadījumus sievietēm un vīriešiem, tostarp 10 279 nāves gadījumus.”
Eiropas Vēža organizācijas (European Cancer Organisation) izdotajā materiālā “Atbrīvojoties no CPV izraisīta vēža un citām saslimšanām Eiropā” (Eliminating HPV-Caused Cancers & Diseases in Europe) minēts, ka CPV izraisa aptuveni 5% no visiem vēža gadījumiem pasaulē. CPV izraisa 70% no mutes un rīkles vēža, 90% no tūpļa vēža, 60% no dzimumlocekļa vēža, 75% no maksts vēža un 70% no vulvas vēža. CPV ir saistīts ar vairākiem citiem vēža veidiem galvas un kakla audos. Aptuveni 20% gadījumu CPV bijis klātesošs, diagnosticējot vēzi vīriešiem.
SPKC skaidro, ka CPV ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādas dziļākos slāņus. Pastāv vairāk nekā 100 CPV veidu. Vairums no tiem ir tā saucamie “zema riska” vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādas veidojumus, piemēram, kārpas. Savukārt “augsta riska” vīrusa tipi var veicināt vēža attīstību.
Vakcinēties pret CPV ir īpaši svarīgi vēl pirms dzimumattiecību sākuma. Šajā vecuma grupā ir daudz labāka organisma reakcija uz vakcīnu, kas sekmē imūnās sistēmas efektīvāku atbildi.
Lai iegūtu labāko iespējamo aizsardzību pret vīrusu, ir jāsaņem pilns vakcinācijas kurss – divas devas – ar vismaz sešu mēnešu intervālu starp tām (izņemot imūnsupresētos pacientus).
Ja vakcinācija uzsākta pēc iepriekšējās shēmas un ir saņemtas pirmās divas vakcīnas ar intervālu, kas mazāks par sešiem mēnešiem, jāsaņem arī trešā vakcīna. Svarīgi, lai starp otro un trešo vakcīnu būtu vismaz sešu mēnešu intervāls.
