Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Cilvēka papilomas vīruss (CPV) ir plaši sastopams un nešķiro cilvēkus ne pēc dzimuma, ne vecuma, tāpēc Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir uzsācis kampaņu “Uzvari cīņā ar vēzi, pirms tā sākas”, lai sabiedrību informētu par sekām, kuras izraisa CPV infekcija, kā arī vakcinācijas pret CPV nozīmi onkoloģisko slimību profilaksē.
CPV ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus un izraisa dažādu orgānu ļaundabīgos audzējus un labdabīgus ādas un gļotādas veidojumus.
Ikviens var viegli inficēties ar CPV dzimumkontaktu un sadzīves kontaktu laikā. Gan vīrietis, gan sieviete var kļūt par CPV vīrusa nēsātāju, nejūtot nekādas izmaiņas veselības stāvoklī.
Tā kā cilvēka imūnā sistēma aktīvi darbojas pret CPV, vairums CPV infekciju (50%–70%) izzūd pašas no sevis, proti, laika periodā no dažiem mēnešiem līdz pat pāris gadiem, neatstājot negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un neliekot pat nojaust par to esamību. Tomēr ir tādi CPV veidi, kas izraisa ļaundabīgos audzējus.
Pastāv vairāk nekā 100 CPV veidu, un vairums no tiem ir tā saucamie “zema riska vīrusa tipi”, kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, kārpas. Savukārt augsta riska tipi var veicināt dzemdes kakla, maksts, vulvas vēža attīstību sievietēm, dzimumlocekļa vēža attīstību vīriešiem, anālā kanāla, kā arī mutes un rīkles vēža attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem.1
Dzemdes kakla vēzis Latvijā ir otrs visbiežāk konstatētais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam, kuru 99% gadījumu rada ilgstoša CPV infekcija.
Katru gadu Latvijā dzemdes kakla vēzis tiek konstatēts aptuveni 240 sievietēm.2 Onkologs-ķirurgs un koloproktologs, Jēkabpils reģionālās slimnīcas dienas stacionāra un ambulatorās nodaļas vadītājs, Latvijas Onkologu asociācijas valdes loceklis Guntis Ancāns zina teikt, ka ik gadu Latvijā vēl aptuveni 200 cilvēku saslimst ar citiem CPV izraisītajiem vēža veidiem, piemēram, dzimumlocekļa vēzi, galvas un kakla vēzi, tūpļa kanāla vēzi.
“Katru divdesmito audzēju pasaulē ir izraisījusi CPV infekcija,” uzsvēra bērnu infektoloģe, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.
Tās ir saslimšanas, kuras mūsdienās ir iespējams novērst. “Latvijas veselības aprūpē vislielākais neizdarītais darbs un arī uzdevums ir tas, ka katru gadu aiziet viņsaulē vai smagi saslimst cilvēki, kuri varēja nesaslimt, jo tās ir novēršamas saslimšanas un nāves. Turklāt tas ir arī mūsu pašu rokās,” secina veselības ministrs Daniels Pavļuts.
No inficēšanās ar biežākajiem CPV tipiem pilnībā pasargā tikai vakcīna.3
Kā skaidro infektoloģe D. Zavadska, organisma imūnās atbildes reakcija, kuru izraisa dabīgā CPV infekcija, ir vāja un nepietiekama un ne vienmēr nodrošina aizsardzību pret atkārtotu inficēšanos. Turklāt vīriešiem pēc dabīgās infekcijas antivielas veidojas vēl mazāk nekā sievietēm, tāpēc visu dzīvi pastāv nepārtraukta uzņēmība pret CPV. Turpretī vakcinācija rada tādus antivielu līmeņus pret onkogēnajiem CPV tipiem, kas ir ievērojami augstāki un noturīgāki par dabisko infekciju.
Kopš pirmo CPV vakcīnu reģistrācijas ir aizritējuši 20 gadi, to drošību un efektivitāti Eiropas Savienībā pastāvīgi uzrauga Eiropas Zāļu aģentūra un valstu atbildīgās iestādes – Latvijā tā ir Zāļu valsts aģentūra. Minēto institūciju rīcībā nav informācijas, kas varētu apšaubīt vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju drošumu un efektivitāti.4
“Virkne nozīmīgu pasaules organizāciju ir atzinušas, ka CPV vakcīnas ir ārkārtīgi drošas. Tas nav tik bieži un pašsaprotami, ka par vakcīnām tiek izmantots apzīmējums “ārkārtīgi drošas”,” uzsver D. Zavadska.
CPV vakcīna abu dzimumu imunizācijas kalendārā ir 63 pasaules valstīs.
Vakcīna, kuru šobrīd izmanto, lai vakcinētu pusaudžus, aizsargā pret deviņiem CPV tipiem – 6., 11., 16., 18., 31., 33., 45., 52. un 58. tipu –, kas izraisa dzemdes kakla, vulvas, maksts, dzimumlocekļa un anālās atveres pirmsvēža bojājumus un vēzi, kā arī dzimumorgānu kondilomas jeb kārpas. Pētījumos pierādīts, ka vakcīna aizsargā pret CPV tipiem, kas izraisa aptuveni 90% dzemdes kakla vēža gadījumu.5
Uzzini vairāk >>
Latvijā meitenēm valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV ir pieejama no 2010. gada. Sākot ar 2022. gadu, tā tiek nodrošināta arī zēniem.
Latvijā pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV:
“Onkologi zina, ka CPV nešķiro dzimumus,” norāda onkologs-ķirurgs G. Ancāns. Viņš atgādināja, ka viena no aktuālākajām CPV infekcijas izraisīta vēža lokalizācijām, īpaši vīriešiem, ir galvas un kakla vēzis, uzsverot, ka Latvijā ir augsti rādītāji mirstībai no galvas un kakla vēža.
Latvijā ir augsti rādītāji mirstībai no galvas un kakla vēža, kuru izraisa cilvēka papilomas vīruss.
Lai iespējami savlaicīgi nodrošinātu aizsardzību, meitenēm un zēniem ir būtiski vakcinēties vēl pirms intīmu attiecību uzsākšanas. Pusaudžu vecumā ir daudz labāka organisma reakcija uz vakcīnu, kas sekmē imūnās sistēmas efektīvāku atbildi pret CPV.
D. Zavadska skaidro, ka vislielākā aizsardzība ir, uzsākot vakcināciju līdz 15 gadu vecumam, uzsverot, ka ir vērts vakcinēties arī vēlāk: “Eksperti norāda, ka abiem dzimumiem ir jēgpilni vakcinēties līdz 55 gadu vecumam, bet vakcīnai nav augšējā vecuma limita.”
Līdz ar to vakcinēties pret CPV var arī pieaugušie, tomēr tas ir jādara par saviem līdzekļiem, jo valsts neapmaksā vakcīnu pieaugušajiem.
Vakcīnas saņemšana tiek organizēta pie ģimenes ārsta. Lai iegūtu iespējamo labāko aizsardzību pret vīrusu, ir jāsaņem pilns vakcinācijas kurss:
“Tā kā vakcinācijas mērķa grupa, kurai uzsākt vakcināciju, ir bērni no 12 gadu vecuma, parasti pie ģimenes ārsta bērni nāk kopā ar vecākiem. Praksē redzams, ka sarunu par vakcināciju biežāk uzsāk ārsts, nevis vecāki,” norāda ģimenes ārste-rezidente Zane Berga.
Z. Berga aicina, vēršoties pie ģimenes ārsta, uzdot visus interesējošos jautājums, lai saņemtu nepieciešamo informāciju, un pieņemt lēmumu, jau iepriekš zinot, kādi ir nevakcinēšanās riski. Ārste atgādina, ka bērniem, kuri sasnieguši 14 gadu vecumu, vecāku piekrišana vakcinācijai nav nepieciešama.
Turpmāk ieskats biežāk uzdotajos jautājumos par CPV vakcīnu, ar kuriem ikdienas praksē saskaras ģimenes ārsti, un ģimenes ārstes-rezidentes Zanes Bergas atbildēs.
Jautājums: kas šī ir par vakcīnu un kāpēc tā vajadzīga?
Atbilde: ar vakcīnu pret CPV cenšamies izveidot aizsardzību, lai nerastos onkoloģiskas saslimšanas. Vakcinācija ir nepieciešama puišiem, jo arī viņiem var rasties onkoloģiskas saslimšanas, kuras izraisa šis vīruss.
Jautājums: vai vakcīna ietekmē auglību?
Atbilde: pastāv mīts, ka vakcinācija ietekmē auglību, bet ir daudzi pētījumi, kuros pierādīts, ka vakcīna ir droša un neietekmē auglību.
Jautājums: vai vakcīnai ir blakusparādības?
Atbilde: vakcinācijas blakusparādības ir retas, tomēr tās var būt: apsārtums, tūska un sāpes injekcijas vietā, paaugstināta temperatūra, drudzis un nespēks līdz trim dienām.
Jautājums: vai pietiek ar vienu poti, vai ir nepieciešama revakcinācija?
Atbilde: līdz 15 gadu vecumam jāsaņem divas vakcīnas devas, pēc 15 gadu vecuma jāsaņem trīs vakcīnas devas. Pabeigts vakcinācijas kurss nodrošina imunitāti, un vakcinācija vairāk nav jāatkārto.
Jautājums: kā notiek vakcinācijas process?
Atbilde: ģimenes ārsts informē, kad ir jānāk saņemt attiecīgo vakcīnas devu.
1 https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv
2 https://www.spkc.gov.lv/lv/media/4258/download
3 https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv
4 https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/dlnr_spkc_cpv_biezak_uzdotie_jautajumi1_2.pdf
5 https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv
