SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
23. aprīlī, 2015
Lasīšanai: 13 minūtes
7
23
7
23

Vakcīna pret papilomas vīrusu: par vai pret?

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pieņemt lēmumu par vai pret vakcināciju ieteicams tikai pēc individuālas konsultācijas ar ārstu un kad ir pilnībā noskaidroti un izprasti vakcinācijas ieguvumi un riski.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Latvijā pusaugu meitenēm tiek apmaksāta vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu, kas ir efektīva primārā profilakse pret saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi. Viedokļi par to, vai šāda vakcinācija ir nepieciešama, dalās pat mediķu vidū, tāpēc nav pārsteigums, ka vecāki savas meitas vakcinēt nesteidzas un ik gadu tikai aptuveni pusei no mērķa grupas tiek uzsākts vakcinācijas kurss.
īsumā
  • Dzemdes kakla vēzi izraisa ilgstoša inficēšanās ar CPV.
  • Vakcinācija pret CPV ir viens no dzemdes kakla vēža primārās profilakses veidiem.
  • Svarīgi vakcinēties pirms dzimumdzīves uzsākšanas.
  • Vakcīna tiek rekomendēta 12 gadus vecām meitenēm.

"Dzemdes kakla vēzis pasaulē un arī Latvijā ir otrais visbiežāk diagnosticētais audzējs pēc krūts vēža sievietēm vecumā līdz 45 gadiem un trešais izplatītākais vēža izraisītas nāves cēlonis sievietēm pēc krūts un plaušu vēža," par Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rīcībā esošiem datiem stāsta Edīte Tettere, SPKC Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste.

99% gadījumu šo vēzi izraisa ilgstoša cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus. Ar CPV vīrusu pavisam viegli var inficēties ikviens – gan vīrietis, gan sieviete, jo infekcija tiek pārnesta dzimuma sakaru vai sadzīves kontaktu ceļā. Lai gan būtiski samazina risku, no inficēšanās ar CPV pilnībā neaizsargā pat prezervatīvu lietošana, jo vīruss tiek nodots tālāk partnerim, saskaroties ne tikai ar gļotādām, bet arī ar ārējo dzimumorgānu ādu.

Ir sastopami vairāk nekā 100 CPV veidi. Kā norādīts SPKC mājaslapā, vairums no tiem ir zema riska vīrusa tipi un ir cēlonis labdabīgiem ādas un gļotādas veidojumiem, piemēram, kārpām. Tomēr ir tādi CPV veidi, kas izraisa nopietnākas problēmas.

Visbīstamākie ir CPV 16. un 18. genotips, kas var veicināt izmaiņas dzemdes kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu, taisnās zarnas, kā arī mutes un rīkles gļotādas šūnās un izraisīt vēža attīstību.

Atšķirībā no  lielas daļas seksuālo kontaktu ceļā iegūstamām slimībām CPV savu ļauno darbu padara klusējot -  tam ilgstoši var nebūt nekādu simptomu. Lai izveidotos pirmās priekšvēža izmaiņas, ir jāpaiet vismaz trīs gadiem, bet vēža stadija attīstās ne ātrāk kā 10 līdz 15 gadu laikā pēc inficēšanās ar CPV.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO)  pētījumi liecina, ka savas dzīves laikā 50-80% sieviešu iegūst CPV vīrusu. Tiesa, nebūt ne visos gadījumos iznākums ir ļaundabīgs. Ja ar cilvēka imunitāti viss kārtībā, vairums CPV infekciju (līdz pat 70% gadījumu) izzūd pašas no sevis, neatstājot nekādu negatīvu ietekmi uz veselību. Tomēr diezin vai uz to vajadzētu paļauties.

Vakcīna – visefektīvākā primārā profilakse

"Vakcinācija pret CPV ir viens no dzemdes kakla vēža primārās profilakses veidiem, jo pasargā topošo sievieti no inficēšanās ar vīrusu, kas var ierosināt  pārmaiņas dzemdes kakla un dzemdes kakla gļotādā," skaidro onkoloģe un ķīmijterapeite  Dace Baltiņa.

"Tās ir efektīva un droša dzemdes kakla vēža primārā profilakse," LV portālam viedokli pauž arī onkoginekologs Ronalds Mačuks. Taču pieredzējušais ārsts atzīst, ka vakcīna nav simtprocentīga garantija, ka ļaundabīgais dzemdes kakla audzējs nekad neizveidosies. "Vakcinācijas programmā iekļautās Cervarix vakcīnas veido antivielas tikai pret CPV 16., 18., 31. un 45.genotipu, kas kopā sastāda aptuveni 75% no dzemdes kakla vēzi izraisošiem genotipiem."

Līdz ar to vakcīna pasargā no inficēšanās ar biežākajiem un bīstamākajiem CPV genotipiem, tomēr, lai izskaustu mirstību no slimības, no kuras mūsdienās nevienai sievietei vairs nebūtu jāmirst, ar to vien ir par maz. Arī vakcinētām sievietēm regulāri ir jāveic dzemdes kakla skrīninga izmeklējumi.

Tāpēc Dr. Mačuks neslēpj, ka, viņaprāt, valstiska mēroga vakcinācijai Latvijā nav attaisnojuma. "Vecajās Eiropas valstīs pastāv senas onkocitoloģiskās dzemdes kakla vēža skrīninga tradīcijas un augsta sieviešu atsaucība. Tādējādi ar vakcinācijas palīdzību tiek panākta atlikušo dzemdes kakla vēža gadījumu izskaušana. Turpretim Latvijā ir nepilnvērtīga gan skrīninga, gan vakcinācijas aptvere – attiecīgi 40% un 60%," norāda onkoginekologs. Jā, tā ir papildu profilakse, taču to var atļauties bagātas sabiedrības, kurās jau eksistē augsta onkocitoloģiskā skrīninga aptvere. Latvijā diemžēl šī problēma joprojām nav atrisināta – teju puse sieviešu, kurām tiek atklāts dzemdes kakla vēzis, pie ārsta nonāk novēloti, lai gan  skrīnings ir daudz lētāka, vienkāršāka un efektīvāka metode cīņā pret šo slimību. Kamēr tas netiek veikts absolūti lielākajai daļai Latvijas sieviešu, ieguldītie valsts līdzekļi meiteņu vakcinēšanā pret CPV mērķi nesasniedz.   

Vai var "sapotēties" pret vēzi?

Arī ārsts pediatrs un homeopāts Edgars Mednis savos izteikumos ir tiešs.  Viņaprāt, šādas vakcīnas iekļaušana valsts apmaksāto vakcīnu kalendārā ir valsts naudas izšķiešana.  "Kāpēc vakcinēties pret dažiem CPV genotipiem, ja ir vēl citi, kas izraisa dzemdes kakla vēzi?" retoriski vaicā ārsts.

Iespējams, ir vērts vakcinēties pret nāvējošām un paliekošu darbnespēju izraisošām slimībām, no kurām dažkārt nevar izvairīties, lai kā piesargātos.  Piemēram, stinguma krampji, poliomielīts, difterija. Tomēr doma, ka var saņemt poti pret vēzi, pēc ārsta domām, ir strīdīga.

"No dzemdes kakla vēža Latvijā katru mēnesi nomirst vidēji desmit jaunas sievietes darbspējīgā vecumā."

Daudzi, tai skaitā arī mediķi, uzskata - vēzis lielā mērā ir psihosomatiska slimība un tas, kāpēc viens cilvēks saslimst, bet citi, dzīvojot tādā pašā vidē – ne, joprojām ir neatbildēts jautājums.  "Ja izejam ārpus medicīnas, vēža šūnas sāk dalīties tad, kad cilvēks dara sev pāri un dzīvo pastāvīgā stresā. Sekas ir dažādas slimības, arī vēzis," uzskata dakteris Mednis.

Pret visām dzīves nelaimēm un pārbaudījumiem nav iespējams pilnībā nodrošināties, taču bērnos var ieaudzināt mīlestību pret dzīvi, pašcieņu un atbildību pret  savu veselību, kas ietver arī regulāras profilaktiskas veselības pārbaudes. Šīs īpašības un paradumus diemžēl tā vienkārši "iepotēt" nav iespējams.

Mirstībai no dzemdes kakla vēža ir tendence pieaugt

Neskatoties uz dažādiem viedokļiem, statistika runā pati par sevi - saslimstība ar dzemdes kakla vēzi pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi par 20 procentiem, un ik mēnesi šī onkoloģiskā slimība tiek diagnosticēta apmēram divdesmit sievietēm Latvijā, norāda E.Tettere.

Vairumā gadījumu ar dzemdes kakla vēzi saslimst sievietes virs 40 gadiem – tas ir laiks, kad sieviete sniedz vislielāko ieguldījumu ģimenē, ekonomikā un sabiedrībā. Ik mēnesi Latvijā cīņā ar šo slimību zaudē vidēji desmit jaunas sievietes darbspējīgā vecumā, kuras vēl varēja laist pasaulē bērnus vai nepaspēja izaudzināt jau piedzimušos.

Tāpēc netrūkst ārstu, kas uzskata, ka iespēju vakcinēt jaunas meitenes un tādējādi tās pasargāt vismaz no šī pietiekami plaši izplatītā vēža tipa, nevajadzētu laist garām.

"Jā, protams, šī vakcīna nepasargā no seksuāli transmisīvām slimībām, kā arī citiem ļaundabīgiem audzējiem, taču neviena vakcīna nepasargā no visām iespējamām slimībām. Manā rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par vakcīnas negatīvo ietekmi uz sievietes turpmāko reproduktīvo veselību. Tāpēc gan kā onkoloģe, gan kā māte es atbalstu vakcināciju pret CPV," uzsver daktere Baltiņa.

Pirmā vakcīna pret CPV ieteicama 12 gadu vecumā

Risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi palielinās, ja tiek uzsākta dzimumdzīve agrīnā vecumā, kā arī, ja sievietei ir bijuši vairāki dzimumpartneri (pieci un vairāk). Tāpēc visaugstākā CPV infekcijas sastopamība ir tieši gados jaunām sievietēm un diemžēl, atšķirībā no daudzām citām onkoloģiskām slimībām, dzemdes kakla vēzis ir sastopams arī sievietēm vecumā no 25 līdz 30 gadiem.

Tāpēc, ņemot vērā inficēšanās riskus, meitenēm svarīgi vakcinēties vēl pirms dzimumdzīves uzsākšanas. "Tieši dzimumbriešanas periodā meitenes dzimumorgāni ir sevišķi ievainojami, un šāda pasargāšana var būt ļoti būtiska," skaidro onkoloģe.

Protams, var diskutēt par to, vai ir pieņemami, ka aktīvu seksuālo dzīvi uzsāk pusaudzes, tomēr nedrīkst ignorēt realitāti – vidējais vecums, kad meitenes uzsāk dzimumdzīvi, ir 15-16 gadi, un, vecākiem nemaz nenojaušot, tas var notikt arī agrāk.  Pēc Dr.Baltiņas domām, neviena māte nevar prognozēt savas meitas seksuālo uzvedību, tādēļ vakcinācija būs drošības garants, ka vismaz ar šo vīrusu meita neinficēsies (atcerēsimies, ka prezervatīvs 100% no infekcijas nepasargās).

Lai nodrošinātu aizsardzību iespējami savlaicīgi, vakcīna tiek rekomendēta tieši 12 gadus vecām meitenēm, papildina SPKC pārstāve E.Tettere. Turklāt šajā vecuma grupā ir daudz labāka organisma reakcija uz poti, kas sekmē imūnās sistēmas efektīvāku atbildi pret CPV, un pietiek ar divām vakcīnām, lai izveidotos imunitāte.

Vakcinēšanas grafiks atkarīgs no personas vecuma

Atbilstoši Vakcinācijas kalendāram1 valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV tiek uzsākta, meitenei sasniedzot 12 gadu vecumu, un tās saņemšana tiek organizēta pie ģimenes ārsta. Ģimenes ārsta pienākums ir obligāti piedāvāt bērna vecākiem šo iespēju un izskaidrot vakcinācijas nozīmi.

Lai iegūtu labāko iespējamo aizsardzību pret vīrusu, meitenei ir jāsaņem pilns vakcinācijas kurss noteiktos intervālos.  Turklāt vakcinēšanas grafiks atkarīgs no personas vecuma, kad tiek saņemta pirmā injekcija. 

"Ik mēnesi dzemdes kakla vēzis tiek diagnosticēts apmēram divdesmit sievietēm Latvijā."

9–14 gadus vecām meitenēm imunitātes pret cilvēka papilomas vīrusu izstrādei pietiek ar divām potēm: otrā vakcinācijas deva ir jāievada 5-7 mēnešu laikā pēc pirmās devas. Savukārt vecākām, piemēram, 15 gadus vecām meitenēm, jau  nepieciešamas trīs potes, skaidro SPKC.  Otrā vakcinācijas deva jāievada mēnesi, pusotru pēc pirmās potes. Lai izveidotos imunitāte, 5-12 mēnešu laikā pēc pirmās devas ir jāsaņem arī trešā.

"Arī šādā gadījumā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas visas trīs vakcinācijas devas," uzsver SPKC pārstāve E.Tettere. Saskaņā ar Vakcinācijas noteikumiem, ja bērns nav saņēmis vakcīnu pret CPV, viņam ir tiesības to saņemt līdz pat 18 gadu vecuma sasniegšanai, protams, ja to pieļauj vakcīnas lietošanas instrukcija.

Vai vakcīna ir droša?

Viens no iemesliem, kāpēc daudzu attieksme pret iespēju vakcinēt pusaudzes pret dzemdes kakla vēzi izraisošo vīrusu ir skeptiska, slēpjas apstāklī, ka vakcīna ir salīdzinoši jauna, tā pirmo reizi reģistrēta 2006.gadā. Pastāv bažas, ka tās izstrādātājiem nav bijusi iespēja pietiekami izpētīt vakcīnas ietekmi uz jau pieaugušas sievietes reproduktīvo veselību.

SPKC šīs bažas atspēko, atsaucoties uz  Eiropas Savienības stingro zāļu ieviešanas procedūru un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pozīcijas ziņojumu  par CPV vakcīnu 2014.gadā.2 PVO  ziņojumā norādīts, ka 2014.gada augustā 58 (30%) pasaules valstu imunizācijas programmās ir iekļauta vakcīna pret CPV meitenēm (dažviet vakcinēti tiek arī zēni) un līdzšinējie apkopotie dati uzrāda pozitīvus drošības rezultātus.

"Vakcīnas pret CPV ir Eiropas Savienībā reģistrētas centralizētā procedūrā – tas nozīmē, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un Eiropas Komisija atzinusi šīs vakcīnas par kvalitatīvām, drošām un efektīvām lietošanai reģistrētās indikācijās visās ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs," uzsver SPKC pārstāve E.Tettere. Tāpat kā citu zāļu, arī šīs vakcīnas drošumu uzrauga EMA un dalībvalstu atbildīgās iestādes. "Līdz šim Latvijas Zāļu aģentūras rīcībā nav ziņojumu, kas vedinātu apšaubīt vakcīnas pret CPV drošumu un efektivitāti," informē E.Tettere. 

Tikai ar vecāku atļauju

Lēmumu par vakcinācijas kursa uzsākšanu pieņem meitenes vecāki, un bez viņu atļaujas ārstniecības persona to uzsākt nedrīkst. Ja tomēr pēc konsultācijas ar ārstu vecāki izlemj nepiekrist vakcinācijai, viņiem ir tiesības noformēt atteikumu no ārsta piedāvātajām vakcīnām bērnam, kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr.330 "Vakcinācijas noteikumi" 22.punktā

Tomēr, pieņemot šādu lēmumu, nevajadzētu paļauties uz draugu, paziņu teikto vai preses izdevumos publicētiem viedokļiem. SPKC pārstāve E.Tettere atgādina - lēmumu atteikties no vakcinācijas ieteicams pieņemt tikai pēc individuālas konsultācijas ar ginekologu vai ģimenes ārstu un kad ir pilnībā noskaidroti un izprasti vakcinācijas ieguvumi un riski, kādam tiek pakļauts bērns, kuram netiks veikta vakcinācija.


 

1Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumi Nr.330 "Vakcinācijas noteikumi".

2Human papillomavirus vaccines: WHO position paper, October 2014 // Weekly epidemiological record. 24 October 2014, No. 43. P. 465 – 492. [skatīts 15.04.2015.]

Labs saturs
23
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI