SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
13. jūlijā, 2016
Lasīšanai: 7 minūtes
3
3

Dzimumšūnu donoru reģistrs - alternatīva olšūnu ziedošanas ierobežojumiem

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

“Visām olām vienādas tiesības,” monotoni skandēja cilvēku pūlis, kas sagaidīja deputātus ierodamies uz pēdējo pavasara sesijas sēdi 16. jūnijā. Vienā no redzamākajiem pēdējā laika piketiem iedzīvotāji bija sapulcējušies, lai protestētu pret grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Pašreizējā redakcijā tie paredz aizliegumu sievietēm, kuras nav dzemdējušas, kļūt par olšūnu donorēm. Taču jaunā veselības ministre Anda Čakša atzīst – risinājums ir stingrāka uzskaite, nevis lielāki ierobežojumi.
īsumā
  • Satversmes 96. panta aspektā jāņem vērā sievietes tiesības uz autonomiju, kas ietver tiesības pieņemt lēmumu par savu ķermeni.
  • Personas vecums olšūnu ziedošanā nevarētu būt kritērijs, tomēr no psiholoģiskā aspekta svarīgs ir jautājums par personības briedumu un pilnīgu izpratni par ziedošanas procesu.
  • Veselības ministres Andas Čakšas skatījumā ierobežojumu noteikšana olšūnu ziedošanai nav nepieciešama, bet ir jāizveido dzimumšūnu donoru reģistrs.
  • Svarīgākie iebildumi ir dažādie riski sievietes veselībai un iespējām dabiskā ceļā ieņemt bērnu vēlāk, jo procedūra ir invazīva.
  • Aptuveni 1-2% sieviešu, kurām tiek veikta olnīcu stimulēšana, piedzīvo kādu no olnīcu hiperstimulācijas sindroma komplikācijām.

Pašreizējā likumprojekta "Grozījumi seksuālās un reproduktīvās veselības likumā" redakcija, ko iepriekš izskatīšanai galīgajā lasījumā bija atbalstījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, iecerēts nodrošināt grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, iespēju saņemt valsts nodrošinātu konsultāciju pie ārsta psihoterapeita vai ginekologa, vai ģimenes ārsta, kurš ir apmācīts sniegt šāda veida palīdzību. Otrkārt, likumprojekts paredz atcelt ierobežojumu importēt un eksportēt donora dzimumšūnas medicīniskās apaugļošanas mērķim. Tāpat likumprojektā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt dzimumšūnu ieguves, apstrādes, uzglabāšanas, izplatīšanas (arī eksportēšanas un importēšanas) un izsekojamības kārtību, kvalitātes un drošības prasības.

Strīdīgā priekšlikuma tapšana

Taču visasāko sabiedrības reakciju raisījis likumprojektā iekļautais papildu ierobežojums nedzemdējušām sievietēm kļūt par olšūnu donorēm. Tas nozīmē, ka arī turpmāk "par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki – vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem," teikts Saeimas Preses dienesta sagatavotajā informācijā. Taču attiecībā uz sievietēm likumprojektā noteikti papildu nosacījumi – par donori varētu kļūt tikai tās sievietes, kurām ir dzemdību pieredze. Acīmredzot pretrunīgās sabiedrības reakcijas dēļ 16. jūnija sēdē Saeima lēma par šī jautājuma izslēgšanu no darba kārtības, pagarinot priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tas nozīmē, ka pie šī jautājuma likumdevējs vēlreiz ķersies klāt rudenī, sākoties jaunajam Saeimas darba cēlienam.

Jāuzsver, ka strīdīgā norma likumprojektā pēc bijušā veselības ministra Gunta Belēviča ierosinājuma tika iekļauta vēlāk - pirms tā izskatīšanas otrajā lasījumā.  "No Saeimas deputātu puses tika iesniegts priekšlikums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā noteikt ierobežojumus olšūnu ziedošanai, par pamatu ņemot personas vecumu (priekšlikums bija atļaut ziedot olšūnas, sākot no 25 gadu vecuma)," stāsta Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Agnese Gusarova.

Taču 2015. gada martā pēc diskusijām Saeimas komisijā Veselības ministrijai tika uzdots tikties ar jomas speciālistiem un priekšlikumu precizēt. "Tikšanās laikā jomas speciālisti pauda viedokli, ka personas vecums pats par sevi olšūnu ziedošanā nevarētu būt kritērijs, tomēr no psiholoģiskā aspekta svarīgs ir jautājums par personības briedumu un pilnīgu izpratni par ziedošanas procesu. Rezultātā tika radīta jauna likuma grozījumu redakcija, kas arī tika iesniegta Saeimā," strīdīgās normas tapšanu pamato ministrijas pārstāve.

Olšūnu ziedošanas riski veselībai

Svarīgākie iebildumi, ko par labu grozījumiem likumā min to atbalstītāji, ir dažādie riski sievietes veselībai un iespējām dabiskā ceļā ieņemt bērniņu vēlāk, jo procedūra ir invazīva. "Lai apaugļotu olšūnas laboratorijas apstākļos, tās nepieciešams iegūt īsi pirms to dabiskās ovulācijas. Tā kā folikulu punkcija ultrasonogrāfijas kontrolē caur maksti ir sāpīga, tā notiek intravenozajā narkozē. Punktējot folikulus, atsūc to saturu, iegūstot folikulāro šķidrumu un olšūnas. Embriologs zem mikroskopa no folikulārā satura atdala olšūnas, pārnes speciālā olšūnu augšanai paredzētā vidē un ievieto inkubatorā," šādi olšūnu ziedošanas procedūra raksturota klīnikas "EGV", kurā tiek veikta ārpusķermeņa apaugļošana jeb IVF, mājaslapā.

"Veselības riski, uz kuriem norādīts vairākos starptautiskos pētījumos, var attiekties gan uz dzemdējušām, gan uz nedzemdējušām sievietēm."

Vaicāta, kādi medicīniskie riski ir šādai procedūrai, Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pārstāve Elīna Sedleniece norāda, ka saistība starp olnīcu stimulāciju un palielinātu olnīcu vēža risku nav pierādīta, pētījumi arī pārliecinoši nepierāda lielāku krūts vai dzemdes vēža risku. Tomēr aptuveni 1 līdz 2 procenti sieviešu, kurām tiek veikta olnīcu stimulēšana, piedzīvo kādu no olnīcu hiperstimulācijas sindroma komplikācijām. Var rasties elektrolītu disbalanss, veidoties asins recekļi, nieru mazspēja, elpošanas problēmas, olnīcu cistu plīsumi un citi veselības traucējumi. Smagu komplikāciju gadījumā ir iespējams arī spontānais aborts.

Cilvēktiesības ietver tiesības pieņemt lēmumu par savu ķermeni

Tomēr "no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma anotācijas šobrīd nav rodams pamatojums atšķirīgai attieksmei, nosakot ierobežojumu ziedot savas olšūnas tieši nedzemdējušām sievietēm. Veselības riski, uz kuriem norādīts vairākos starptautiskos pētījumos, var attiekties gan uz dzemdējušām, gan uz nedzemdējušām sievietēm," teikts tiesībsarga Jura Jansona paziņojumā, kas izplatīts pēc tam, kad vairāki iedzīvotāji vērsušies birojā ar aicinājumu izvērtēt likuma grozījumu atbilstību cilvēktiesībām. Tāpat Satversmes 96. panta aspektā jāņem vērā sievietes tiesības uz autonomiju, kas ietver tiesības pieņemt lēmumu par savu ķermeni.

Sieviete var pieņemt lēmumu vispār nevēlēties kļūt par māti, bet viņa var vēlēties ziedot savas olšūnas citu sieviešu vajadzībām, lasāms tiesībsarga paziņojumā.

Balstoties uz vairākiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas precedentiem, tiesībsargs uzsver: "Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka personas privātā dzīve – tās ir arī tiesības uz personas autonomiju un pašnoteikšanos, kas ietver tiesības pieņemt lēmumu par savu ķermeni un kas notiek ar to, pat ja šāda izvēle ir bīstama. Privātās dzīves jēdzienā ietilpst arī tiesības tikt respektētam par lēmumu kļūt vai nekļūt par vecākiem."

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU