Freepik
No 2020. gada janvāra 12 gadus vecu meiteņu vakcinācijai pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju 2-valentās vakcīnas vietā tiek izmantota 9-valentā vakcīna. Tā nodrošina ievērojami plašāku aizsardzību pret vēža veidiem, kurus izraisa kāds no cilvēka papilomas vīrusa tipiem. LV portāls skaidro, ar ko šī vakcīna atšķiras un no kādām slimībām pasargā.
Cilvēka papilomas vīruss jeb CPV ir plaši izplatīta infekcijas slimība, kas izraisa dažādu orgānu ļaundabīgus audzējus un labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus.
Ir sastopami gandrīz 150 CPV veidi. Vairākums no tiem ir zema riska vīrusa tipi un ir cēlonis labdabīgiem veidojumiem, piemēram, kārpām. Tomēr ir arī tādi CPV veidi, kas var veicināt nopietnākas izmaiņas dzemdes kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu, taisnās zarnas, kā arī mutes un rīkles gļotādas šūnās un izraisīt vēža attīstību. CPV izraisa 99% dzemdes kakla, 95% anālā kanāla vēzi, vairāk kā 70% mutes un rīkles dobuma vēzi, kā arī ~50% vulvas, 65% maksts un 35% dzimumlocekļa galviņas vēzi, liecina bērnu infektoloģes un BKUS Bērnu vakcinācijas centra vadītājas Daces Zavadskas apkopotā informācija.
Tiek uzskatīts, ka CPV ir atbildīgs par katru divdesmito ļaundabīgo audzēju pasaulē. Par augsta riska kancerogēniem CPV tipiem atzīti trīspadsmit tipi (16., 18., 31., 33., 35., 39., 45., 51., 52., 56., 58., 59. un 66. CPV tips).
Viena no biežākajām CPV izraisītajām ļaundabīgajām slimībām ir dzemdes kakla vēzis. Tas ir otrs izplatītākais vēža veids aiz krūts vēža Eiropas Savienībā (ES) sievietēm vecumā no 15 līdz 44 gadiem.
Statistikas dati liecina, ka Latvijā katru gadu aptuveni 245 sievietēm konstatē dzemdes kakla vēzi un ik gadu no šīs slimības mirst apmēram 110 sievietes. 99% gadījumu dzemdes kakla vēzi izraisījusi CPV infekcija, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.
Diemžēl ar CPV var inficēties, pat ievērojot vislielāko piesardzību. Ar CPV var inficēties tieša kontakta laikā ar inficētas personas ādu un gļotādu, sadzīves kontaktu laikā, kā arī dzimumkontaktu (tai skaitā orāli) laikā. No inficēšanās ar CPV pilnībā neaizsargā pat prezervatīvu lietošana, jo vīruss tiek nodots tālāk partnerim, saskaroties ne tikai ar gļotādām, bet arī ar ārējo dzimumorgānu ādu. CPV iespējams nodot bērnam dzemdību laikā.
Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2017.–2020. gadam, atsaucoties uz ASV Nacionālā vēža institūta datiem, norādīts – CPV infekcija ir tik izplatīta, ka lielākā daļa cilvēku to iegūt īsi pēc tam, kad pirmo reizi kļūst seksuāli aktīvi. CPV infekciju var iegūt arī persona, kurai ir bijis tikai viens dzimumpartneris.
“Cilvēka papilomas vīruss ir viens no tiem mikroorganismiem, ar ko mēs visi ikdienā sastopamies. Lielākā šī vīrusa radītā problēma ir tā, ka šis vīruss var izraisīt dzemdes kakla vēzi. Tas nozīmē, ka no gandrīz pilnībā novēršamas slimības mirst sievietes, kuras vēl plāno ģimenes vai kuras vēl pavisam nesen tās izveidojušas,” par cilvēka papilomas vīrusa atstātajām sekām stāsta ginekoloģe Jana Žodžika.
Vakcinācija pret CPV ir iekļauta Latvijas Onkoloģijas plānā kā viena no svarīgākajām vēža profilaksēm.
Vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekciju 12 gadus vecām meitenēm uzsāka pirms nepilniem desmit gadiem – 2010. gada 1. septembrī. Taču līdz šim valsts nodrošināja vakcīnu, kas pasargā tikai no diviem augsta riska onkogēnajiem CPV tipiem – 16. un 18.
No 2020. gada janvāra Latvijā tiek izmantota 9-valentā jeb 9 tipu vakcīna, kas pasargā no septiņiem biežāk sastopamajiem augsta riska onkogēnajiem tipiem (16.,18., 31., 33., 45., 52. un 58.), kuri izraisa ne tikai dzemdes kakla vēzi, bet arī citus vēža veidus (maksts, vulvas, anālā (tūpļa) kanāla, galvas un kakla vēzi). Tāpat šī vakcīna aizsargā pret labdabīgajiem CPV tipiem (6. un 11.), kas var izraisīt dzimumorgānu kārpas un elpceļu papillomatozi.
“No šī gada valsts ir parūpējusies par to, lai meitenēm būtu pieejama 9-valentā vakcīna, kas sniedz 90% lielu aizsardzību pret vīrusu,” gandarīta ir J. Žodžika.
Lai kliedētu iedzīvotāju bailes, SPKC uzsver, ka vakcīna ir izstrādāta nevis pret dzemdes kakla vēzi, bet gan pret konkrētu cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekciju, kas var izraisīt dažādus vēža veidus. Tas nozīmē, ka pati vakcīna nesatur vēža šūnas. Vakcīna atdarina dažas konkrētas dabīgā vīrusa daļiņas, tomēr nesatur vīrusa DNS, kas nozīmē – nav iespējams, ka vakcīna varētu pati izraisīt CPV infekciju.
Tā ir nedzīva vakcīna, tā nesatur pašu vīrusu, un Pasaules veselības organizācija to atzinusi par ārkārtīgi drošu un efektīvu vakcīnu, liecina Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas mājaslapā publicētā informācija.
SPKC norāda, ka vakcinācija pret CPV infekciju samazina ar CPV inficēto skaitu. Publicēto pētījumu dati liecina gan par dzemdes kakla vēža slimnieču skaita samazinājumu, gan citu CPV izraisīto audzēju mazināšanos kopējā populācijā.
“Pēdējos trīs gados arī Latvijā pieaug 12 gadus vecu meiteņu vakcinācijas aptvere, un 2019. gadā tā jau sasniegusi 63,2% – ir vakcinēta 6081 meitene. Kopš vakcinācijas uzsākšanas 2010. gadā šo vakcīnu saņēmušas jau vairāk nekā 48 000 meitenes. Tomēr vēl joprojām daudzas šo iespēju nav izmantojušas,” zina teikt SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.
“Šobrīd valsts apmaksā meiteņu vakcināciju no 12 gadiem līdz 18 gadu dzimšanas dienai, tāpēc aicinu visus šo iespēju izmantot,” skaidro SPKC speciāliste.
“Kaut arī šobrīd Latvijā 9-valentā CPV vakcīna tiek apmaksāta tikai meitenēm no 12 līdz 18 gadu vecumam un tiek rekomendēta pirms dzimumattiecību uzsākšanas, tas nenozīmē, ka vakcinācija nav svarīga arī pēc 18 gadu vecuma. Intīmais ceļš ir biežākais, bet ne vienīgais veids, kā inficēties ar CPV.
Arī tad, ja cilvēks jau ir inficēts ar kādu CPV tipu, vakcinācija tomēr ir vēlama, jo var viņu pasargāt no citiem šī vīrusa tipiem. Jāpiebilst arī tas, ka imūnās atbildes reakcija, ko izraisa dabīgā infekcija, ir ļoti vāja un nenodrošina aizsardzību pret atkārtotu inficēšanos, savukārt vakcinācija rada tādus antivielu līmeņus pret onkogēnajiem HPV tipiem, kas ir būtiski augstāki un ilgnoturīgāki par dabīgo infekciju,” skaidro BKUS Bērnu vakcinācijas centra vadītāja D. Zavadska.
Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Ginekologu un dzemdības speciālistu asociācija aicina vecākus būt atbildīgiem un izmantot valsts apmaksāto vakcināciju pret CPV.
“Lai efektīvi mazinātu dzemdes kakla vēža biežumu, nepieciešama vismaz 90% vakcinācijas aptvere,” uzsver Latvijas ginekologu un dzemdības speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa. Turklāt svarīga ir ne tikai vakcinācija, bet arī pietiekami augsta atsaucība uz aicinājumu veikt dzemdes kakla vēža skrīningu, kas 2019. gada pirmajos 6 mēnešos bija vien 46% (SPKC dati). “Ir vairākas ļaundabīgas saslimšanas, kuru risku ir grūti novērst, taču dzemdes kakla vēzis varētu būt gandrīz pilnībā izskaužams, ja vien sievietes Latvijā vakcinētos pret CPV un piedalītos dzemdes kakla vēža skrīninga programmā. Manuprāt, tas ir katra cilvēka pienākums, gan pret sevi, gan saviem bērniem un tuvākajiem,” pārliecināta ir V. Veisa.
“Tas ir nozīmīgs ieguldījums profilaksē, kuru vecākiem vajadzētu izmantot,” uzskata ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Pieredze rāda, ka daļa vecāku baidās par vakcīnas drošību un lietderību. Tādos gadījumos ārsts norāda uz pētījumiem, kuri ir apstiprinājuši, ka šī ir viena no visdrošākajām vakcīnām un tai nav nekādu blakņu nedz attiecībā uz meiteņu auglību, nedz veselību kopumā. “Atbildot tiem, kuri uzskata, ka viņu bērns ar CPV dzīves laikā nesaskarsies, es minu faktu, ka šis vīruss ir atbildīgs ne vien par dzemdes kakla vēzi, bet arī par katru 20 ļaundabīgo audzēju pasaulē, turklāt CPV var izraisīt arī ļoti nepatīkamas labdabīgas saslimšanas, kā, piemēram, dzimumorgānu kārpas,” tā A. Dzalbs.
“Onkologi šo vakcīnu vērtē kā ļoti perspektīvu – tā nākotnē būtu indicējama ne vien dzemdes kakla vēža profilaksei, bet arī citu CPV vīrusa izraisītu audzēju profilaksei, piemēram, riska grupai, kas var saslimt ar anālā kanāla vēzi vai mutes un rīkles dobuma vēzi. Domāju, ka ar laiku vakcīnas indikācijas paplašināsies un vakcinēti tiks arī vīrieši,” secina Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas prezidents.