SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
17. februārī, 2022
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
8
8

Turpmāk policija varēs lemt par personas nošķiršanu bez cietušā iesnieguma

Stājas spēkā 17.02.2022.

Līdz šim praksē bieži bija vērojami gadījumi, kad policijas darbinieki, reaģējot uz ģimenes konfliktiem, acīmredzami konstatēja tūlītēju vardarbības draudu risku, tomēr nebija tiesīgi pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu tikai tāpēc, ka aizsargājamā persona atteicās no pieteikuma iesniegšanas policijai.

FOTO: Freepik

Ceturtdien, 17. februārī, stājas spēkā grozījumi, kas turpmāk policijai ļaus nošķirt vardarbīgu personu bez cietušās personas iesnieguma. Līdz šim policijas darbinieks varēja pieņemt lēmumu par nošķiršanu tikai uz aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma pamata. Vienlaikus grozījumi paplašina to pazīmju loku, kas paredz diskriminācijas aizliegumu policijas darbā.

īsumā
  • Policijai nosaka tiesības bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma pieņemt lēmumu par personas, kura rada draudus, nošķiršanu no aizsargājamās personas.
  • Paplašina to pazīmju loku, kas paredz diskriminācijas aizliegumu policijas darbā.

2022. gada 17. februārī stājas spēkā grozījumi likumā “Par policiju” (turpmāk – grozījumi), kas turpmāk:

  • policijai nosaka tiesības bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma pieņemt lēmumu par personas, kura rada draudus, nošķiršanu no aizsargājamās personas;
  • paplašina to pazīmju loku, kas paredz diskriminācijas aizliegumu policijas darbā.

Kāpēc bija nepieciešamas izmaiņas lēmuma pieņemšanai par nošķiršanu

Līdz šim likuma “Par policiju” 12. panta 10.1 punkts noteica, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības uz rakstveida pieteikuma jeb iesnieguma pamata pieņemt lēmumu, kas uzliek par pienākumu pilngadīgai personai, kura rada draudus, atstāt mājokli, kur pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona, neatgriezties un neuzturēties šajā mājoklī un tā tuvumā (policijas lēmums par nošķiršanu) tuvāk par lēmumā noteikto attālumu uz laiku līdz 8 dienām no lēmuma pieņemšanas brīža, ar nosacījumu, ja pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kura atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu šajā mājoklī pastāvīgi dzīvojošas personas (aizsargājamās personas) dzīvībai, brīvībai vai veselībai.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, praksē bieži bija vērojami gadījumi, kad policijas darbinieki, reaģējot uz ģimenes konfliktiem, acīmredzami konstatēja tūlītēju vardarbības draudu risku, tomēr nebija tiesīgi pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu tikai tāpēc, ka aizsargājamā persona atteicās no pieteikuma iesniegšanas policijai.

Tādējādi, lai novērstu gadījumus, kad pastāv tūlītējs vardarbības draudu risks, bet policijas darbinieks nav tiesīgs nošķirt personu, kura rada draudus, jo aizsargājamā persona atsakās iesniegt pieteikumu policijas lēmuma par nošķiršanu pieņemšanai, bija nepieciešams paredzēt policijas darbiniekam tiesības pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma, teikts anotācijā.

Proti, atbilstoši grozījumiem no likuma “Par policiju” 12. panta 10.1 punkta ir izslēgti vārdi “uz rakstveida pieteikuma pamata”.

Pērn reģistrēti vairāk nekā 10 000 ģimenes konfliktu

Saskaņā ar Valsts policijas (VP) sniegto informāciju 2021. gadā VP reģistrēti vairāk nekā 10 000 ģimenes konfliktu, kuros bijusi nepieciešama VP iesaiste. No šī skaita vairāk nekā 4 000 gadījumu VP konstatējusi vardarbības draudu risku. “Lai arī ne visi no šiem izsaukumiem tieši saistīti ar varmākas nošķiršanas nepieciešamību, tomēr praksē gana bieži redzams, ka tas būtu piemērojams, ja vien cietusī persona to vēlētos,” norāda VP.

Kā iepriekš uzsvēris Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns, “mums jānovērš situācijas, kad policija ilgstoši nevar atbilstoši reaģēt uz vardarbību, it īpaši ģimenē, un tas beidzas, piemēram, ar slepkavību”.

“Ļoti bieži esam dzirdējuši stāstus par ģimenēm, kurās vardarbība turpinās ilgstoši, jo upuris dzīvo bailēs, ka pēc iesnieguma policijā kļūs vēl sliktāk. Policija šajās mājās atgriežas neskaitāmas reizes –, tomēr bez cietušās vai apdraudētās personas iesnieguma viņu rīcības iespējas ir ierobežotas. Diemžēl bieži vien arī upura tuvinieki un draugi ir bezspēcīgi, vērojot vardarbību, kas nebeidzas. Šādi likuma grozījumi ļaus policijai rīkoties un šo vardarbības apli pārraut,” norādījusi iekšlietu ministre Marija Golubeva.

Savukārt VP priekšnieks Armands Ruks akcentē: “Jaunie grozījumi faktiski ir nākamais solis vardarbībā cietušo personu tūlītējas aizsardzības nodrošināšanai, un līdz ar jauno regulējumu policija cietušajiem varēs palīdzēt vēl efektīvāk un vainīgo personu nošķirt. Tomēr būtiski uzsvērt –, lai gan policijai tagad ir tiesības veikt šo pirmo soli tālākai upura cīņai par savu aizsardzību, tikpat būtiski ir vardarbībā cietušās personas turpmākie soļi, kuri ir pilnvērtīga un mērķtiecīga sadarbība ar sociālo dienestu, kā arī iespējas izvērtēšana vērsties tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lai būtu iespējams šīs situācijas atrisināt un novest līdz taisnīgam noregulējumam.”

Vienots regulējums vardarbības ģimenē gadījumos

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 161 “Kārtība, kādā novērš vardarbības draudus un nodrošina pagaidu aizsardzību pret vardarbību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 161) kopš 2020. gada 1. augusta policijas darbiniekiem ir noteikts vienots regulējums rīcībai vardarbības ģimenē gadījumos, kas paredz, ka policijas darbiniekam, ierodoties notikuma vietā, jānoskaidro notikuma apstākļi un jāsagatavo detalizēts ziņojums par notikumu (turpmāk – ziņojums).

Kā norādīts grozījumu anotācijā, attiecīgajā ziņojumā jāiekļauj informācija, kas palīdz ne tikai vispusīgi aprakstīt notikušo, atsevišķi runājot ar katru no iesaistītajām pusēm, bet arī fiksē pazīmes, kas norāda uz iespējamu tūlītēju vardarbības draudu risku. Proti, policijas darbiniekam ziņojumā detalizēti ir jāapraksta notikuma vietā konstatētais, tostarp jānorāda informācija, kuru aptaujā sniegusi aizsargājamā persona, un citi pierādījumi par iespējamo vardarbību.

Ņemot vērā, ka turpmāk policijas darbiniekam ir tiesības pieņemt lēmumu par nošķiršanu bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma, 2022. gada 12. februārī stājās spēkā arī Grozījumi MK noteikumos Nr. 161 ar mērķi precizēt regulējumu atbilstoši veiktajām izmaiņām likumā “Par policiju”. Kā skaidrots anotācijā, turpmāk ziņojumā norādītais uzskatāms par pietiekamu informācijas apjomu, lai policijas darbinieks varētu izvērtēt, vai persona, kura rada draudus, varētu nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai (vardarbības draudu risks) un vai pastāv tūlītēji draudi.

Proti, turpmāk policija lēmumu par nošķiršanu var pieņemt, pamatojoties uz konstatēto informāciju notikuma vietā (vardarbības draudu riska izvērtējumu), t. i., informācijas kopumu, kas norāda par tūlītēju vardarbības draudu pastāvēšanu, ņemot vērā ziņojumā iekļauto aizsargājamās personas aptauju un citus pierādījumus par iespējamo vardarbību.

Vienlaikus VP aicina jebkuru personu, kura saskaras ar vardarbības draudiem, rīkoties, neļaut darīt sev pāri un īstenot savas tiesības uz aizsardzību. Kā norāda VP, šādās situācijās cietušajām personām var palīdzēt arī sociālie dienesti un nevalstiskās organizācijas. Turklāt arī līdzcilvēkiem nav jāklusē par iespējamu vardarbību un jāziņo policijai.

Paplašināts pazīmju loks diskriminācijas aizliegumam policijas darbā

Līdz šim likuma “Par policiju” 5. panta otrā daļa noteica, ka policija aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses, neatkarīgi no to:

  • pilsonības;
  • sociālā, mantiskā un cita stāvokļa;
  • rases un nacionālās piederības;
  • dzimuma un vecuma;
  • izglītības un valodas;
  • attieksmes pret reliģiju;
  • politiskās un citas pārliecības.

Ar veiktajiem grozījumiem ir paplašināts minēto pazīmju loks, kas paredz diskriminācijas aizliegumu policijas darbā.

Turpmāk likuma “Par policiju” 5. panta otrā daļa paredz, ka policija aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses, neatkarīgi no šo personu:

  • izcelsmes;
  • dzimuma, vecuma;
  • sociālā un mantiskā stāvokļa;
  • nodarbošanās;
  • pilsonības;
  • rases un nacionālās piederības;
  • attieksmes pret reliģiju;
  • politiskās un citas pārliecības;
  • izglītības un valodas;
  • dzīvesvietas un citiem apstākļiem.

Kā norādījuši Iekšlietu ministrijas attiecīgo izmaiņu autori, līdz šim likumā “Par policiju” ietvertais diskriminācijas pazīmju, kas var radīt nevienlīdzīgu attieksmi, tvērums bijis šaurāks par Satversmē nostiprināto un neietvēra visus iespējamos diskriminācijas veidus, tostarp seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU