Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Gan tiesas lēmuma par pagaidu aizsardzības pret vardarbību, gan policijas lēmuma par nošķiršanu mērķis ir radīt mehānismus, lai aizsargājamās personas personiskās tiesības tiktu iespējami ātrāk aizsargātas.
LV portāla infografika
Ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām, neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, tiesa vai tiesnesis pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. LV portāls skaidro, kāds ir pagaidu aizsardzības pret vardarbību mērķis, noteikšanas kārtība un cik ilgā laikā tiek izskatīti pieteikumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Vardarbība ir īpašs sociāli ekonomisks fenomens, un valstij ir pienākums aizsargāt indivīda dzīvību, garīgo un fizisko integritāti. Cilvēka pamattiesību aizsardzības pienākums ir vispārējs un pieprasa aktīvu rīcību, gan nepieļaujot, ka personas tiesības tiek aizskartas, gan ātri reaģējot situācijās, kad pārkāpums jau ir noticis, skaidro Tieslietu ministrija (TM).
Tāpat TM norāda, ka vardarbība ne tikai negatīvi ietekmē to personu, pret kuru ir vērsta vardarbība vai kura ir pakļauta vardarbības riskam, bet arī rada ekonomiskas izmaksas. Proti, vardarbībā cietušajiem var būt gan smagi fiziskās un garīgās veselības traucējumi, gan paaugstināts sociālās atstumtības un nabadzības risks, savukārt negatīvā ietekme uz tautsaimniecību izpaužas kā ievērojams izmaksu slogs tiesībsargājošajai sistēmai un veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas sistēmām.
Vardarbība ne tikai negatīvi ietekmē to personu, pret kuru ir vērsta vardarbība, bet arī rada ekonomiskas izmaksas.
Personu savstarpēja vardarbība, tostarp vardarbība ģimenē, ir latenta parādība. Vienlaikus sabiedrības tolerance pret vardarbību ģimenē un starp tuvām personām arvien ir augsta. Atbilstoši TM sniegtajai informācijai, lai gan sabiedrība kļūst informētāka un pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējums praksē tiek pierādīts kā darboties spējīgs un pieejams instruments cīņā pret vardarbību, arvien ir jāstrādā pie sabiedrības izpratnes par šo parādību nevis kā individuālu, bet kā sociālu un visu sabiedrību kopumā ietekmējošu problēmu.
Kā skaidro TM, Latvijas tiesību sistēmā ir tiesību normas, kas paredz iespējami labāk un īsākā laika posmā sniegt palīdzību personai, pret kuru vērsta vardarbība vai kura pakļauta vardarbības riskam, lai pārtrauktu vardarbīgās attiecības un palīdzētu tai atgūt savu integritāti un atkārtoti iekļauties sabiedrībā. Savukārt darbs ar personām, kuras veikušas vardarbību, piemēram, pagaidu aizsardzības pret vardarbību ietvaros nosakot tām pienākumu apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, ir līdzeklis kā novērst vai samazināt turpmāku vardarbības situāciju atkārtošanos nākotnē, kam ir tieša ietekme uz vardarbības ekonomisko izmaksu samazināšanu.
Gan tiesas lēmuma par pagaidu aizsardzības pret vardarbību, gan policijas lēmuma par nošķiršanu mērķis ir radīt mehānismus, lai aizsargājamās personas personiskās tiesības (tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību) tiktu iespējami ātrāk aizsargātas. Tādējādi gan tiesas, gan policijas uzdevums ir nekavējoties reaģēt uz personas personisko tiesību apdraudējumu, jo mehānisms, kas izolē nevis cietušo personu vai bērnu no vardarbīgas vides, bet personu, kura bijusi vardarbīga, ir efektīvs, norāda TM.
Mehānisms, kas izolē nevis cietušo personu vai bērnu no vardarbīgas vides, bet personu, kura bijusi vardarbīga, ir efektīvs.
Arī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Celmiņa skaidro, ka pagaidu aizsardzības pret vardarbību mērķis ir radīt tādu procesuālo mehānismu, lai no vardarbības cietusī persona nekavējoties saņemtu aizsardzību. Atbilstoši I. Celmiņas teiktajam šim mērķim ir pakārtoti arī īpaši atvieglojumi pieteikuma iesniedzējam:
Pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanas kārtība paredzēta Civilprocesa likuma (CPL) 30.5 nodaļā. Savukārt CPL 250.45 pantā ir noteikts pagaidu aizsardzības pret vardarbību pamats.
Proti, ja pret personu ir vērsta jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām, neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu, tiesa vai tiesnesis pēc personas motivēta pieteikuma vai pieteikuma, kas iesniegts ar policijas starpniecību, var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Vienlaikus pagaidu aizsardzība pret vardarbību piemērojama gadījumos, ja pret personu ir vērsta vardarbīga kontrole, t. i., tāda darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu.
Kā skaidro I. Celmiņa, arī tad, ja pieteikuma iesniedzējs nav precīzi nosaucis vardarbību, tiesnesis no pieteikumā aprakstītajām darbībām var izsecināt, vai tās atbilst kādam no minētajiem vardarbības veidiem: “Bieži vien vardarbīgās situācijas ietver vairākus vardarbības veidus – fizisko un seksuālo vardarbību, psiholoģisko vardarbību un vardarbīgo kontroli u. tml. Tādēļ no vardarbības cietušajai personai ir detalizēti jāapraksta tās situācijas, kad pret viņu ir bijusi vērsta vardarbība, un kā tā izpaudusies, kādas sekas uz viņu šie vardarbības akti ir atstājuši, kā tas ir ietekmējis ģimenē esošos bērnus, kā arī jānorāda, vai šādas situācijas ir bijušas jau iepriekš.”
Atbilstoši likuma “Par policiju” 12. panta pirmās daļas 10.1 punktam policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības uz rakstveida pieteikuma pamata pieņemt lēmumu par nošķiršanu, kas uzliek pienākumu pilngadīgai personai, kura rada draudus, atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo aizsargājamā persona, neatgriezties un neuzturēties šajā mājoklī un tā tuvumā tuvāk par lēmumā noteikto attālumu uz laiku līdz astoņām dienām no lēmuma pieņemšanas brīža, ja pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kura atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu šajā mājoklī pastāvīgi dzīvojošās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai.
Policija lēmumā par nošķiršanu var noteikt arī aizliegumu personai, kura rada draudus, kontaktēties ar aizsargājamo personu.
I. Celmiņa papildus vērš uzmanību, ka šādu izsaukumu laikā policija var pieņemt cietušās personas iesniegumu arī par pagaidu aizsardzību un nosūtīt to izskatīšanai tiesai. Kā skaidro TM, ja pirms prasības celšanas tiesā par pagaidu aizsardzību policija ir pieņēmusi lēmumu par nošķiršanu, policija pēc personas lūguma nosūta tiesai policijas lēmuma norakstu, pieteikumu, kā arī citu informāciju, kas ir policijas rīcībā un attiecas uz jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi ir noteikti CPL 250.47 pantā, piemēram:
CPL kopumā nosaka astoņus pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, vienlaikus paredzot iespēju tiesnesim piemērot arī citus aizsardzības līdzekļus pēc tiesas ieskata vai pieteikuma iesniedzēja lūguma, lai nodrošinātu labāku prasītāja pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Ir pieļaujams noteikt arī vairākus pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus.
“Aizpildot pieteikuma par pagaidu aizsardzības pret vardarbību veidlapu, cietušajai personai jānorāda, kuri no aizsardzības līdzekļiem, viņasprāt, vislabāk var nodrošināt tās (arī bērnu, ja tādi ir) aizsardzību,” norāda I. Celmiņa. Turpinot sacīto, viņa skaidro, ka tiesnesis, vērtējot situāciju, šajā ziņā var daļēji apmierināt pieteikumu, bet var arī pēc savas iniciatīvas piemērot vēl citus aizsardzības līdzekļus.
“Nereti ir situācijas, kurās no vardarbīgo situāciju apraksta ir redzams, ka vecāku konfliktu un fiziskas, psiholoģiskas ietekmēšanas aculiecinieki ir bijuši bērni, taču cietusī persona nelūdz pagaidu aizsardzību bērniem. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu tā ir pret bērnu vērsta emocionāla vardarbība, un tiesnesim ir jāizvērtē papildu aizsardzības līdzekļu nepieciešamība. Aizsardzības līdzekļu izvēle ir cieši saistīta ar pieteikumā norādītajiem apstākļiem un iespējamā nākotnes apdraudējuma izvērtējumu,” stāsta I. Celmiņa.
Jautājuma izskatīšana par pagaidu aizsardzību pret vardarbību ir noteikta CPL 250.58 pantā. Minētā panta pirmā daļa paredz, ka pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus vai kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu. Minēto pieteikumu tiesa vai tiesnesis izlemj, iepriekš par to nepaziņojot lietas dalībniekiem.
Atbilstoši CPL 250.58 panta otrajai daļai, ja pierādījumi nav pietiekami vai tie jāpieprasa no pieteikumā norādītajām valsts vai pašvaldību iestādēm vai citām fiziskajām vai juridiskajām personām, tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka lūguma vai pēc savas iniciatīvas pieprasa pierādījumus vai pieaicina institūcijas atzinuma sniegšanai un izlemj pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību 20 dienu laikā pēc tā saņemšanas.
Savukārt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas iesniegts ar policijas starpniecību, tiesai arī ir pienākums izskatīt ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas, norāda I. Celmiņa.
“Kā redzams no minētā regulējuma, gan tiesai, gan policijai ir pienākums nekavējoties novērst apdraudējumu personas dzīvībai, veselībai un drošībai. Policijai ir iespēja uzreiz nošķirt varmāku no apdraudētajām personām. Tiesai ir pienākums vērtēt situāciju plašāk un ņemt vērā arī tādu informāciju par vardarbības izpausmēm (vardarbīgo situāciju vēsture, psiholoģiskās vardarbības izpausmes, ekonomiskā vardarbība u. tml.), kādas varētu nebūt policijas rīcībā, un prognozēt situācijas turpmāko attīstību. No minētā izriet arī plašāks pagaidu aizsardzības līdzekļu klāsts, kurus var piemērot tiesa,” skaidro Rīgas apgabaltiesas tiesnese.
Turpinājumā LV portāls sīkāk aplūkos atbildētāja tiesības lūgt tiesu aizstāt noteiktos pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, kā arī tiesības iesniegt tiesai pamatotu pieteikumu ar lūgumu atcelt noteiktos pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļus.
