NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
29. martā, 2019
Lasīšanai: 11 minūtes
4
4

Latvijas dalībai NATO – 15 gadi

Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido aptuveni 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar NBS.

LV portāla infografika

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas jeb NATO (North Atlantic Treaty Organisation) mērķis ir nodrošināt tās dalībvalstu brīvību un drošību ar politiskiem un militāriem līdzekļiem. Šobrīd tajā ir 29 dalībvalstis, tostarp Latvija, kura 2019. gada 29. martā svin 15. gadadienu kopš pievienošanās spēcīgākajai militārajai aliansei.

īsumā
  • NATO ir politiska, militāra un transatlantiska valstu alianse, kas balstīta uz kolektīvās aizsardzības principu.
  • Dalība NATO ir viens no lielākajiem ārpolitiskajiem sasniegumiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tā Latvijai ir nesusi drošības garantijas un sniegusi ieguldījumu militāro spēju attīstībā.
  • NATO alianse sastāv no Eiropas un Ziemeļamerikas valstīm, kas nodrošina unikālu saikni starp šiem diviem kontinentiem.
  • NATO vadītajās operācijās līdz šim ir piedalījušies 3802 Latvijas karavīri.
  • Latvijas karavīri NATO Reaģēšanas spēkos piedalās kopš 2006. gada, un tajos ir dežurējuši vairāk nekā 1230 Latvijas karavīri.
  • Latvija 15 gadu laikā ir piedalījusies 166 NATO militārajās mācībās, no tām 43 mācības ir organizētas Latvijā.
  • Latvija ir saņēmusi vairāk nekā 100 miljonus eiro sabiedroto spēku uzņemšanai nepieciešamās infrastruktūras un apmācību nodrošināšanai valsts teritorijā, kas ir ievērojami vairāk, nekā Latvija ir iemaksājusi NATO budžetā.

“NATO ir politiska, militāra un transatlantiska valstu alianse, kas balstīta uz kolektīvās aizsardzības principu,” skaidro Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Vita Briže. Savukārt Vašingtonas (Ziemeļatlantijas) līguma 5. pants paredz, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām alianses dalībvalstīm nozīmē uzbrukumu arī pārējām dalībvalstīm. Līdz šim 5. pants ticis iedarbināts vienreiz – 2001. gadā, atbildot uz 11. septembra teroristu uzbrukumiem Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).

NATO 29 dalībvalstis

NATO izveidoja 1949. gada 4. aprīlī ASV, Kanāda un desmit Eiropas valstis –  Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija un Portugāle. Vēlāk hronoloģiskā kārtībā NATO pievienojās Grieķija (1952), Turcija (1952), Vācija (1955), Spānija (1982), Čehija (1999), Ungārija (1999), Polija (1999), Bulgārija (2004), Igaunija (2004), Latvija (2004), Lietuva (2004), Rumānija (2004), Slovākija (2004), Slovēnija (2004), Albānija (2009), Horvātija (2009), Melnkalne (2017), kopā šobrīd veidojot 29 dalībvalstis. NATO oficiālajā tīmekļvietnē norādīts, ka dalība šajā organizācijā ir atvērta jebkurai citai Eiropas valstij, kas ir spējīga sekmēt NATO principus un veicināt Ziemeļatlantijas telpas drošību.

AM norāda, ka dalība NATO ir viens no lielākajiem ārpolitiskajiem sasniegumiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tā Latvijai ir nesusi drošības garantijas un sniegusi ieguldījumu militāro spēju attīstībā.

Darbības pamatprincipi

NATO veicina demokrātiskās vērtības un sniedz tās dalībvalstīm iespēju konsultēties un ilgtermiņā novērst konfliktus. Kā skaidro AM, ja diplomātiskie mēģinājumi ir nesekmīgi, NATO ir militāras pilnvaras uzsākt krīzes vadības operāciju, pamatojoties uz NATO dibināšanas līguma kolektīvās aizsardzības klauzulu (Vašingtonas līguma 5. pantu) vai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) mandātu – vienatnē vai sadarbībā ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

NATO alianse sastāv no Eiropas un Ziemeļamerikas valstīm, kas nodrošina unikālu saikni starp šiem diviem kontinentiem. Tas NATO dalībvalstīm sniedz iespēju konsultēties un sadarboties aizsardzības un drošības jomā, kā arī kopīgi veikt daudznāciju krīzes vadības operācijas, norādīts NATO mājaslapā.

Latvijas ceļš uz NATO

Latvijas ceļš uz NATO aizsākās 1994. gada 14. februārī, kad Latvija pievienojās tajā pašā gadā izveidotajai NATO programmai “Partnerattiecības mieram” (Partnership for Peace), kas sniedz iespēju saņemt NATO un tās dalībvalstu atbalstu aizsardzības sistēmas attīstībai, stāsta V. Briže. NATO samitā Vašingtonā 1999. gada 23. aprīlī Latvija kopā ar 6 citām kandidātvalstīm uzsāka Rīcības plāna dalībai (Membership Action Plan) NATO procesu.

Savukārt 2002. gada 21. novembrī NATO samita laikā Prāgā Latvija saņēma uzaicinājumu pievienoties aliansei, bet 2004. gada 29. martā kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Papildus V. Briže norāda, ka NATO valstu lidmašīnas sāka patrulēt gaisa telpā arī virs Baltijas valstīm.

Latvijas 15 gadi NATO faktos un skaitļos

Balstoties uz AM sniegto informāciju, tālāk aprakstīta Latvijas dalība NATO vadītajās operācijās, Reaģēšanas spēkos, militārajās mācībās un NATO gaisa telpas patrulēšana aizvadīto 15 gadu griezumā, kā arī apkopota informācija par NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu un ASV rotējošo vienību Latvijā, daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štāba izveidi, NATO investīcijām Latvijā un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru.

Dalība NATO vadītajās operācijās

NATO vadītajās operācijās līdz šim ir piedalījušies 3802 Latvijas karavīri:

  • IFOR/SFOR Bosnijā un Hercegovinā (1996.–2004. gads) – 612;
  • AFOR Albānijā (1999. gads) – 8;
  • KFOR Kosovā (2000.–2009. gads) – 457;
  • ISAF/RSM Afganistānā (2003.–2018. gads) – 2725.

Dalība NATO Reaģēšanas spēkos (NRF)

NRF ir NATO militārais mehānisms, kā uzdevums ir nodrošināt ātru militāru reakciju krīžu gadījumos, kā arī aizstāvēt alianses dalībvalstis. NRF veido sauszemes, gaisa, jūras un speciālo operāciju spēki, kurus var izvietot, kur vien tas nepieciešams. Latvijas karavīri NRF piedalās kopš 2006. gada, un tajos ir dežurējuši vairāk nekā 1230 Latvijas karavīri – nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti, militārie policisti, kājnieki, speciālo uzdevumu vienības karavīri, štāba virsnieki, kā arī mīnu meklēšanas kuģi ar apkalpēm.

Dalība NATO militārajās mācībās

NATO un to dalībvalstu aizsardzības spēju uzlabošanā nozīmīgas ir regulāras mācības. Tās uzlabo savstarpēju sadarbību un spēju kopīgi reaģēt uz dažādiem izaicinājumiem. Latvija šo 15 gadu laikā ir piedalījusies 166 NATO militārajās mācībās, no tām 43 mācības ir organizētas Latvijā.

1997. gada septembrī Latvijā pirmo reizi norisinājās NATO programmas “Partnerattiecības mieram” militārās mācības “Cooperative Best Effort”.  Savukārt 2018. gadā 40 Latvijas karavīri piedalījās vienās no pēdējo desmitgažu lielākajām NATO militārajām mācībām “Trident Juncture 18” Norvēģijā, kurās iesaistījās ap 50 000 karavīru, 10 000 transporta vienību, 65 kuģi un vairāki simti gaisa transporta vienību.

NATO gaisa telpas patrulēšana

Kopš 2004. gada Latvijas gaisa telpu sargā sabiedroto lidmašīnas. Tas ir viens no alianses sabiedroto solidaritātes apliecinājumiem, kā arī spēja dalīties ar saviem resursiem drošības uzlabošanā. 2013. gadā NATO dalībvalstis vienojās, ka turpmāk NATO gaisa telpas patrulēšanai virs Baltijas valstīm būs ilgtermiņa raksturs.

Baltijas gaisa telpas militāro operāciju, proti, tās sargāšanu šo 15 gadu laikā ir veikuši 17 valstu gaisa spēku kontingenti (vairāki no tiem atkārtoti) – ASV, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Turcijas, Vācijas, Kanādas, Ungārijas un Itālijas.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa un ASV rotējošās vienības Latvijā

2016. gadā NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot tās solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.

Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē. Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido aptuveni 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Kopš 2014. gada ASV bruņotie spēki rotācijas kārtībā uzturas Baltijas valstīs mācību operācijas “Atlantic Resolve” ietvaros, apliecinot ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā un veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā. Proti, no 2014. gada aprīļa līdz 2017. gada jūnijam Ādažu bāzē uzturējās ap 150 ASV karavīru, un kopš 2015. gada maija operācijas “Atlantic Resolve” ietvaros ASV aviācijas vienību karavīri rotācijas kārtībā uzturas NBS Aviācijas bāzē Lielvārdē.

Turpinot ASV operāciju “Atlantic Resolve”, 2019. gada februārī Latvijā ieradās aptuveni 150 karavīru no ASV 1. kaujas aviācijas brigādes 3. bataljona, kas ar 13 helikopteru UH-60 un HH-60 “Black Hawk” atbalstu pilda dienesta pienākumus NBS Aviācijas bāzē.

Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štāba izveide

2018. gadā tika uzsākta daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štāba izveide Ādažu bāzē trīs ietvarvalstu – Latvijas, Dānijas un Igaunijas – vadībā. 2019. gada 8. martā notika tā atklāšana.

Štāba izveides mērķis ir uzlabot Baltijas valstu aizsardzību un stiprināt NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību, nodrošinot komandvadības elementu Baltijas reģionā. Štāba uzdevumi būs aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus. Latvija divīzijas štāba darbībai nodrošinās virsniekus un administratīvo personālu štāba uzdevumu veikšanai, kā arī nepieciešamo infrastruktūru Ādažu bāzē.

NATO investīcijas Latvijā

NATO drošības investīciju programma NATO dalībvalstīm nodrošina finansējumu militāro spēju attīstīšanai, kas nepieciešamas sabiedroto spēku efektīvai funkcionēšanai tās teritorijā. Programmas gaitā Latvija ir saņēmusi vairāk nekā 100 miljonus eiro sabiedroto spēku uzņemšanai nepieciešamās infrastruktūras un apmācību nodrošināšanai valsts teritorijā. Tas ir ievērojami vairāk, nekā Latvija ir iemaksājusi NATO budžetā. Pildot NATO rekomendācijas, Latvija kopš 2018. gada savam aizsardzības budžetam atvēl 2% no iekšzemes kopprodukta.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs

Kopš 2014. gada Latvijā darbojas NATO Izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Centrs sniedz atbalstu NATO un tās dalībvalstu stratēģiskās komunikācijas spēju uzlabošanā – pēta komunikācijas procesus, apkopo un analizē dalībvalstu pieredzi, kā arī veido vienotu izpratni par komunikāciju dalībvalstu vidū.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU