FOTO: Freepik.
28. jūnijā stājās spēkā grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas nodrošina gan Eiropas direktīvas pārņemšanu, lai stiprinātu kritiskās infrastruktūras noturību, gan arī piekļuves ierobežošanu kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai un tehnoloģijām personām, kuras tiek atzītas par nelojālām Latvijai.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta priekšlikumiem, kas vērsti uz piekļuves ierobežošanu informācijai un tehnoloģijām, kas ir nozīmīgas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai un valsts drošībai.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt šādas informācijas un tehnoloģiju aizsargāšanu no personām, kuras ir nelojālas Latvijai, kā arī no Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus un ar tiem saistītos riskus.
Vienlaikus likumprojekts nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvu 2022/2557 par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu pārņemšanu.
Pašreiz spēkā esošais normatīvais regulējums nenosaka pietiekami stingras drošības prasības kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Tas neparedz vispārīgas prasības vai ierobežojumus kritiskās infrastruktūras īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai kritiskās infrastruktūrās nodarbinātājiem. Šādi liegumi un ierobežojumi ir noteikti tikai par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgajai personai un par darbības nepārtrauktības plānošanu atbildīgajai personai.
Līdz ar to Nacionālās drošības likuma 22.2 pants “Kritiskā infrastruktūra” papildināts ar 3.1 daļu, nosakot, ka par kritiskās infrastruktūras īpašnieku, patieso labuma guvēju vai tiesisko valdītāju nevar būt tāda persona, kas atbalsta valstis vai personas, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, tajā skaitā tām sniedz informatīvu (propagandas) atbalstu.
Minētais pants papildināts arī ar 3.2 daļu, kas paredz aizliegumu būt par kritiskās infrastruktūras īpašnieku, tiesisko valdītāju vai patieso labuma guvēju Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem vai juridiskām personām, kas ir reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, kā arī aizliegumu šīm personām ieņemt amatus kritiskās infrastruktūras pārvaldes struktūrās.
Ar likuma grozījumiem noteikts aizliegums Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem tikt nodarbinātiem vai sniegt pakalpojumu kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja pakalpojuma sniegšana ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskām iekārtām.
Likuma 22.2 pants papildināts ar 2.1 daļu, definējot, ka kritiskās infrastruktūras incidents ir kritiskās infrastruktūras iznīcināšana vai darbības traucējumi, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu.
Likuma V nodaļa “Valsts apdraudējuma novēršanas koncepciju un plānu izstrādāšana un apstiprināšana” papildināta ar 36.1 pantu, kas paredz izstrādāt kritiskās infrastruktūras noturības stratēģiju, lai noteiktu stratēģiskos mērķus un politikas pasākumus nolūkā sasniegt un uzturēt augstu kritiskās infrastruktūras noturības līmeni.
Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģiju, kuras saturu nosaka Ministru kabinets, ne retāk kā reizi četros gados izstrādā Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām un valsts drošības iestādēm. To apstiprina Ministru kabinets.
Savukārt 36.2 pants paredz Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām un valsts drošības iestādēm reizi četros gados izstrādāt valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumu, kuru apstiprina Ministru Kabinets.
Nacionālās drošības likums papildināts ar jaunu VII nodaļu “Administratīvie pārkāpumi kritiskās infrastruktūras incidentu jomā un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā”.
Plānots, ka par neziņošanu, nepienācīgu vai nepatiesu ziņošanu par kritiskās infrastruktūras incidentu tiks piemērots brīdinājums vai naudas sods kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam – fiziskajai personai – līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 20 000 eiro.
Paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par iepriekšminēto pārkāpumu veiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Militārā policija, ja kritiskā infrastruktūra atradīsies NBS valdījumā, bet pārējos gadījumos – Valsts policija.
Likuma 13. panta pirmā daļa papildināta ar 9. un 10. punktu, nosakot, ka Iekšlietu ministrija īsteno vienotā kontaktpunkta funkcijas pārrobežu sadarbībai, kā arī koordinē sadarbību ar Eiropas Komisiju kritiskās infrastruktūras noturības jautājumos.
Iekšlietu ministrijas kompetencē būs arī sadarboties ar valsts drošības iestādēm, valsts un pašvaldību institūcijām, kritiskās infrastruktūras īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kā arī īstenot pārrobežu sadarbību kritiskās infrastruktūras noturības nodrošināšanai.
