Stājas spēkā aizliegums Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā

Aizliegums attiecas arī uz juridiskajām personām, kas ir saistītas ar Krieviju un Baltkrieviju

Ar likumu ir noteikts, ka Latvijā ir aizliegts iegūt nekustamo īpašumu vai tā daļu, piedalīties nekustamā īpašuma vai tā daļas izsolē, kā arī izlietot pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai tā daļu:

• Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai;
• Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem;
• Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām;
• juridiskajām personām, kurās 25% no attiecīgās juridiskās personas pamatkapitāla daļām (akcijām) pieder Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām;
• juridiskajām personām, kurās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valstspiederīgajiem tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vismaz 25% no ieguldījuma vai attiecīgās juridiskās personas pamatkapitāla daļām (akcijām) vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi;
• juridiskiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi.

Nekāda veida darījumi, kuri noslēgti pēc šī likuma stāšanās spēkā 2025. gada 3. jūlijā un pēc kuriem iepriekšminētās fiziskās vai juridiskās personas iegūst nekustamo īpašumu Latvijā, nav spēkā un nevar tikt nostiprināti zemesgrāmatā (koroborēti).

Darījumiem un mantojuma lietām, kas uzsāktas pirms šī likuma stāšanās spēkā, ir paredzēts pārejas periods – trīs mēneši.

Noteikti izņēmumi

Likumā ir noteikti izņēmumi fiziskajām personām. Proti, iepriekšminētais aizliegums nav attiecināms uz gadījumiem, kad Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsonis nekustamo īpašumu vai tā daļu iegūst:

• pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu, ar ko izšķirts strīds par nekustamā īpašuma piederību (nav attiecināms uz tiesas apstiprinātu izlīgumu, ar kuru strīds ir izbeigts);
• mantošanas ceļā, ja īpašumu manto laulātais vai radinieki līdz ceturtajai pakāpei ieskaitot (ja mantinieks ir cits mantot aicinātais un mantojums ir atklājies attiecībā uz nekustamo īpašumu, notārs ieceļ aizgādni, kurš pārdod šo nekustamo īpašumu, un mantot aicinātais kā mantinieks saņem iegūtos naudas līdzekļus);
• piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas darījuma rezultātā, pievienojot savam dzīvokļa īpašumam atbilstošu funkcionāli nepieciešamā zemes gabala domājamo daļu;
• tāda darījuma rezultātā, kurš veikts, lai izpildītu Latvijas Republikas starptautiskās saistības;
• kā vienīgo dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu, ja personai Latvijā ir piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss vai ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kas izdota līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

Īpašumu iegūšana ārvalstīs – viens no nemilitārās ietekmes īstenošanas instrumentiem

Likuma 1. pantā sniegts ierobežojošo pasākumu pamatojums. Likumdevējs uzsver, ka Latvijas Republikai kā demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums veikt īpašus pašaizsargājošās demokrātijas principam atbilstošus pasākumus.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likuma mērķis ir ierobežot Krievijas Federācijas īstenotās hibrīdkara metodes Latvijā. “Būtisks Krievijas Federācijas nemilitārās ietekmes instruments ir tās organizētā un kontrolētā t. s. tautiešu politika. [..] Krievijas Federācija savu ārpolitikas mērķu sasniegšanā nozīmīgu lomu atvēlējusi tieši tautiešiem jeb krievvalodīgajai diasporai [..], kas laika gaitā mērķtiecīgi instrumentalizēta un tiek izmantota, lai attaisnotu un pamatotu Krievijas Federācijas agresīvo politiku [..], tostarp Latvijas Republikā. [..] Krievijas Federācija tiesiskiem līdzekļiem var nodrošināt priekšnoteikumus, lai tās ārpolitisko mērķu atbalstītājiem un īstenotājiem būtu iespēja uzturēties ārvalstīs, tostarp Latvijas Republikā. [..] Viens no Krievijas Federācijas nemilitārās ietekmes īstenošanas instrumentiem un hibrīdkara elementiem ir nekustamo īpašumu pastarpināta iegūšana citās valstīs. [..] jāņem vērā, ka Krievijas Federācija ir izmantojusi savu pilsoņu klātbūtni ārvalstī kā iemeslu kara uzsākšanai, savu militāro rīcību attaisnojot ar savu pilsoņu aizsardzību.”

Likuma mērķis ir nepieļaut un liegt:

• iespēju vērsties pret Latvijas Republiku kā demokrātisku tiesisku valsti un noliegt tās pastāvēšanas tiesības;
• iespēju veikt Latvijas Republikai naidīgas, kaitnieciskas un bīstamas aktivitātes;
• Latvijas Republikas nacionālo un sabiedrības drošību apdraudošu valstu, to pilsoņu un tām lojālu personu uzkrātā kapitāla izmantošanu īpašuma tiesību realizēšanai Latvijas Republikā un attiecīgo līdzekļu novirzīšanai pret Latvijas Republikas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem;
• nekontrolējamu ietekmi uz Latvijas Republikas tautsaimniecību (ekonomiskajām interesēm), pie kā var novest Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai piederīgu personu un to kapitāla koncentrācija Latvijas Republikas teritorijā;
• Krievijas Federācijai un Baltkrievijas Republikai noteikto starptautisko sankciju apiešanu.

Likumdevējs ir noteicis, ka Ministru kabinets reizi gadā izvērtē šajā likumā noteikto tiesību ierobežojumu nepieciešamību.