FOTO: Ieva Čīka, LETA.
6. jūnijā stājas spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem tiek noteikts, ka t. s. Maskavas nama atsavināšanā iegūtos līdzekļus varēs nodot Ukrainas vajadzībām. Tāpat ar likuma izmaiņām paredzēta iespēja Ukrainas valdībai nodot tiesības iekasēt soda naudu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējuma pārkāpumiem, ja pārkāpēja aktīvi atrodas Ukrainā.
Saeima 30. maijā steidzamības kārtībā divos lasījumos pieņēma grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem tiek noteikta valsts nekustamā īpašuma Rīgā, Marijas ielā 7, atsavināšanā iegūto līdzekļu izmantošana.
Likums papildināts ar 8.5 pantu, kas noteic, ka finansējumu atbilstoši apmēram, kas ieskaitīts valsts budžeta ieņēmumos no Maskavas nama atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem, piešķir vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi.
Lai no ēkas pārdošanas iegūtos līdzekļus ieskaitītu valsts budžeta ieņēmumos, 6. jūnijā stājas spēkā saistītie grozījumi likumā “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai”.
Jāatgādina, ka Latvija, gada sākumā pieņemot šādu speciālu likumu “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai”, Maskavas namu pārņēma savā īpašumā. Lēmums tika pamatots ar valsts drošības apsvērumiem.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Ar grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā arī noteikts – lai atbalstītu Ukrainas sabiedrību, Latvija Ukrainas valdībai var nodot tiesības uz soda naudu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu pārkāpumiem un tās iekasēšanu no aktīviem, no kuriem būtu veicama minētās soda naudas samaksa un kuri atrodas Ukrainā.
Lēmumu par šo tiesību nodošanu Ukrainas valdībai katrā konkrētajā gadījumā jāpieņem Ministru kabinetam.
Likumprojekta anotācijā sniegta informācija, ka šāda situācija patlaban ir izveidojusies saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus un AS “PrivatBank” (pēc restrukturizācijas – AS “Amber Assets”) noslēgto administratīvo nolīgumu, atbilstoši kuram “PrivatBank” jāsamaksā 839 986 eiro liela soda nauda par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomā. Šo naudu esot iespējams iekasēt no līdzekļiem, kuri atrodas Ukrainas kredītiestādēs, vai no citiem aktīviem, kas atrodas Ukrainā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.