Sabiedriskajā apspriešanā iecere mainīt NMPD reaģēšanas kārtību un paplašināt veselības aprūpes pakalpojumu klāstu

Izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, kas līdz 2026. gada 12. septembrim nodoti publiskajai apspriešanai.

Izmaiņas NMPD darbībā

• Trīs prioritāšu izsaukumi

Grozījumu projekta anotācijā paskaidrots, ka šībrīža regulējumā iekļautais veselības stāvokļu un situāciju uzskaitījums NMPD brigāžu novirzīšanai pie pacienta ir pārāk detalizēts. Tādējādi tiek ierobežota NMPD ārstniecības personu profesionālā rīcības brīvība, radītas neskaidrības, ja situācija neatbilst nevienam uzskaitītajam gadījumam, un apgrūtināta normatīvā akta piemērošana jaunās vai netipiskās situācijās.

Tāpēc plānots ieviest trīs prioritāšu principu, kas balstās uz vispārīgu veselības stāvokļa raksturojumu. Proti, iecerēts noteikt šādu iedalījumu izsaukumu nošķiršanai:

• pirmā prioritāte – tiešs dzīvības apdraudējums;
• otrā prioritāte – veselībai kritisks stāvoklis ar augstu dzīvības apdraudējuma risku;
• trešā prioritāte – stāvoklis, kad nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība.

Anotācijā paskaidrots, ka dzīvību apdraudošās situācijās (bezsamaņa, smagas elpošanas grūtības, smagas akūtas sirds problēmas, dzīvību apdraudoša asiņošana, smagas traumas u. c.) NMPD brigāde uz izsaukumu tiks nosūtīta nekavējoties. Vienlaikus dispečers vai ārsts konsultants līdzās esošajam cilvēkam sniegs pirmās palīdzības padomus pa tālruni.

Arī veselībai kritiskā stāvoklī ar augstu dzīvības apdraudējuma risku (sāpes krūtīs, aritmija, bīstami asinsspiediena traucējumi, insulta pazīmes, vidēji smagas traumas u. c.) NMPD brigāde tiks nosūtīta nekavējoties, tomēr operatīvās reaģēšanas līmenis tiks piemērots situācijas nopietnībai. Arī šajā gadījumā, ja vajadzēs, dispečers vai ārsts konsultants sniegs pirmās palīdzas padomus pa tālruni.

Savukārt steidzamas medicīniskas palīdzības nepieciešamības gadījumā (hronisku slimību paasinājumi, drudzis, izsitumi, vemšana, caureja, nelielas traumas u. c.) NMPD brigādi nosūtīs divu stundu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika atbilstoši pieejamajiem resursiem, pacienta stāvokļa nopietnībai un augstākas prioritātes izsaukumu daudzumam. Ja stāvoklis to pieļaus, tad pacientam varēs ieteikt patstāvīgi vērsties pie ģimenes ārsta vai doties uz ārstniecības iestādi.

• Jauni reaģētspējas kritēriji

Šobrīd NMPD reaģētspējas vērtējumā tiek izmantots administratīvi teritoriālo vienību dalījums. Tomēr, atsaucoties uz citu valstu pieredzi, anotācijā paskaidrots, ka būtiskāk vērtēt nepieciešamību reaģēt uz izsaukumu, ievērojot tā prioritātes pakāpi.

Vienlaikus netiek paredzēts pilnībā atteikties no administratīvi teritoriālo vienību dalījuma reaģētspējas noteikšanā. Taču pašreizējo iedalījumu valstspilsētās, novadu pilsētās un pārējās teritorijās iecerēts aizstāt ar iedalījumu blīvi apdzīvotās teritorijās un pārējās teritorijās, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par iedzīvotāju skaitu un blīvumu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, iecerēts noteikt šādus reaģētspējas laikus:

• pirmās prioritātes izsaukumos:
  • blīvi apdzīvotās teritorijās – vidēji 8 minūtēs un 75% gadījumu ne vēlāk kā 10 minūtēs no izsaukuma pieņemšanas laika;
  • pārējās teritorijās – vidēji 15 minūtēs un 75% gadījumu ne vēlāk kā 18 minūtēs no izsaukuma pieņemšanas laika;
• otrās prioritātes izsaukumos – visā valsts teritorijā vidēji 18 minūtēs un 75% gadījumu ne vēlāk kā 20 minūtēs no izsaukuma pieņemšanas laika;
• trešās prioritātes izsaukumos – visā valsts teritorijā 90% gadījumu ne vēlāk kā 120 minūtēs no izsaukuma pieņemšanas laika.

Par blīvi apdzīvotām teritorijām paredzēts noteikt tās administratīvi teritoriālās vienības, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 4000 un iedzīvotāju blīvums pārsniedz 300 iedzīvotājus uz km².

Datu monitorēšanai izmantos CSP oficiālās statistikas portālā publicētos datus par iedzīvotāju skaitu un blīvumu administratīvi teritoriālajās vienībās, kurus aktualizē reizi gadā atbilstoši CSP datu publicēšanas kalendāram. Informācijas pieejamības nodrošināšanai aktuālos datus par iedzīvotāju skaitu un blīvumu administratīvi teritoriālajās vienībās NMPD publiskos arī savā oficiālajā tīmekļvietnē.

• Stingrākas prasības ārstniecības iestādēm

Anotācijā norādīts, ka NMPD ikdienā atkārtoti saskaras ar situācijām, kad, nogādājot pacientu slimnīcā, brigādēm nākas uzņemšanas rindā uzkavēties pat 2–4 stundas pacienta dzīvībai svarīgo funkciju uzturēšanai. Turklāt rindā pie ārstniecības iestādēm mēdz gaidīt pat četras līdz astoņas NMPD brigādes.

Šāda situācija, kā paskaidrots anotācijā, rada tiešu risku pacienta drošībai un veselībai, kā arī būtiski ietekmē NMPD reaģētspēju un efektivitāti.

Ņemot vērā ārvalstu pieredzi, noteikumu grozījumi paredz noteikt ārstniecības iestādes pienākumu pacientu no NMPD brigādes pārņemt nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no brigādes ierašanās brīža. 

Savukārt, lai NMPD brigādēm, pārvedot pacientu uz citu ārstniecības iestādi, nebūtu jāgaida, kamēr pacients tiek sagatavots pārvešanai, ārstniecības iestādei plānots noteikt arī pienākumu sagatavot pacientu pārņemšanai jau līdz brigādes ierašanās brīdim. Pacienta pārņemšana būs jāorganizē iespējami tuvu operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa piekļuvei.

Citas izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā

• Plāno atteikties no valsts apmaksāta psihoterapijas speciālista pakalpojuma

Šobrīd valsts apmaksātu psihoterapeitisko un psiholoģisko palīdzību var sniegt klīniskais un veselības psihologs, kā arī psihoterapeits un psihoterapijas speciālists. Nacionālais veselības dienests (NVD) ar šo pakalpojumu sniedzējiem slēdz līgumus.

Tomēr psihoterapijas speciālists atšķirībā no psihologa un psihoterapeita nav reglamentēta profesija. Tas nozīmē, ka tiesību aktos nav noteiktas vienotas prasības šo speciālistu profesionālajai kvalifikācijai un darbībai, un NVD ir grūti izvērtēt, vai psihoterapijas speciālists spēj sniegt kvalitatīvu valsts apmaksātu pakalpojumu. Tāpēc grozījumi paredz, ka psihoterapijas speciālisti vairs nesniegs valsts apmaksātus psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus.

• Plānots ieviest valsts apmaksātu digitālo terapiju bērniem un jauniešiem

Plānots ieviest jaunu valsts apmaksātu pakalpojumu – psihologa vadītu digitālo terapiju bērniem (no 14 gadu vecuma) un jauniešiem (līdz 25 gadu vecumam) garastāvokļa traucējumu, trauksmes un negatīvo uzvedības modeļu maiņai jeb pusautomatizētu tiešsaistes psiholoģisko pakalpojumu internalizējošo psihisko traucējumu ārstēšanai pusaudžiem un jauniešiem.

Anotācijā paskaidrots, ka šī terapija ir uz pierādījumiem balstīta nefarmakoloģiskās psihiatriskās ārstēšanas metode pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem depresijas un trauksmes traucējumiem.

Šis pakalpojums ietver vienreizēju viens pret viens saziņu ar speciālistu klātienē vai attālināti, kam seko strukturēts terapijas process tiešsaistē, izmantojot rakstveida, audio un video materiālus un paredzot saziņu ar speciālistu čatā un/vai telefoniski. Terapija iekļauj regulāru pacienta simptomu novērtējumu, kas ļauj objektīvi izvērtēt klīnisko efektivitāti.

• Varētu stingrāk kontrolēt S1 veidlapas izsniegšanas pamatotību

S1 veidlapa “Apliecinājums tiesībām saņemt veselības aprūpi” nodrošina tiesības saņemt veidlapā norādītajā valstī tās garantētos veselības aprūpes pakalpojumus.

Šobrīd NVD pirms S1 veidlapas izsniegšanas izvērtē tās pamatotību, pārbaudot norādīto dzīvesvietu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) personas datu pārlūkā. Ja aktuālā dzīvesvieta nav norādīta, tad ir apgrūtināta S1 veidlapu operatīva izsniegšana un pārbaude.

Ja personai tiek izsniegta S1 veidlapa uz citu dalībvalsti, bet viņa faktiski dzīvo Latvijā, tad personai ir nodrošinātas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā un papildus tam var tikt saņemti rēķini no attiecīgās dalībvalsts. Šādā veidā tiek nepamatoti tērēti Latvijas valsts budžeta līdzekļi.

Tāpēc grozījumos paredzēts iekļaut nosacījumu, ka informāciju par personas pastāvīgo dzīvesvietu ārvalstīs apliecina Fizisko personu reģistra dati par personas norādīto dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Līdz ar to personai pirms S1 veidlapas iesnieguma iesniegšanas NVD būs jāinformē PMLP par savu pastāvīgo dzīvesvietu ārvalstīs.

• Paredz paplašināt informācijas apjomu, kas jānorāda, lai saņemtu apliecinājumu tiesībām uz plānveida ārstēšanu ārzemēs

Lai nodrošinātu, ka NVD var pilnvērtīgi izvērtēt personas tiesības saņemt S2 veidlapu “Apliecinājums tiesībām uz plānveida ārstēšanu”, kas nodrošina tiesības saņemt veidlapā norādīto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu veidlapā norādītajā valstī un termiņā, paredzēts pilnveidot ārstu konsīlija atzinumā ietveramo informāciju.

Proti, iecerēts, ka ārstu konsīlija atzinumā būs jānorāda arī plānotā pakalpojuma prognozējamās izmaksas, pakalpojuma saņemšanas valsts un pakalpojuma sniedzējs.

Anotācijā paskaidrots, ka šādas informācijas pieejamība ļaus NVD laikus izvērtēt plānotā pakalpojuma finansiālo ietekmi, pieņemt pamatotu lēmumu par S2 veidlapas izsniegšanu, kā arī veicinās efektīvāku valsts budžeta līdzekļu plānošanu un izlietojumu un nodrošinās caurskatāmāku lēmumu pieņemšanas procesu.

• Veselības aprūpes pakalpojumus prioritātā kārtā varētu sniegt onkoloģijas pacientiem un orgānu transplantācijas gadījumā

Lai nodrošinātu pacientu savlaicīgu ārstēšanu onkoloģisko slimību un orgānu transplantācijas gadījumos, paredzēts noteikt, ka šiem pacientiem palīdzība sniedzama prioritārā kārtībā.

Tas, kā paskaidrots anotācijā, nodrošinās, ka pacienti ar dzīvībai bīstamām saslimšanām saņems ārstēšanu laikus, samazinot komplikāciju un mirstības risku, kā arī ļaujot stacionārajām ārstniecības iestādēm optimāli plānot resursus.

• Izmaiņas ātrākai onkoloģisko slimību diagnosticēšanai

Lai mazinātu ģimenes ārstu noslogotību un nodrošinātu ātrāku pacientu nokļūšanu “zaļajā koridorā”, iecerēts arī ārstam speciālistam ļaut pacientu pieteikt “zaļajā koridorā”. Anotācijā paskaidrots, ka tas būtu īpaši svarīgi situācijās, kad pacients vērsies pie speciālistiem saistībā ar citu problēmu, bet konsultācijas laikā rodas aizdomas par onkoloģisku slimību.

Plānots arī precizēt nosacījumus maksājuma piešķiršanai ģimenes ārstam par pacientam laikus atklātu vēzi 1. vai 2. stadijā.

Šobrīd ģimenes ārsts šo maksājumu saņem, ja vēzis 1. vai 2. stadijā konstatēts diagnozes noteikšanas brīdī. Turpmāk papildus varētu noteikt prasību, ka pacients pēdējo trīs gadu laikā pirms diagnozes noteikšanas ir apmeklējis ģimenes ārstu. 

Izmaiņu mērķis ir novērst situācijas, kad maksājumu saņem ģimenes ārsts, kurš ilgstoši nav aprūpējis pacientu un nav bijis iesaistīts vēža agrīnā atklāšanā. Vienlaikus tas paredzēts kā papildu motivācija ģimenes ārstiem aktīvāk iesaistīties valsts organizētajā vēža skrīningā.

• Varētu paplašināt valsts apmaksāta uztura speciālista pieejamību

Plānots, ka uztura speciālisti varētu sniegt valsts budžeta apmaksātas konsultācijas arī pacientiem ar aptaukošanos un hroniskām endokrīnās sistēmas, uztures un vielmaiņas traucējumiem (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi: E00-E90), asinsrites slimībām (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi: I00-I99), onkoloģiskām slimībām (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi: C00-D48). 

• Ergoterapeits varētu sniegt veselības aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās

Grozījumos iecerēts, ka sertificēts ergoterapeits atbilstoši savai kompetencei varētu sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Tādējādi institūcijai saskaņā ar iestādes pacientu specifiku un vajadzībām būtu iespēja izvēlēties piemērotāko speciālistu – fizioterapeitu vai ergoterapeitu.

• Jauns skrīnings bērniem, ārsta palīga piesaistīšana psihiatra kabinetiem un citas izmaiņas

Izstrādātais grozījumu projekts paredz arī ieviest sirds un asinsvadu slimību riska skrīningu bērniem 5–11 gadu vecumā.

Savukārt, lai mazinātu gaidīšanas rindas pie psihiatriem, iecerēts valsts apmaksāta psihiatra kabinetā nodarbināt arī ārsta palīgu (feldšeri), kas, piemēram, slimības remisijas posmā varētu pacientam izrakstīt jau ierastos medikamentus.

Plānots arī pagarināt jaunatvērtās ģimenes ārstu prakses finansējuma periodu līdz brīdim, kad ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto personu skaits sasniedz 750, bet ne ilgāk kā 24 mēnešus pēc līguma noslēgšanas ar NVD.

Grozījumos iekļautas arī citas izmaiņas, tostarp, lai redakcionāli un tehniski precizētu MK noteikumus un izvairītos no atsevišķu normu interpretācijām.