Par ārvalstī dzimuša bērna reģistrācijas procesu un Somijas publiskā dokumenta nepieņemšanu. Lūdzu izvērtēt situāciju saistībā ar mana ārvalstī dzimušā bērna reģistrāciju Latvijas pilsonībā. Lietā ir iesaistīta: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Bauskas nodaļa; PMLP centrālā pārvalde; Somijas Digitālā un iedzīvotāju datu aģentūra (Digital and Population Data Services Agency – DVV) un Somijas vēstniecība Latvijā. Bērna dzimšanu apliecinošais dokuments (Birth Certificate) ir oficiāli pasūtīts Somijas kompetentajā valsts iestādē (DVV), samaksājot par tā izsniegšanu valsts noteikto maksu. Dokuments ir izsniegts angļu valodā, un tajā ir norāde, ka tas paredzēts izmantošanai ārvalstu iestādēs Eiropas Savienībā. Dokuments tika iesniegts PMLP pa pastu. Pēc PMLP pieprasījuma tika iesniegta arī dokumenta elektroniskā versija un citi pieprasītie paskaidrojumi. PMLP atsakās atzīt iesniegto dokumentu, sākumā norādot, ka dokumentu esot it kā pārbaudījuši Somijas sistēmā (nav paskaidrots, kādā sistēmā pārbaudīts), savukārt pēc tam e-pasta vēstulē norāda, ka nav iespējams pārliecināties par tā autentiskumu. PMLP savā sarakstē ir norādījusi, ka jautājums ticis risināts, iesaistot Somijas vēstniecību Rīgā. Tomēr Somijas vēstniecība man rakstveidā paskaidroja, ka tā neveic dokumentu autentiskuma pārbaudi, bet šādos gadījumos norāda sazināties tieši ar dokumenta izdevējiestādi (DVV), kura var apstiprināt dokumenta autentiskumu. Tādējādi PMLP sniegtā informācija neatbilst Somijas vēstniecības rakstveida skaidrojumam. Tāpat PMLP nav sniegusi konkrētu tiesisko pamatojumu, uz kāda normatīvā akta pamata Somijas kompetentās iestādes izdotais publiskais dokuments netiek uzskatīts par pietiekamu bērna dzimšanas fakta reģistrācijai, kā arī nav pamatots, kādēļ tiek pieprasīta cita dokumenta forma. Svarīgi, ka Regula (ES) 2016/1191 attiecas uz publiskajiem dokumentiem, kas cita starpā apliecina dzimšanas faktu, nevis nosaka vienotu dokumenta formu visās ES valstīs. Katra valsts izmanto savu dokumenta paraugu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas IMI publisko dokumentu repozitorijā publicēto Somijas Birth Certificate (Syntymätodistus) paraugu dzimšanas apliecībā parasti ir šādas ziņas: dokumenta nosaukums (Birth Certificate/Syntymätodistus); bērna vārds un uzvārds; personas kods (ja piešķirts); dzimšanas datums; dzimšanas vieta; dzimums; pilsonība; informācija par māti; informācija par tēvu; dokumenta izdošanas datums; dokumenta izdevējiestāde (DVV – Digital and Population Data Services Agency); dokumenta identifikācijas numurs vai atsauces numurs; autentiskuma pārbaudes informācija (piemēram, verifikācijas kods, ja tāds tiek izmantots). Vēršu uzmanību, ka mūsu iesniegtais dokuments atbilst visām pazīmēm un satur arī autentiskuma pārbaudes nolūkam paredzētu kodu. Latvijas iestāžu darbības rezultātā mana bērna reģistrācijas process nav pabeigts, lai gan abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un bērnam ir nepieciešami Latvijas personu apliecinoši dokumenti ceļošanai un formalitāšu kārtošanai Somijā. Jānorāda, ka Somijas valsts ir parūpējusies un bērnam bez jebkādiem sarežģījumiem ir nokārtoti visi personu apliecinošie dokumenti un veselības apdrošināšanas jautājumi. Turpretī Latvijas iestādēm mums kā vecākiem nemitīgi jāpierāda un jālūdz darīt savu darbu. Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka abi bērna vecāki ir Latvijas pilsoņi un mūsu mērķis ir reģistrēt bērnu Latvijas pilsonībā, nodrošinot viņam Latvijas pilsoņa tiesības un saņemot Latvijas personu apliecinošus dokumentus. Lai gan mūsu ģimenei pastāv iespēja pieteikt sev un bērnam arī Somijas pilsonību, mēs apzināti esam izvēlējušies vispirms īstenot bērna tiesības uz Latvijas pilsonību. Bet tam tiek likti apzināti šķēršļi. Lūdzu izvērtēt, vai šāda iestādes rīcība atbilst labas pārvaldības principam un lietas objektīvas izskatīšanas pienākumam.
Ņemot vērā, ka LV portāla kompetencē neietilpst valsts iestāžu rīcības izvērtēšana, iespējams sniegt tikai vispārīgu atbildi.
Saskaņā ar Pilsonības likumu bērns var tikt atzīts par Latvijas pilsoni, ja viņa dzimšanas brīdī viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi (skat. 2., 9. un 23. pantu). Kārtību, kādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pieņem un izskata iesniegumu un reģistrē ārvalstīs dzimušu bērnu par Latvijas pilsoni saskaņā ar Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 2. punkta nosacījumiem, noteic Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumi Nr. 974 “Kārtība, kādā personu reģistrē par Latvijas pilsoni”.
PMLP izdots lēmums ir administratīvais akts. Lai apstrīdētu administratīvo aktu, vispirms ieteicams vērsties PMLP ar iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu. Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, – viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Ja arī tādā gadījumā iestādes pieņemtais lēmums neapmierina, var vērsties tiesā (skat. Administratīvā procesa likuma 75. un turpm. pantus).
Tiesas kompetencē ir izvērtēt iestādes rīcību atbilstoši tiesiskajam regulējumam, t. sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā nostiprinātajiem valsts pārvaldes principiem, kas paredz valsts iestādēm savā darbībā ievērot labas pārvaldības principu u. c.
Augstākā tiesa ir skaidrojusi, ka valsts pārvaldei savā darbībā jāievēro labas pārvaldības princips, kas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Iestādes nepamatota vilcināšanās un kļūdas privātpersonai adresēta lēmuma pieņemšanā cita starpā vērtējamas kā labas pārvaldības principa pārkāpums (skat. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu lietā Nr. SKA–238/2007).
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
