Tiesību normas neregulē to, vai darba līgumā atlīdzība par darbu ir nosakāma bruto (pirms nodokļu nomaksas) vai neto (pēc nodokļu nomaksas). Par to puses vienojas. 

Atbilstoši Darba likuma 40. panta pirmajai daļai darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Šī panta piektā daļa paredz, ka darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs – pie darba devēja. Darba likuma 39. pantā noteikts, ka darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. 

VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) algas nodokļa grāmatiņā pats darbinieks izdara atzīmi par konkrēto darba devēju kā galveno ienākuma gūšanas vietu un norāda apgādājamos. Tad darba devējs piemēro mēneša neapliekamo minimumu un  iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus. Ja algas nodokļa grāmatiņā tas nav norādīts (galvenā ienākumu gūšanas vieta, apgādājamie), tad darba devējs darbinieka algai nav tiesīgs piemērot mēneša neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus. 

Savukārt, ja darba devējs darbiniekam nebūs piemērojis mēneša neapliekamo minimumu un/vai  iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, tad darbinieks par attiecīgā taksācijas gada laikā ienākuma gūšanas vietā nepiemēroto mēneša neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumiem var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

Ja no darba līguma nav saprotams, kā aprēķināta neto alga, tad jāprasa to izskaidrot darba devējam.