Attēlā: nauda, grafiki, zīmulis.
FOTO: Magnific AI generator.
Darba devēji, kuri izmantos prasībām atbilstošu elektronisko darba laika uzskaites sistēmu, varētu neveikt ceturkšņa minimālās sociālās iemaksas par darbiniekiem, kuru ienākumi nesasniedz obligāto minimālo iemaksu objektu. Paredzams, ka šādas izmaiņas uzlabotu īslaicīgas nodarbinātības iespējas un mazinātu ēnu ekonomiku.
Izmaiņas paredz likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumu projekts, kas līdz 19. augustam nodots publiskajai apspriešanai.
Piedāvātās izmaiņas noteic, ka darba devējs, kurš izmanto Ministru kabineta prasībām atbilstošu elektronisko darba laika uzskaites sistēmu, neveic ceturkšņa minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem, kuru obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par trim minimālajām mēneša darba algām.
Vienlaikus grozījumu anotācijā uzsvērts, ka piedāvātās izmaiņas nav nodokļu atvieglojums. Proti, nav paredzēts samazināt nodokļu likmes vai atcelt pienākumu veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no aprēķinātās darba samaksas pilnā apmērā.
|
UZZIŅAI Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteic, ka minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, deklarētais (summētais) obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, tad obligātās iemaksas no starpības starp triju Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru un deklarēto obligāto iemaksu objektu no saviem līdzekļiem veic darba devējs. 2026. gadā minimālais iemaksu objekts ceturksnī ir 2340 eiro vai 780 eiro mēnesī.
|
Kā paskaidrots grozījumu anotācijā, iecerētās izmaiņas būtiski atvieglotu darba devēja slogu īslaicīgas nodarbinātības gadījumā.
Proti, pašreizējais regulējums īstermiņa nodarbinātībai paredz tādas pašas administratīvās prasības kā ilgtermiņa nodarbinātībai, tostarp pienākumu veikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Anotācijā paskaidrots, ka tā rezultātā darba devēju administratīvās izmaksas var pārsniegt paša darba ekonomisko vērtību.
Turklāt, ja legāla īslaicīga nodarbinātība ir sarežģīta, dārga un laikietilpīga, tad daļa darba devēju un darba ņēmēju izvēlas darbu neformalizēt, kā dēļ pieaug nereģistrētas nodarbinātības risks, samazinās deklarēto darba attiecību skaits un valsts budžeta ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem. Tāpat nereģistrētas nodarbinātās personas paliek bez darba tiesiskās un sociālās aizsardzības.
Likuma grozījumi paredz deleģēt Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par darba laika uzskaites sistēmu, sistēmas prasībām, izmantošanas kārtību un sistēmas integrāciju Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS).
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka darba laika uzskaites sistēma piedāvātu tiešsaistes darbinieku reģistrāciju, ziņu par reģistrāciju nodošanu VID EDS, kā arī precīzu nostrādātā darba laika uzskaiti.
Kā sistēmas priekšrocības anotācijā minētas pilnvērtīga darba attiecību noformēšana un visu sociālo garantiju saglabāšana, darba attiecību reģistrācija reāllaikā, ticama un negrozāma darba apjoma uzskaite, būtiska administratīvā sloga samazināšana darba devējiem, kā arī tieša ietekme uz ēnu ekonomikas mazināšanu.
Risinājuma izstrādē plānots ņemt vērā citas jau izstrādātās elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas, piemēram, būvniecības nozares elektronisko darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS) un Lauku atbalsta dienesta sezonas laukstrādnieku uzskaites sistēmu.
Ja darba devējs sistēmā tiktu identificēts, izmantojot kādu no valsts informācijas sistēmām, tad darba laika uzskaites sistēmas ieviešana varētu izmaksāt mazāk nekā 50 000 eiro, norādīts anotācijā.
Šīs nav vienīgās pēdējā laikā veiktās izmaiņas minimālo sociālo iemaksu regulējumā. Administratīvā sloga mazināšanai šogad tika atcelts pašnodarbināto pienākums iesniegt VID informāciju par plānotajiem ienākumiem.
Līdz ar to arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) vairs nav jāaprēķina minimālās obligātās iemaksas par periodiem, kuros pašnodarbinātais nav darba ņēmējs un gūst ienākumus, kas mazāki par minimālo algu.
Tāpat tika atcelts darba devēju pienākums veikt minimālās obligātās iemaksas par personām ar 3. grupas invaliditāti. Līdz šim atbrīvojums attiecās tikai uz personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti un bērniem ar invaliditāti.
Iepriekš minētās izmaiņas nosaka 2026. gada 6. maijā spēkā stājušies grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
|
Ar likumprojektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā. Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla (TAP portāla) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”), augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par likumprojektu var līdz 19. augustam.
|
