Vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā Eiropas Savienības (ES) Vienotais tirgus ir bijis īsts piemērs preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku brīvai kustībai. ES ar lepnumu pasniedz Vienoto tirgu kā veiksmes stāstu, taču šis apgalvojums ir tikai daļēji patiess. Vienoto tirgu joprojām ierobežo regulatīvā sarežģītība, juridiskā sadrumstalotība un administratīvais slogs, kas ievērojami ietekmē uzņēmumus, īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), un grauj Eiropas konkurētspēju pasaules mērogā.
Eiropas Komisijas (EK) Vienkāršošanas darba kārtība ar tādām iniciatīvām kā MVU un konkurētspējas pārbaudes, stresa testi, realitātes pārbaudes un desmit Omnibus priekšlikumi, paredz samazināt birokrātiju MVU par līdz pat 35%. Tas nozīmē 15 miljardus eiro birokrātijas mazināšanai mūsu uzņēmumiem un mūsu ekonomikai katru gadu. Šie soļi ir apsveicami, taču tie nav pietiekami. Nepieciešami lielāki centieni, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju.
Eiropai ir izaugsmes problēma. Mēs atpaliekam no vairuma citu pasaules dalībnieku ekonomiskās izaugsmes ziņā. Šī ekonomiskā atšķirība starp ES dalībvalstīm un ASV rada arvien lielāku plaisu IKP uz vienu iedzīvotāju, kas 2021. gadā bija 82% apmērā. Ja tendence turpināsies, labklājības plaisa starp vidējo eiropieti un amerikāni 2035. gadā būs tikpat liela kā starp vidējo eiropieti un indiāni šodien.
Ekonomiskais potenciāls ir ievērojams. Pētījumi liecina, ka šķēršļi Vienotajā tirgū darbojas kā de facto tarifi – 44% preču un 110% pakalpojumu jomā. Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda datiem, ja ES sasniegtu ASV līmeni pakalpojumu tirdzniecības atvērtībā, produktivitāte varētu pieaugt par vairāk nekā 8%. Eiropai ir jādara vairāk. Tas liecina, ka pakalpojumu jomai nepieciešama jauna enerģija, lai pabeigtu Vienoto tirgu, prasot daudz lielāku ambīciju un apņemšanos novērst atlikušos šķēršļus.
Pārskats par ES tiesību aktu ekonomiskajām sekām rāda, ka no pašlaik dažādās Padomes formācijās apspriestajiem leģislatīvajiem priekšlikumiem, kuriem ir pievienots ietekmes novērtējums, sagaidāms ikgadējs atkārtots slogs 71-86 miljardu eiro apmērā un aptuveni 65 miljardi eiro vienreizējās izmaksās.
ES ir jāizveido īsta kapacitāte deregulācijai - ne tikai jāsakārto regulatīvais mehānisms, bet aktīvi jāsamazina tā apjoms. Ir jāatsauc esošie noteikumi, ne tikai tie jāvienkāršo. Bez šīm pārmaiņām izaugsme un konkurētspēja, ko ES steidzami vēlas, paliks nesasniegta. Ņemot vērā nopietnos drošības un politiskos izaicinājumus ar ko Eiropa saskaras, šāds iznākums nebūtu neviena interesēs.
Pašreizējais regulējuma blīvums Vienotajā tirgū ir radījis pārklājošas sistēmas, nekonsekventu ieviešanu dalībvalstīs un ievērojamas atbilstības izmaksas. MVU var iztērēt līdz pat 10% savu resursu regulatīvai atbilstībai, dažkārt tie pat algo atbilstošu personālu, lai tiktu galā ar atskaišu pienākumiem. Eiropā pārāk daudzi nodarbojas ar atbilstības jautājumiem, kad vajadzētu attīstīt savu biznesu.
Juridiskā sadrumstalotība vēl vairāk grauj Vienotā tirgus solījumu, jo uzņēmumiem jārisina atšķirīgi standarti, licencēšanas režīmi un prasības atkarībā no valsts. Lai samazinātu regulatīvās atbilstības izmaksas uzņēmumiem, deregulācija ir jāsaista ar noteikumu harmonizētu ieviešanu visās dalībvalstīs. Lai regulētu gudrāk, ES jāstiprina savs regulatīvais instrumentārijs - īpaši uzsverot proporcionalitātes novērtējumus un pārmērīgu reglamentēšanu. Proporcionalitātes novērtējums ir īpaši svarīgs, lai nepieļautu jaunu šķēršļu rašanos Vienotajā tirgū nesamērīgu pienākumu dēļ, kas uzlikti uzņēmumiem.
Lai atbrīvotu izaugsmes un konkurētspējas potenciālu, Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm jādara savs mājasdarbs un jāpieņem visaptveroša deregulācijas darba kārtība, balstīta uz trim pīlāriem:
1. Vienkāršot, harmonizēt un regulēt tikai vienreiz: ES būtu jāievieš princips “regulēt vienreiz, izmantot bieži”. Dati jāievāc tikai vienu reizi un jānodrošina to atkārtota izmantošana pāri robežām un institūcijām. Sadrumstaloti noteikumi jānomaina pret harmonizētiem tiesību aktiem, kas ir viegli pārskatāmi. Visai jaunajai likumdošanai jāparedz obligāta pārskatīšana, lai nodrošinātu tās turpmāku atbilstību mērķim, kamēr novecojušie noteikumi sistemātiski jāizslēdz. Harmonizējot terminoloģiju ES tiesību aktos, līdzīgi kā to izdevies paveikt Jaunajā leģislatīvajā ietvarā attiecībā uz preču likumdošanu, tiktu samazināta juridiskā nenoteiktība un uzlabota prasību savstarpējā saskaņotība. Efektīva un tirgus vadīta Eiropas standartizācija ir bijusi un būs svarīga, lai samazinātu regulatīvo slogu uzņēmumiem, vienkāršojot ES likumdošanu.
2. Gudrāki noteikumi ar labāku uzraudzību: Efektīvs regulējums prasa nepārtrauktu uzraudzību. ES būtu jāvērtē regulatīvais sniegums visā likumdošanas ciklā, ar spēcīgiem ietekmes novērtējumiem, tostarp sabiedriskām konsultācijām, kas atspoguļo uzņēmumu kumulatīvo slogu. Visus priekšlikumus jāizskata ar MVU un konkurētspējas pārbaudēm, lai nodrošinātu inovācijas un izaugsmi. Jāievēro stingrs princips “viens iekšā, viens ārā”, ko papildina pārredzama ikgadēja atskaite. Svarīgi, lai uzņēmumi un ieinteresētās puses būtu iesaistītas jau laicīgi, veidojot praktiskus, lietojamus noteikumus, un paliktu aktīvi iesaistīti visā procesā, īpaši sarunās starp Padomi un Eiropas Parlamentu.
3. Vienkāršošana nav pietiekama – nepieciešama deregulācija: Deregulācija samazina atbilstības izmaksas uzņēmumiem, veicinot jaunu konkurentu ienākšanu tirgū, kas savukārt sekmē inovāciju un ekonomisko izaugsmi. Bez lieliem atbilstības izdevumiem vai ierobežojošiem noteikumiem uzņēmumiem ir lielāka rīcības brīvība noteikt cenas, izstrādāt jaunus produktus un paplašināties jaunos tirgos.
Ja vēlamies Eiropu, kas ir konkurētspējīga, inovatīva un izturīga, mums ir jāatbrīvo Vienotā tirgus pilns potenciāls, nevis pievienojot jaunus regulējuma slāņus, bet gan atceļot tos, kas vairs nekalpo savam mērķim. Gudrāks Vienotais tirgus ir ne tikai ekonomiska, bet arī politiska nepieciešamība.
Eiropai, kas ilgu laiku tika uzskatīta par pasaules standartu noteicēju, tagad ir jāpierāda, ka spēj pielāgot savus noteikumus strauji mainīgai tehnoloģiskai un ekonomiskai videi.
Eiropai jārīkojas izlēmīgi. Jāsamazina birokrātija, jānojauc šķēršļi un jāatbrīvo Vienotā tirgus pilnā jauda. Izaugsme nenāks no vairāk noteikumiem – tā rodas no brīvības konkurēt un inovēt.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvija
Starptautiskās attīstības sadarbības un ārējās tirdzniecības ministrs, Benjamins Dousa, Zviedrija
Ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo, Igaunija
Federālais ekonomikas, enerģētikas un tūrisma ministrs Volfgangs Hatmansdorfers, Austrija
Finanšu un ekonomikas ministrs Andžejs Domaņskis, Polija
Nodarbinātības ministrs Matiass Marttinens, Somija
Ekonomikas un inovāciju ministrs Edvinas Grikšas, Lietuva
