ĪSUMĀ
-
Budžets pēc 2027. gada – 1,27% no ES NKI un neiekļaujot parāda atmaksu.
-
Jaunas prioritātes – aizsardzība un konkurētspēja, bet jāsaglabā finansējums kohēzijai un lauksaimniecībai.
-
Vienkāršošana, neapdraudot pārredzamību, atbildību, demokrātisku pārraudzību.
-
Nepieciešami jauni ieņēmumu avoti, kas ik gadu radītu aptuveni 60 miljardus eiro.
Saskaņā ar Parlamenta starpposma ziņojumu, kas pieņemts, 370 deputātiem balsojot “par”, 201 deputātam — “pret” un 84 deputātiem atturoties, 2028.–2034. gada ES budžets būtu jānosaka 1,27% apmērā no ES nacionālā kopienākuma (NKI). Turklāt Next Generation EU (NGEU) atveseļošanas fonda parāda atmaksa (0,11% no NKI) būtu jāveic ārpus daudzgadu budžeta maksimālajiem apjomiem.
Deputāti ierosina budžeta palielinājumu par aptuveni 10% salīdzinājumā ar Komisijas 2025. gada jūlija priekšlikumu. Šis palielinājums tiktu vienmērīgi sadalīts pa trim budžeta pozīcijām, kas atbalsta ES prioritātes (izņemot administrāciju un aģentūras), un mazinātu inflācijas radīto spiedienu.
Tas nozīmē nominālo pieaugumu 175,11 miljardu eiro apmērā (2025. gada salīdzināmās cenās) jeb 197,30 miljardu eiro apmērā (faktiskajās cenās) salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu, neskaitot NGEU atmaksu. Kopumā Parlaments ierosina budžetu 1,78 triljonu eiro (2025. gada salīdzināmās cenās) jeb 2,01 triljona eiro (pašreizējās cenās) apmērā, lai finansētu ES politiskās prioritātes un stratēģiskos mērķus.
Deputāti uzsver, ka nākamajam ES ilgtermiņa budžetam arī turpmāk jābūt ieguldījumu instrumentam, kas atbalsta ES politiku, iedzīvotājus, reģionus, uzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), vienlaikus nodrošinot ES pievienoto vērtību salīdzinājumā ar dalībvalstu izdevumiem. Viņi stingri iebilst pret jebkādu nacionalizēšanu, noraidot individualizētu pieeju un brīdinot, ka Komisijas modelis “atsevišķs plāns katrai dalībvalstij” varētu vājināt ES politiku, mazināt pārredzamību un radīt konkurenci līdzekļu saņēmēju vidū.
Atsevišķs, lielāks finansējums galvenajām programmām
Deputāti vēlas spēcīgu un pienācīgi finansētu politiku ar skaidri nodalītiem līdzekļiem tām politikas jomām, uz kurām attiecas dalībvalstu un reģionālo partnerību plāni, tostarp kopējai lauksaimniecības politikai un zivsaimniecības politikai, kā arī tālākajiem reģioniem, kohēzijas politikai, Eiropas Sociālajam fondam un iekšlietām. Viņi arī uzsver, ka programmu plānošanā un īstenošanā būtu pilnībā jāiesaista reģionālās un vietējās iestādes.
Deputāti atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu divkāršot finansējumu konkurētspējai, aizsardzībai, inovācijai, digitālās un zaļās pārkārtošanās pasākumiem, infrastruktūrai, veselībai, izglītībai un kultūrai. Viņi prasa pastiprināt atbalstu galvenajām programmām, tostarp Eiropas Konkurētspējas fondam (EKF), pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI), Erasmus+, AgoraEU, ES civilās aizsardzības mehānismam, EKF ietvaros paredzot līdzekļus programmai “ES — veselībai” un ar LIFE saistītām darbībām.
Deputāti atbalsta finansējuma palielināšanu ārējai darbībai, tomēr viņi uzskata, ka ierosinātais apjoms nav pietiekams, un prasa piešķirt vairāk līdzekļu paplašināšanai, attīstībai, Ukrainai sniegtajam atbalstam, daudzpusējai sadarbībai un humānajai palīdzībai.
Apdraudēta pārredzamība un atbildība
Deputāti uzsver, ka vienkāršošana nedrīkst apdraudēt pārredzamību, atbildības uzņemšanos vai demokrātisku pārraudzību. Viņi brīdina, ka, ja tiks plaši izmantota pieeja piešķirt finansējumu, nebalstoties uz izmaksām, varētu būt grūti veikt pienācīgu revīziju. Ziņojumā arī uzsvērts, ka ES līdzekļus var saņemt tikai tad, ja tiek ievērotas ES vērtības un tiesiskums. Taču ir arī norādīts, ka jāizvairās sodīt galasaņēmējus par tiesiskuma pārkāpumiem, ko izdarījušas to valdības.
Ieņēmumu daļa
Deputāti atkārtoti apstiprina Parlamenta stingro apņemšanos ieviest jaunus pašu resursus, lai atmaksātu Next Generation EU parādu un finansētu budžetu. Viņi atbalsta Komisijas ierosināto “groza pieeju” un uzsver, ka nākamajā DFS būtu jāpieņem jauni ieņēmumu avoti, kas katru gadu radītu aptuveni 60 miljardus eiro. Ja daži priekšlikumi tiktu noraidīti, deputāti aicina apsvērt alternatīvas, tādas kā digitālo pakalpojumu nodeva, tiešsaistes azartspēļu nodeva, oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) paplašināšana vai nodeva par kriptoaktīvu kapitāla pieaugumu.
Precīzāku informāciju skatīt starpposma ziņojuma II pielikumā.
Citāti
“Ar šodienas balsojumu Eiropas Parlaments iezīmē mērķus un termiņus. Mēs esam pieņēmuši skaidru nostāju par nākamo budžetu, līdzsvarojot jaunas un tradicionālās prioritātes ar mērenu 10% budžeta pieaugumu. Mēs aicinām Eiropadomi rīkoties, turpināt darbu pie mūsu priekšlikumiem un laikus vienoties par spēcīgu budžetu. Mēs esam gatavi sarunām,” teica līdzziņotājs Zigfrīds Murešans (EPP, Rumānija).
“Kopējā lauksaimniecības politika, kohēzijas fondi, programma “Apvārsnis Eiropa“, programma “Erasmus+“ nav pagātnes paliekas, bet gan Eiropas solidaritātes mugurkauls un mūsu nākotnes veidotāji. Ieceres bez pienācīgiem resursiem ir tukšas, tāpēc mēs esam pieņēmuši stingru nostāju par nākamo budžetu, līdzsvarojot jaunas un tradicionālās prioritātes ar mērenu palielinājumu un jauniem pašu resursiem. Tagad Eiropadomes uzdevums ir turpināt darbu pie mūsu priekšlikumiem un laikus vienoties par spēcīgu budžetu – tādu, kas darbojas reģionu un iedzīvotāju labā. Mēs ceram uz konstruktīvām sarunām,” sacīja līdzziņotāja Karla Tavareša (S&D, Portugāle).
Turpmākie soļi
Parlaments ir sagatavojis nostāju attiecībā uz regulu, kas nosaka 2028.–2034. gada budžeta struktūru un galvenās summas. Lai DFS regulu apstiprinātu, ir vajadzīga Parlamenta piekrišana. Sarunas varēs sākties, tiklīdz dalībvalstis būs vienojušās par kopējo nostāju.
Pamatinformācija
Parlaments 2025. gada maijā noteica savas prioritātes attiecībā uz ES budžetu laikposmam pēc 2027. gada. Komisija 2025. gada jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu par nākamo ES daudzgadu budžetu, kurā atbildīgie Parlamenta deputāti norādīja, ka tas nozīmē ieguldījumu iesaldēšanu reāllaikā, vienlaikus sedzot NGEU atmaksu. Budžeta līdzekļi lielākoties tiek piešķirti uzņēmumiem, lauksaimniekiem, reģioniem un pilsoniskajai sabiedrībai. Aptuveni 6% budžeta tiek tērēti administrācijas izmaksām.
