Eiropas pusgada 2026. gada cikls veido stabilu analītisko pamatu, kas palīdz apzināt politikas un investīciju turpmākās vajadzības dažādās jomās, tostarp ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību mazināšanai. Šajā kontekstā 2026. gada ziņojumā par Latviju ir analizētas ekonomiskās un sociālās norises un novērtēts, cik lielā mērā Latvijai ir izdevies ieviest visaptverošos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2025. gadā.
Ņemot vērā šo analīzi un valstu ziņojumos konstatētās galvenās problēmas, ir sagatavoti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi, kuros sniegti katrai dalībvalstij pielāgoti norādījumi. Dalībvalstis ir aicinātas veikt politikas pasākumus ar mērķi stiprināt ES konkurētspēju. Šajā nolūkā Latvijai tiek ieteikts:
- Nodrošināt, lai publiskās finanses spētu absorbēt strukturālo izdevumu vajadzības, tostarp tādās jomās kā aizsardzība un noturība pret hibrīddraudiem, kā arī veselības aprūpe un sociālā aizsardzība. Tas būtu darāms, piemēram, paplašinot nodokļu bāzi ar tādiem avotiem, kas mazāk kaitē izaugsmei, kā arī turpinot ēnu ekonomikas apkarošanu. Lai efektīvāk finansētu valsts prioritārās jomas, nepieciešama visaptverošāka un ambiciozāka pieeja publisko izdevumu pārskatīšanā.
- Risināt Latvijas sociālekonomiskās, drošības un civilās sagatavotības izaicinājumus, kas īpaši skar reģionus pie ES ārējās austrumu robežas.
- Saglabāt kohēzijas politikas programmu īstenošanas tempu un nodrošināt Latvijas atveseļošanas un noturības plāna reformu un investīciju pēctecību.
- Nodrošināt, ka visi pasākumi, kas veikti, lai mazinātu enerģijas cenu kāpuma ietekmi, ir pagaidu pasākumi, kas īpaši mērķēti uz neaizsargātākajām mājsaimniecībām vai energoietilpīgu uzņēmumu vajadzību risināšanu.
- Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finansējumam, arī ārpus galvaspilsētas reģiona, tostarp stimulējot konkurenci finanšu nozarē un attīstot kapitāla tirgu.
- Veicināt privātās investīcijas pētniecībā un inovācijā, tostarp stiprinot sadarbību starp uzņēmumiem un akadēmiskajām aprindām, samazinot administratīvo slogu publiskā un privātā sektora partnerībām un atbalstot pētniecības komercializāciju un inovācijas izvēršanu.
- Turpināt atjaunīgās enerģijas izvēršanu un palielināt ēku energoefektivitāti. Paātrināt arī transporta dekarbonizāciju, tostarp paātrinot Rail Baltica pabeigšanu.
- Novērst darbaspēka un prasmju trūkumu, tostarp mērķtiecīgi pilnveidojot pieaugušo prasmes un nodrošinot pārkvalifikāciju, lai apmierinātu darba tirgus vajadzības.
- Stiprināt veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un pieejamību, lai uzlabotu rezultātus veselības jomā, tostarp nodrošinot pienācīgus cilvēkresursus un finanšu resursus un stiprinot profilaktiskos pasākumus veselības jomā.
- Uzlabot sociālo aizsardzību, lai mazinātu nabadzību un nevienlīdzību, tostarp uzlabojot vecuma pensiju adekvātumu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu pieejamību.
- Palielināt cenas ziņā pieejamu mājokļu un sociālo mājokļu pieejamību un kvalitāti, jo īpaši ārpus galvaspilsētas reģiona.
Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētā fiskālā uzraudzība
Komisija 2026. gada pavasarī ir novērtējusi dalībvalstu atbilstību ES fiskālās disciplīnas noteikumiem. Novērtējums aptver 2025. un 2026. gadu, un tajā galvenā uzmanība ir pievērsta neto izdevumu pieaugumam, attiecīgos gadījumos ņemot vērā elastību, ko sniedz valsts izņēmuma klauzula attiecībā uz aizsardzības izdevumiem. Komisija novērtēja arī to reformu un investīciju galveno posmu īstenošanu, kas attiecīgos gadījumos ir pamatā fiskālās korekcijas perioda pagarināšanai.
Dalībvalstis, kas rīkojas, lai stiprinātu Eiropas enerģētisko drošību un paātrinātu atteikšanos no fosilajām degvielām, var pieprasīt ierobežotu fiskālo elastību, ko paredz pašreizējā valsts izņēmuma klauzula attiecībā uz aizsardzības izdevumiem. Pēc dalībvalsts pieprasījuma klauzulas tvērumu tagad var paplašināt, lai iekļautu pasākumus, kuri veikti kopš 2026. gada februāra un kuri ļauj samazināt atkarību no importēta fosilā kurināmā un tādējādi uzlabot Eiropas drošību un noturību. Patlaban valsts izņēmuma klauzula aizsardzības izdevumu palielināšanai pieļauj elastību, kas nepārsniedz 1,5% no IKP. Šīs elastības ietvaros 2026.–2028. gadam ir paredzēta īpaša gada maksimālā robežvērtība (0,3% no IKP) un kumulatīvā maksimālā robežvērtība (0,6% no IKP), un tās tiks īpaši piemērotas enerģētiskās noturības pasākumiem. Svarīgi ir tas, ka šī pieeja nodrošina iespēju pilnībā saglabāt visus fiskālās ilgtspējas aizsardzības pasākumus.
Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas komisārs, atbildīgs par ekonomiku un produktivitāti, kā arī īstenošanu un vienkāršošanu, teica: “Eiropas Komisija konstatē, ka Latvija turpina īstenot atbildīgu budžeta politiku, arī apstākļos, kad būtiski pieauguši aizsardzības izdevumi, izmantojot Eiropas Savienības fiskālajos noteikumos paredzēto elastību investīcijām drošībā.
Reaģējot uz pieaugošajiem hibrīduzbrukumiem, Eiropas Komisija aicina visas ES austrumu flanga valstis stiprināt drošību šajā reģionā, sekmēt ekonomikas attīstību un risināt sociālos izaicinājumus, tostarp efektīvi izmantojot ES fondus. Būtiski ir arī veicināt militāro mobilitāti – Baltijas valstīm tiek rekomendēts paātrināt Rail Baltica projekta ieviešanu.
Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, jāpievērš uzmanība konkurētspējas stiprināšanai, piemēram, veicinot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izskaužot ēnu ekonomiku, kā arī mazinot birokrātiju. Tāpat svarīgi panākt, lai uzņēmumi vairāk investētu pētniecībā un inovācijās, kā arī ciešāk sadarbotos ar Latvijas zinātniekiem, tādējādi veicinot izgudrojumu pārnesi uz uzņēmējdarbību. Latvijai jāturpina uzlabot darbaspēka pieejamību, piedāvājot darba tirgus vajadzībām atbilstošas apmācības un pārkvalifikācijas programmas. Eiropas Komisija Latvijai arī iesaka turpināt darbu pie sociālās aizsardzības un veselības aprūpes sistēmu stiprināšanas, kā arī veicināt zemas īres un sociālo mājokļu pieejamību, īpaši reģionos.”
Turpmākie soļi
Komisija aicina Eirogrupu un Padomi apspriest šodien iesniegtos dokumentus un atbalstīt piedāvātās norādes. Komisija arī cer iesaistīties konstruktīvā dialogā ar Eiropas Parlamentu par šīs dokumentu paketes saturu, kā arī par turpmākajiem Eiropas pusgada cikla posmiem, kas vērsti uz ekonomikas koordinēšanu.
Konteksts
Eiropas pusgads ir ikgadējs pasākums, kura laikā tiek koordinēta ES ekonomikas un sociālā politika. Tā laikā ES dalībvalstis pieskaņo savu budžeta un ekonomikas politiku tiem mērķiem un noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās ES līmenī. Līdz ar ciešāku ekonomikas un sociālās jomas koordināciju Eiropas pusgads ļaus nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, radīt darbvietas, panākt makroekonomikas un publisko finanšu stabilitāti visā ES.
Pasākuma īstenošanas cikls ilgst gadu. Pirmajā posmā ES dalībvalstis vienojas par galvenajām prioritātēm, apspriež savus ekonomikas un budžeta plānus un iesniedz tos Eiropas Komisijai. Cikla otrajā posmā, kas zināms kā “valsts pusgads”, dalībvalstis, it īpaši sagatavojot valsts budžetu nākamajam gadam, valsts politiku pieskaņo saņemtajiem ieteikumiem. Turklāt Eiropas Komisija visu gadu uztur dialogu ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.
Plašāka informācija
- 2026. gada Eiropas pusgada pavasara pakete – paziņojums presei
- Jautājumi un atbildes par 2026. gada Eiropas pusgada pavasara paketi
