Ilustratīvs attēls no starptautiskajām pretdronu mācībām “Baltic Trust 26”.
FOTO: kaprālis R. R. Putnis.
9. septembrī stājās spēkā grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas paredz tiesības Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) militāru darbību izraisītas valsti apdraudošas situācijas gadījumā pieņemt lēmumu par valsts, pašvaldību, fizisku un juridisku personu īpašumā vai valdījumā esoša nekustamā īpašuma pārņemšanu NBS turējumā un tā atdošanu atpakaļ. Savukārt personām, kuru īpašums ir pārņemts NBS turējumā, paredzētas tiesības pieprasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar nekustamā īpašuma vai tā daļas pārņemšanu. Īsumā skaidrojam, ko nosaka likums, kādēļ ir vajadzīga šāda norma un kādos gadījumos to varēs piemērot.
Publikācijā ir izmantots skaidrojošais vizuālais materiāls no portāla Sargs.lv.
|
KATRA PILSOŅA PIENĀKUMS
Nacionālās drošības likums nosaka: Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte (1. panta pirmā daļa). Nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums (1. panta otrā daļa). Nacionālās drošības sistēmu veido valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un Latvijas pilsoņi, kam likums deleģē pienākumus un tiesības nacionālās drošības jomā noteiktas kompetences ietvaros (3. panta pirmā daļa). Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu (5. panta pirmā daļa).
|
Saeima šī gada 3. septembrī steidzamības kārtībā pieņēma Aizsardzības ministrijas izstrādātos grozījumus Nacionālās drošības likumā (turpmāk – grozījumi).
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka aktuālā ģeopolitiskā drošības situācija un nesenie militārie incidenti Latvijas teritorijā un gaisa telpā, tostarp militāro bezpilota gaisa kuģu ielidošana un nokrišana (piemēram, Rēzeknē 2026. gada 7. maijā, kā arī militārā bezpilota gaisa kuģu notriekšana starp Rēzekni un Kārsavu 2026. gada 8. jūnijā un Balvu novadā 14. augustā), apliecināja, ka ir nepieciešams efektīvāks tiesiskais regulējums, kas ļautu valsts institūcijām militāra apdraudējuma gadījumā operatīvi pieņemt lēmumus un īstenot vajadzīgos pasākumus, lai mazinātu apdraudējuma ietekmi un nodrošinātu valsts aizsardzības uzdevumu izpildi un tādējādi arī sabiedrības drošību.
Avots: Sargs.lv.
Grozījumi paredz, ka NBS komandieris militāro darbību izraisīta valsts apdraudējuma gadījumā varēs vienoties par valsts, pašvaldību, fizisko vai juridisko personu un to apvienību īpašumā vai valdījumā esoša nekustamā īpašuma vai tā daļas pārņemšanu NBS turējumā uz laiku, lai novērstu valsts apdraudējumu. Piemēram, ja tas ir nepieciešams stratēģiskai bruņojuma vai cita aprīkojuma izvietošanai.
Grozījumos arī noteikts: individuāli izvērtējot konkrēto gadījumu un secinot, ka nepastāv citas iespējas, kā laikus un vienlīdz efektīvi novērst vai mazināt militāro darbību izraisīta valsts apdraudējuma risku, NBS komandieris var pieņemt lēmumu par valsts, pašvaldību un fizisko vai juridisko personu un to apvienību īpašumā vai valdījumā esoša nekustamā īpašuma vai tā daļas pārņemšanu NBS turējumā uz laiku, kas nepārsniedz 14 dienas, un lēmumu par attiecīgā īpašuma atdošanu atpakaļ īpašniekam vai valdītājam. Ja tas būs vajadzīgs, tad Ministru kabinets varēs vēl līdz 14 dienām pagarināt šo termiņu.
Tas nozīmē, ka šāda īpašuma pārņemšana NBS turējumā var notikt arī tad, ja militāra apdraudējuma gadījumā vajadzīga tūlītēja rīcība, kuras atlikšana rada valsts apdraudējumu, bet vienošanās process var nebūt pietiekami ātrs, lai nodrošinātu nepieciešamo valsts aizsardzības uzdevumu izpildi (piemēram, ja operatīvi jāizvieto pretgaisa aizsardzības sistēmas jebkurā vietā Latvijas teritorijā, bet nekustamā īpašuma īpašnieks nav sasniedzams).
Avots: Sargs.lv.
Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka privātpersona saglabā savas īpašumtiesības, taču lēmuma ietekmē īpašums tiek īslaicīgi pakļauts NBS kontrolei.
|
TURĒTĀJS JEB ĪPAŠUMA FAKTISKAIS VALDĪTĀJS “Turējums” ir īpašuma faktiskais valdījums, kas neietekmē īpašuma tiesības. Atbilstoši Civillikuma 876. pantam, ja persona, kuras faktiskajā varā atrodas lieta, par īpašnieku atzīst citu, viņa ir atzīstama par turētāju jeb faktisko valdītāju un īpašnieka vietnieku valdījumā (piemēram, nekustamā īpašuma īrnieks arī tiek atzīts par dzīvojamo telpu turētāju, kuram ir tiesības to izmantot noteiktā kārtībā). |
NBS turējumā pārņemtais nekustamais īpašums (vai tā daļa) vienošanās vai lēmuma darbības laikā iegūst militārā objekta statusu (skat. Nacionālo bruņoto spēku likuma 4.1 pantu) un tiek izmantots atbilstoši veicamajam uzdevumam, piemēram, lai uz īslaicīgā turējumā pārņemtās zemes un tās daļās izvietotu pretgaisa aizsardzības sistēmas, radarus, sakaru līdzekļus, militāro tehniku vai, ja nepieciešams, militārās vienības, kā arī veiktu ar aizsardzības uzdevumu izpildi saistītas darbības.
Avots: Sargs.lv.
Grozījumos noteikts, ka militāro darbību izraisīta valsts apdraudējuma gadījumā iedzīvotājiem ir pienākums nodot savā īpašumā vai valdījumā esošu nekustamo īpašumu vai tā daļu NBS turējumā, ja ir pieņemts attiecīgs NBS komandiera vai viņa pilnvarotas personas lēmums.
Vienlaikus, ja pieņemts lēmums par īpašuma pārņemšanu NBS turējumā, personas to var arī apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Taču jāņem vērā, ka lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Grozījumi paredz, ka personas ir tiesīgas pieprasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar nekustamā īpašuma vai tā daļas pārņemšanu NBS turējumā uz laiku.
Atbilstoši grozījumiem Ministru kabinetam dots uzdevums noteikt kārtību, kādā:
Grozījumos noteikts, ka lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.
Avots: Sargs.lv.
|
Militāro darbību rezultātā izraisīta valsti apdraudoša situācija ir (Nacionālās drošības likuma 23.⁶ pants) pret Latvijas Republiku īstenota pretlikumīga ārvalsts militārā darbība, tajā skaitā:
|
