Judicata ir semantiskais meklētājs, nevis sarunbots. Rīks neatbild uz tiesību jautājumu un nerada jaunu interpretāciju – tas atrod un parāda atbilstošākos fragmentus nolēmumos un citos dokumentos. Judicata palīdz atrast, lietotājs izvērtē.
Vajadzību pēc šāda meklētāja Augstākā tiesa formulēja jau 2024. gadā un nolēma to izstrādāt pati.
Galvenais iemesls ir drošība. Judicata ir lokāls risinājums, ko var izmantot tikai Augstākās tiesas iekšējā tīklā. Arī meklēšanā izmantotie MI modeļi ir lokāli, vaicājumu apstrāde nenotiek ārējā mākoņpakalpojumā, un informācija nevienā brīdī nepamet tiesas serveri.
Tikpat būtiska ir avotu uzticamība. Vispārējie MI rīki bieži balstās internetā atrodamajā informācijā, kas ne vienmēr ir pareiza.
Visbeidzot, tiesas darba specifiku vislabāk pārzina paši senatori un tiesas darbinieki. Tāpēc Judicata veidota, pašiem aktīvi līdzdarbojoties visos posmos – no idejas līdz realizācijai. Rīkam jāpielāgojas tiesas darbam, nevis otrādi.
Pašlaik Judicatas datubāzē apvienoti Judikatūras nolēmumu arhīvā un E-lietas portālā publicētie anonimizētie nolēmumi, Satversmes tiesas nolēmumi, Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu tulkojumi un kopsavilkumi, tiesu prakses apkopojumi, vēsturiskā judikatūra līdz 1940. gadam un citi materiāli. Kopumā datubāzē ir aptuveni 440 000 dokumentu, kas tiek automātiski aktualizēti katru dienu.
Judicata jau tiek izmantota, taču tās izstrāde vēl turpinās. Nākotnē plānots datubāzi papildināt ar citiem avotiem, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (HUDOC) un Eiropas Savienības Tiesas (InfoCuria) praksi un citiem atvērtiem avotiem. Šobrīd sistēmā ir tikai anonimizēti nolēmumi, taču tā darbojas pilnībā lokāli, tāpēc nākotnē būtu iespējams pievienot arī neanonimizētus nolēmumus. Tas ļautu ne tikai ērtāk meklēt tiesu praksi, bet arī sekot līdzi līdzīgiem tiesību jautājumiem, kas nonāk tiesās.
Judicata pirmo reizi publiski tika prezentēta MI tēmai veltītajā konferencē „Mirklis juristiem” 29. septembrī. Rīku prezentēja Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis – gan kā rīka izmantotājs, gan arī kā Augstākās tiesas MI darba grupas pārstāvis. Konferencē savas idejas, kā ar MI palīdzību risināt darba vajadzības, prezentēja arī Tiesu administrācija un Prokuratūra. Mākslīgais intelekts tiesu sistēmā vairs nav abstrakta nākotnes tēma, bet nepieciešamība.
