DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Baltijas valstis stiprina sadarbību drošākai un ātrākai tieslietu sistēmai

Attēlā: Baltijas valstu tieslietu ministri (Igaunijas tieslietu un digitālo lietu ministre Liisa Pakosta, Lietuvas tieslietu ministre Rita Tamašunienė un Latvijas tieslietu ministrs Edvards Smiltēns).

Publicitātes foto.

Baltijas valstu tieslietu ministru sanāksmē Tallinā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ministri dalījās pieredzē par tieslietu sistēmu digitalizāciju, mākslīgā intelekta izmantošanu un apsprieda aktuālos Eiropas Savienības tieslietu jautājumus. Latvija uzsvēra, ka tehnoloģijām jāpalīdz padarīt tieslietu pakalpojumus ātrākus un ērtākus, vienlaikus saglabājot augstas datu drošības prasības un cilvēka atbildību par lēmumu pieņemšanu.

Nozīmīga ministru sarunu daļa bija veltīta arī tieslietu sistēmu digitalizācijai. Baltijas valstis dalījās pieredzē par digitālo pakalpojumu attīstību, datu apmaiņu starp institūcijām un tehnoloģiju izmantošanu, lai tieslietu procesus padarītu ātrākus, efektīvākus un cilvēkiem ērtākus.

Īpaša uzmanība tika pievērsta mākslīgā intelekta izmantošanai tieslietu nozarē. Tiek attīstīti risinājumi, kas var palīdzēt tiesnešiem un tiesu darbiniekiem dokumentu apstrādē, informācijas un tiesu prakses analīzē, kā arī citos laikietilpīgos ikdienas procesos. Vienlaikus Latvija uzsvēra, ka tehnoloģijas nevar aizstāt cilvēka atbildību – mākslīgais intelekts izmantojams kā palīgrīks, savukārt gala lēmums un atbildība par to saglabājas cilvēkam.

Ministri pārrunāja arī vairākus aktuālus Eiropas Savienības tieslietu jautājumus, tostarp pārrobežu noziedzības apkarošanu, sankciju pārkāpumu izmeklēšanu un Eiropas tiesiskās sadarbības stiprināšanu.

Latvija atbalsta iespēju paplašināt Eiropas Prokuratūras pilnvaras, lai tās aptvertu arī smagus Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpumus. Vienlaikus Latvija uzsver, ka jaunas pilnvaras jānodrošina ar atbilstošiem resursiem un izmeklēšanas spējām, tostarp specializētu izmeklētāju iesaisti.

Noziedzība un sankciju apiešana neapstājas pie valstu robežām, tāpēc arī Baltijas tieslietu sistēmas nevar strādāt katra atsevišķi. Baltijas valstīm ir svarīgi apmainīties ar pieredzi un kopīgi aizstāvēt risinājumus, kas Eiropas sadarbību padara ātrāku un efektīvāku, vienlaikus saglabājot skaidru atbildību un dalībvalstu tiesu neatkarību,” norāda E. Smiltēns.

Latvijas un Lietuvas tieslietu ministri tikās arī ar Igaunijas parlamenta spīkeru Lauri Husaru, lai pārrunātu demokrātisko institūciju un tiesiskuma noturību, kā arī nepieciešamību turpināt kopīgu Baltijas valstu darbu, lai Krievija sajustu reālas sekas par agresiju pret Ukrainu un tiktu nodrošināta atbildība par pastrādātajiem starptautiskajiem noziegumiem.

Savukārt tikšanās laikā ar Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu īpaša uzmanība tika veltīta Krievijas saukšanai pie atbildības par agresiju un starptautiskajiem noziegumiem Ukrainā. Latvijas un Lietuvas ministri pārrunāja arī Baltkrievijas īstenoto migrācijas instrumentalizāciju un tās radīto spiedienu uz reģionu, kā arī Baltijas valstīm kopīgi stratēģiski nozīmīgus jautājumus. Tostarp tika uzsvērta nepieciešamība cieši koordinēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas rīcību Rail Baltica projekta virzībā un kopīgo interešu aizstāvēšanā Eiropas Savienībā.

Foto galerija no Baltijas valstu tieslietu ministru tikšanās Tallinā 24.08.2026. pieejama šeit.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI