Pirms diviem gadiem vientuļš pensionārs ar dāvinājuma līgumu man uzdāvināja dzīvokli. Līgumā ir ietverts nosacījums, ka viņš tur dzīvo līdz mūža galam, dzīvokli nevar pārdot vai izīrēt. Līgums ir bez uztura vai apgādes nosacījumiem. Līgumu pildu, cilvēks dzīvo savā dzīvesvietā. Tagad pašvaldība vēlas šo pensionāru ievietot pansionātā un prasa man maksāt par pansionātu līdzmaksājumu, jo man esot atdāvināts dzīvoklis un tas esot mans pienākums. Tāds nosacījums ir pašvaldības saistošajos noteikumos un attiecas uz mani arī tad, ja dāvinājums saņemts ar nodrošinātu dzīvesvietu. Bet Civillikumā teikts, ka līdzmaksājumu var prasīt no klienta apgādniekiem, un nav teikts, ka tajā kategorijā ir dāvinājumu saņēmēji. Kā pašvaldība var pieņemt tādus saistošos noteikumus un uz tiem pamatoties, ja tie ir pretrunā ar likumu?
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savas kompetences ievaros norāda: “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešā daļa (turpmāk – SPSPL) nosaka pašvaldības kompetenci sociālo pakalpojumu nodrošināšanā un pilnvaro pašvaldību saistošajos noteikumos noteikt kārtību, kādā saņemami pašvaldības sniegtie sociālie pakalpojumi. SPSPL 9. panta 1.1 daļā pašvaldībai ir noteikts pienākums nodrošināt noteiktām personu grupām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā.
Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas vispārīgie principi ir noteikti SPSPL 8. pantā. Atbilstoši tam par saņemto pakalpojumu maksā klients vai viņa apgādnieks, savukārt, ja klients vai apgādnieks nespēj samaksāt, tad pakalpojuma izmaksas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz pašvaldība. Ja personai nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums, tad pašvaldības sociālais dienests novērtē personas maksātspēju, tostarp pamatojoties uz viņas sniegto informāciju par ienākumiem un noslēgtajiem uzturlīgumiem.
Minēto kārtību konkretizē Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta”. Šo noteikumu 6. punkts paredz arī pašvaldības tiesības atbilstoši savām finansiālajām iespējām klientam noteikt citu, labvēlīgāku samaksas kārtību.
Ņemot vērā, ka šajā gadījumā nav norādīta konkrēta pašvaldība un attiecīgie saistošie noteikumi, nav iespējams izvērtēt konkrētās pašvaldības regulējuma saturu un tā tiesisko pamatu.
Vienlaikus jānošķir pašvaldības tiesības noteikt pašvaldības finansēta sociālā pakalpojuma saņemšanas un finansēšanas nosacījumus no apgādnieka pienākuma samaksāt par sociālo pakalpojumu. SPSPL izpratnē apgādnieks ir persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem. Tādējādi dāvinājuma faktam var būt nozīme, vērtējot personas tiesības saņemt pašvaldības finansētu sociālo pakalpojumu. Savukārt tas, vai dāvinājuma saņēmējam no konkrētā dāvinājuma līguma izriet pienākums nodrošināt dāvinātāja uzturu, aprūpi vai segt citus ar viņa uzturēšanu saistītus izdevumus, ir vērtējams atbilstoši civiltiesiskajam regulējumam un konkrētā līguma saturam.”
Uzzini vairāk LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
