Attēlā robežkontroles punkts.
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Iepriekš publikācijā “Jaunais Imigrācijas likums: ko sagaidīt darba devējiem, investoriem un termiņuzturēšanās atļauju turētājiem” aplūkojām būtiskākās izmaiņas, kas paredzētas jaunajā Imigrācijas likumā, – jauno termiņuzturēšanās atļauju modeli un atteikšanos no termiņuzturēšanās atļauju reģistrēšanas, izmaiņas investīciju termiņuzturēšanās atļauju programmās, stingrākus nosacījumus noteiktām ārvalstnieku nodarbināšanas kategorijām un uzturēšanās atļauju pieteikumu izskatīšanas termiņus.
Neilgi pēc publikācijas – 2026. gada 19. jūnijā – Valsts prezidents 11. jūnijā Saeimā pieņemto Imigrācijas likumu nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Galvenie iebildumi bija saistīti ar jaunajā investīciju termiņuzturēšanās atļauju programmā nepietiekami iestrādātajiem ierobežojumiem. Nepilnības bija identificējis arī pats likumdevējs, kas jau 18. jūnijā bija steidzami uzsācis Imigrācijas likuma, kurš vēl nebija stājies spēkā, grozīšanu.
Otrreizējā caurlūkošanā jaunajā Imigrācijas likumā tika novērstas atsevišķas konstatētās nepilnības, tomēr citādi tas būtiskas izmaiņas nepiedzīvoja. 2026. gada 20. augustā Saeima likumu pieņēma atkārtoti, savukārt 1. septembrī Valsts prezidents to izsludināja. 15. septembrī jaunais Imigrācijas likums ir stājies spēkā. Līdz ar to iepriekšējā publikācijā aplūkotās svarīgās izmaiņas saglabā aktualitāti. Tomēr apjomīgais jaunais regulējums paredz vēl virkni praktiski nozīmīgu jaunumu.
Līdzšinējais regulējums ielūguma, izsaukuma, vīzas un uzturēšanās atļaujas procedūrās pieļāva noteiktu dokumentu iesniegšanu latviešu, angļu, krievu, franču vai vācu valodā.
Līdz ar 15. septembri dokumentus, kas nepieciešami robežas šķērsošanai, vīzas vai pirmreizējas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ārzemnieks var iesniegt latviešu vai angļu valodā. Savukārt dokumenti atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ir iesniedzami tikai latviešu valodā. Ārzemnieka uzaicinātājam informācija, paskaidrojumi un dokumenti jāiesniedz tikai latviešu valodā.
Turpmāk valsts nodeva būs jāmaksā arī par vīzas atteikuma, atcelšanas vai anulēšanas lēmuma apstrīdēšanu. Ja apstrīdētais lēmums tiks atcelts, samaksāto valsts nodevu atmaksās. Konkrētu nodevas apmēru un samaksas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Jaunums Latvijas imigrācijas regulējumā būs agrīnās integrācijas programma. Tā būs jāapgūst ārzemniekam, kuram izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas vai vairāku secīgi izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju kopējais termiņš sasniegs vismaz 18 mēnešus.
Agrīnās integrācijas programma ietvers divas daļas:
Vienlaikus likumā paredzēts samērā plašs izņēmumu loks, uz ko šis pienākums neattieksies.
Integrācijas pasākumus finansēs pats ārzemnieks, un integrācijas regulējums stāsies spēkā 2027. gada 31. decembrī.
Līdz šim Latvijā faktiski pastāvēja divi atšķirīgi pastāvīgās uzturēšanās statusi – nacionālā pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ko izsniedza saskaņā ar Imigrācijas likumu, un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss, ko piešķīra saskaņā ar likumu “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”.
Jaunais Imigrācijas likums šo paralēlo sistēmu izbeidz. Turpmāk pastāvīgās uzturēšanās tiesības tiks noteiktas, piešķirot Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā, un jaunajā likumā to apzīmē kā “pastāvīgās uzturēšanās atļauju”.
Vienlaikus jaunās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas nosacījumos ir saskatāmi elementi no abām līdzšinējām sistēmām. No abām saglabājusies piecu gadu nepārtrauktas uzturēšanās un A2 līmeņa valsts valodas zināšanu prasība, taču pieļaujamās prombūtnes kritērijs ir pārņemts no līdzšinējā Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa regulējuma, – prombūtne no Latvijas piecu gadu laikā nedrīkst pārsniegt sešus secīgus mēnešus vai kopā desmit mēnešus. Turpretī iztikas līdzekļu nodrošinājuma modelis ir pārņemts no Imigrācijas likuma regulējuma, kas tika piemērots nacionālajai pastāvīgās uzturēšanās atļaujai. Papildus tam jaunais regulējums paredz, ka jābūt apgūtam Latvijas kultūras un vēstures kursam.
Jaunajā termiņuzturēšanās atļauju pamatu uzskaitījumā vairs nav ietvertas līdzšinējās saimnieciskās darbības veicēja jeb pašnodarbinātas personas un individuālā komersanta uzturēšanās atļauju programmas. Tādējādi jaunus uzturēšanās atļauju pieteikumus uz minētajiem pamatiem, sākot ar 15. septembri, izskatīšanai vairs nepieņem.
Līdzšinējā regulējumā jaunuzņēmumu uzturēšanās atļaujas pamats bija piesaistīts noteiktu valstu pilsoņiem, tostarp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu, Andoras, Lihtenšteinas, Monako un Sanmarīno pilsoņiem. Turpmāk ierobežojumi saņemt termiņuzturēšanās atļauju jaunuzņēmumu programmā attieksies tikai uz tādu valstu pilsoņiem, uz kuriem attiecas Ministru kabineta noteiktās papildu pārbaudes.
Jaunais Imigrācijas likums paredz arī būtisku ierobežojumu ārvalstu studentiem. Turpmāk ārzemnieku, kuri nav NATO dalībvalsts pilsoņi un kuri uzturas Latvijā kā pilna laika pirmā vai otrā cikla augstākās izglītības programmas studenti, ģimenes locekļiem nav tiesību saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Doktorantūras jeb trešā cikla studentiem konkrētais ierobežojums nav noteikts.
Līdz šim uzaicinātājam bija pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā informēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), ja vairs nepastāvēja vai bija mainījušies apstākļi, uz kuru pamata ārvalstniekam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja. Jaunajā Imigrācijas likumā termiņš pagarināts līdz piecām darbdienām.
Tas praksē attiecas, piemēram, uz situācijām, kad tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar ārvalstnieku, kura uzturēšanās tiesības Latvijā ir saistītas ar konkrēto nodarbinātību.
