10. jūlijā stājās spēkā grozījumi Uzturēšanās atļauju noteikumos, ar kuriem tiek pārņemta Eiropas Savienības direktīva. Kā norādījusi Iekšlietu ministrija, būtiskākās izmaiņas ir darba devēja maiņas procedūras vienkāršošana trešo valstu pilsoņiem. Vienlaikus ar grozījumiem noteikts izsaukuma atteikuma un apstiprināta izsaukuma atcelšanas veidlapas saturs, kā arī precizēta kārtība uzturēšanās atļauju saņemšanai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem pēc studiju vai pētniecības projekta pabeigšanas un saistībā ar humāniem apsvērumiem.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” (turpmāk – grozījumi) precizē nacionālo regulējumu un nodrošina tā pilnīgu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk – direktīva).
Direktīva paredz iespēju trešās valsts valstspiederīgajiem mainīt darba devēju. Arī Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos šāda iespēja tika paredzēta, taču darba devēja maiņas procedūra bija sarežģītāka, proti, arī līdz šim trešās valsts pilsonis varēja uzsākt darbu pie cita darba devēja, bet tādā gadījumā vajadzēja saņemt jaunu termiņuzturēšanās atļauju.
Kā paskaidrots grozījumu anotācijā, mainot darba devēju vai profesiju, personām vairs nebūs jāsaņem jauna termiņuzturēšanās atļauja. Turpmāk nodarbinātības maiņai vajadzēs tikai jaunā darba devēja izsaukumu, kura izskatīšanas laikā tiks pārbaudīti plānotās nodarbinātības nosacījumi.
Saskaņā ar Uzturēšanās atļauju noteikumu 18.1 pantu pēc izsaukuma apstiprināšanas vai ne vēlāk kā 30 dienas pēc izsaukuma pieteikuma iesniegšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) jaunais darba devējs var uzsākt ārzemnieka nodarbināšanu.
Tāpat minētajā pantā noteikts: ja darba devēja maiņa notiek Eiropas Savienības (ES) zilās kartes turētāja bezdarba periodā vai vēlāk nekā 12 mēnešus kopš ES zilās kartes izsniegšanas, tad ārzemnieks var uzsākt nodarbinātību nekavējoties pēc izsaukuma pieteikuma iesniegšanas PMLP.
Savukārt, ja ārzemnieks nav ES zilās kartes turētājs un darba devēju maina bezdarba periodā, tad viņš var turpināt uzturēties Latvijas Republikā līdz brīdim, kad ir tiesīgs uzsākt nodarbinātību pie jaunā darba devēja, arī tad, ja pieļautais bezdarba periods ir beidzies.
Šā gada 20. maijā stājās spēkā plaši grozījumi Imigrācijas likumā, kuri tostarp deleģēja Ministru kabinetam pienākumu noteikt izsaukuma atteikuma un apstiprināta izsaukuma atcelšanas veidlapas saturu.
|
|
Tādējādi grozījumi ir papildinājuši Uzturēšanās atļauju noteikumus ar jaunu 24.1 punktu, nosakot attiecīgās veidlapas saturu.
Proti, izsaukuma atteikuma un apstiprināta izsaukuma atcelšanas veidlapā jāiekļauj:
Kā teikts grozījumu anotācijā, izsaukuma atteikuma un apstiprināta izsaukuma atcelšanas veidlapas saturs tika veidots, izmantojot principu, pēc kāda noteikts saturs veidlapai, ar kādu atsaka, anulē vai atceļ ilgtermiņa vīzu:
“Izsaukuma atteikuma veidlapā ietverti visi Administratīvā procesa likuma 67. pantā noteiktie administratīvā akta elementi. Ja uzaicinātājs apstrīdēs administratīvo aktu, tad pieņemtais lēmums netiks sagatavots uz veidlapas, bet rakstveida lēmuma formā.”
Līdz šim netika regulēts jautājums par to, kad Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem jāiesniedz izglītības ieguves vai pētniecības projekta noslēgšanas apliecinošs dokuments. Proti, Uzturēšanās atļauju noteikumos šī kārtība tika attiecināta uz ārvalstniekiem, bet ne Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.
Vienlaikus saskaņā ar Imigrācijas likumu arī Krievijas un Baltkrievijas pilsonim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz deviņiem mēnešiem pēc pētniecības projekta vai studiju pabeigšanas, ja viņš pabeidzis sadarbību pētniecības projektā Latvijā vai apguvis pilna laika maģistra vai doktora studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi, un iesniedzis uzturēšanās atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad beidzies saistībā ar studijām vai dalību pētniecības projektā izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas termiņš.
Tādējādi grozījumi ir precizējuši: ja Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis pēc maģistra vai doktora studiju programmas apguves Latvijas akreditētā izglītības iestādē vai pēc pētniecības projekta pabeigšanas vēlas uzturēties Latvijā, tad viņam tāpat kā citiem ārvalstniekiem jāiesniedz valsts atzīta augstākās izglītības diploma kopija par studiju programmas apguvi vai pētniecības iestādes apliecinājums par sekmīgu pētniecības projekta pabeigšanu.
Ja termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdī Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis vēl nav ieguvis diplomu vai pētniecības projekts vēl nav pabeigts, tad viņam jāiesniedz izglītības vai pētniecības iestādes apliecinājums par studiju vai pētniecības projekta virzību, bet valsts atzīta augstākās izglītības diploma kopija par studiju programmas apguvi vai pētniecības iestādes apliecinājums par pētniecības projekta sekmīgu pabeigšanu jāiesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas.
Līdz šim Uzturēšanās atļauju noteikumu 60. punktā nebija atsauces uz šo noteikumu 59.1. apakšpunktu, kas attiecas uz Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem, kuri atbilstoši Imigrācijas likumam pieprasa termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar humāniem apsvērumiem.
“Līdz 2022. gada 23. septembrim termiņuzturēšanās atļauju pieteikumus, kas iesniegti sakarā ar humāniem apsvērumiem, izskatīja tikai PMLP, bet no 2022. gada 24. septembra spēkā stājās Imigrācijas likuma grozījumi, kas paredz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu uzturēšanās atļauju pieteikumu, kas iesniegti sakarā ar humāniem apsvērumiem, izskatīšanu deleģēt iekšlietu ministram.
Tādējādi ar grozījumiem Uzturēšanās atļauju noteikumu 60. punktā iekļauta atsauce uz visu 59. punktu, lai PMLP var sniegt atzinumu iekšlietu ministram arī tad, ja termiņuzturēšanās atļaujas pieteikumu saistībā ar humāniem apsvērumiem iesnieguši Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi,” paskaidrots anotācijā.
|
59. Ja ārzemniekam uzturēšanās atļauju piešķir saskaņā ar Imigrācijas likuma 23. panta trešo daļu vai 24. panta otro daļu:
60. Pārvalde atzinumu par šo noteikumu 28. (pamatdokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai – red. piezīme) un 59. punktā minēto dokumentu atbilstību un ārzemnieka iespējām pieprasīt uzturēšanās atļauju vispārējā kārtībā, kā arī pārvaldes rīcībā esošo papildu informāciju iesniedz iekšlietu ministram, ja pieteikuma izskatīšana ir iekšlietu ministra kompetencē. |
Ar visām izmaiņām Uzturēšanās atļauju noteikumos var iepazīties šeit.
