Jaunais Imigrācijas likums: ko sagaidīt darba devējiem, investoriem un termiņuzturēšanās atļauju turētājiem

Nekustamā īpašuma un banku subordinēto saistību programmas vairs nav iekļautas jaunajā uzturēšanās atļauju izsniegšanas pamatu sarakstā

Spēkā esošais Imigrācijas likums paredz iespēju termiņuzturēšanās atļauju iegūt, iegādājoties noteiktas vērtības nekustamo īpašumu Latvijā, kā arī uz pakārtoto saistību ar Latvijas kredītiestādi pamata.

Jaunā likuma termiņuzturēšanās atļauju pamatu sarakstā minētās termiņuzturēšanās atļauju programmas vairs nav iekļautas. Pieteikumi, kas iesniegti un pieņemti izskatīšanai līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim, tiks izskatīti saskaņā ar pašreizējo regulējumu.

Vienlaikus abu grupu investori, kam termiņuzturēšanās atļaujas jau ir izsniegtas uz šī pamata, varēs turpināt uzturēties Latvijā. Esošās termiņuzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz to reģistrācijas termiņam. Attiecīgajiem investoriem, lai turpinātu uzturēties Latvijā saistībā ar to pašu pamatu, ID kartes derīguma termiņa laikā būs jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) pieteikums termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai uz pieciem gadiem, kā to paredz jaunā likuma pārejas noteikumu 10. punkts.

Jauns investīciju termiņuzturēšanās atļaujas pamats – ieguldījums valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā

Jaunais likums paredzēs jaunu investīciju termiņuzturēšanās atļaujas pamatu, proti, termiņuzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem varēs pieprasīt ārzemnieks, kurš būs noslēdzis līgumu un veicis ieguldījumu vismaz 150 000 eiro apmērā ne mazāk kā uz pieciem gadiem valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā, kā arī samaksājis 10 000 eiro valsts budžetā. Atļauja būs spēkā, ja fonda pārvaldnieks apliecinās, ka ieguldījuma līgums nav izbeigts un ieguldījuma atlikums nav mazāks par 150 000 eiro.

Jaunā programma bija tobrīd vēl Saeimas deputāta amatā esošā Andra Kulberga ierosinājums. Lai gan šīs investīciju termiņuzturēšanās atļaujas programmas pamati jaunajā likumā ir ielikti, pati programma vēl tikai taps. Tas nozīmē, ka būs jāseko līdzi tās izveidei un ieviešanai.

Kapitālsabiedrības ieguldījuma termiņuzturēšanās atļaujas programma saglabājas

Kaut arī lielākā daļa investīciju termiņuzturēšanās atļauju programmu jau ir izbeigtas vai ar jauno likumu tiks izbeigtas, kapitālsabiedrības pamatkapitālā balstītā investīciju termiņuzturēšanās atļaujas programma tiks saglabāta. Respektīvi, joprojām būs divi galvenie ieguldījuma līmeņi: 50 000 eiro ieguldījums mazākā kapitālsabiedrībā un 100 000 eiro ieguldījums lielākā kapitālsabiedrībā vai kapitālsabiedrībā kopā ar meitas komersantiem. Saglabāsies arī 10 000 eiro maksājums valsts budžetā pirmreizējas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

Galvenā atšķirība būs termiņā. Turpmāk attiecīgo termiņuzturēšanās atļauju varēs pieprasīt uz laiku līdz diviem gadiem, uz kādu tad arī tiks izsniegta ID karte. Nodokļu samaksas kritērijs, kas kapitālsabiedrībai jāizpilda, lai ārzemnieka–investora termiņuzturēšanās atļauju varētu pieprasīt atkārtoti, netiks mainīts un paliks pašreizējā līmenī.

Atteikšanās no termiņuzturēšanās atļauju reģistrēšanas

Praksē viena no būtiskākajām izmaiņām ir esošā termiņuzturēšanās atļauju modeļa izbeigšana, saskaņā ar kuru uzturēšanās tiesības varēja piešķirt uz ilgāku kopējo periodu (vairumā gadījumu līdz pieciem gadiem), bet ID karte tika izsniegta uz vienu gadu, nosakot ikgadēju termiņuzturēšanās atļaujas reģistrāciju jaunas ID kartes saņemšanai. Jaunais modelis paredz, ka termiņuzturēšanās atļaujas tiks pieprasītas uz konkrētu termiņu, kas sakritīs ar izsniedzamās ID kartes derīguma termiņu.

Daži piemēri atspoguļoti tabulā.

Stingrāki noteikumi darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem (darbinieku iznomātājiem)

Jaunais likums noteic, ka ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanu atteiks, ja ārzemnieku nodarbinātības nolūkā uzaicinās darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs, kurš ir neaktīvs nodokļu maksātājs, dibināts pēdējo sešu mēnešu laikā vai kuram Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reitingu sistēmā konstatēti pārkāpumi nodokļu saistību izpildē.

Tas nozīmē, ka jaundibinātiem vai saimnieciski neaktīviem pakalpojumu sniedzējiem uzaicināt ārzemniekus strādāt Latvijā ar vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju nebūs iespējams. Tāpat pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlēsies ārzemniekus uzaicināt, būs īpaši jāseko līdzi, lai nerastos pārkāpumi nodokļu saistību izpildē.

Jauni ierobežojumi mazkvalificētu profesiju gadījumā

Līdzīgi ierobežojumi paredzēti arī gadījumos, kad ārzemnieks tiek uzaicināts nodarbinātībai kādā no Profesiju klasifikatora 9. pamatgrupas profesijām. Ja uzaicinātājs ir neaktīvs nodokļu maksātājs, dibināts pēdējo sešu mēnešu laikā vai VID tam konstatējis pārkāpumus nodokļu saistību izpildē, ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanu atteiks.

Uzturēšanās atļauju pieteikumu izskatīšanas termiņi kļūs prognozējamāki

Turpmāk, ja objektīvu iemeslu dēļ uzturēšanās atļaujas dokumentu izskatīšanas termiņu nebūs iespējams ievērot, PMLP varēs to pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz četriem mēnešiem no dokumentu saņemšanas dienas. Pagarinātais termiņš nebūs atkārtoti pagarināms.

Tas ir būtiski, jo līdzšinējā praksē lietu izskatīšana dažās kategorijās, īpaši attiecībā uz investoriem un papildu pārbaudāmo valstu pilsoņiem, varēja ievērojami ieilgt – līdz pat vienam gadam.