No 27. augusta līdz 1. septembrim (ieskaitot) portālā filmas.lv bez maksas visā pasaulē pieejami 14 kinodarbi – četras spēlfilmas, divas pilnmetrāžas dokumentālās filmas, divas animācijas īsfilmas un seši kinožurnāli. Latvijas kino klasiku pārstāv režisora Leonīda Leimaņa (1910–1974) pirmā spēlfilma Nauris (1957), kur jūrmalciema skolā izspēlēta gluži vai kriminālintriga un galveno varoni, 10. klases skolnieku Nauri Upmali, tēlo baletdejotājs Haralds Ritenbergs. Trīs citas spēlfilmas rāda notikumus 21. gadsimta skolās, un interesanti, ka arī šie darbi ir režisoru debijas pilnmetrāžas spēlfilmas formātā. 2014. gadā režisors Andris Gauja debitēja ar skolotājas un izlaiduma klases skolnieka attiecību stāstu Izlaiduma gads (2014), režisore Marta Elīna Martinsone savu pirmo spēlfilmu Tizlenes (2021) veidojusi kā dzirkstoši komisku atmiņu stāstu par 9. klases meitenēm, bet Marta Selecka un Andra Doršs spēlfilmā BUM! (2024) apspēlē superspēju tematiku. Portāla jubilejas izlasē par skolu iederas arī Latvijas dokumentālā kino klasiķa filmas – Ivars Seleckis seko piecu Latvijas bērnu dzīves sākuma gadiem, filmējot viņus kā pirmklasniekus Simtgades filmā Turpinājums (2018) un kā 8. klases skolēnus filmā Turpinājums. Pieaugšana (2024). Atraktīvu fantāzijas elementu izlasei pievieno divas leļļu filmas no studijas Animācijas Brigāde – kukaiņu skolas stāsts Skudrulauva (2004, režisore Dace Rīdūze) un palaidņa Pētera rudens piedzīvojumi no seriāla Resgalības (1995, režisors Jānis Cimmermanis). Dokumentālu vēstures fonu skolas tematikai nodrošina seši kinožurnāli (1936–1995), kas aptver dažādus laikmetus – izlasē redzams gan politiķis Kārlis Ulmanis, kurš viesojas savā pirmajā skolā Bērzmuižā (1936), gan vēlāk leģendārais hokejists Helmuts Balderis, kurš sper pirmos soļus uz ledus četru gadu vecumā (1957), gan Gunāra Pieša spēlfilmas Sprīdītis (1985) filmēšana un ieskaņošana; šajā skolu jaunatnes dziesmu svētku gadā divi dažādu gadu kinožurnāli ļauj salīdzināt svētku norisi dažādos Latvijas vēstures periodos – gan padomju laikā (1979), gan nupat neatkarību atguvušajā valstī (1995).
Nacionālais Kino centrs (NKC) portālā filmas.lv sadarbībā ar Kultūras sistēmu informācijas centru (KISC) filmu demonstrēšanu ierobežotai auditorijai uzsāka jau 2009. gada februārī, kad portālā tika ievietotas pirmās 70 filmas, ko varēja noskatīties 874 publiskajās bibliotēkās visā Latvijā; ārpus bibliotēkām portāls filmas.lv darbojās kā filmu informācijas datu bāze un katalogs. Tehniski šo projektu realizēja KISC, filmu izlasi, slēdzot līgumus ar producentiem, izveidoja NKC, un preses konferencē 2009. gada 17. februārī šāda iespēja legāli tiešsaistē skatīties filmas tika nodēvēta par vēsturisku pagriezienu Latvijas filmu nozares attiecībās ar skatītājiem. Attīstoties tehniskajam nodrošinājumam un izpratnei par filmu demonstrēšanu tiešsaistē kā laikmetīgu un legālu izplatīšanas veidu, 2015. gadā Nacionālais Kino centrs, turpinot sadarboties ar KISC, spēra nākamo vēsturisko soli – portāls tika atvērts visai sabiedrībai, ne tikai bibliotēku apmeklētājiem. Šobrīd sadaļā Filmas tiešsaistē, kas ļauj ikvienam visā Latvijā legāli un bez maksas skatīties Latvijas filmas, pieejamo kinodarbu skaits jau pārsniedzis 500. Portāla piedāvājums, kas tika publicēts 2015. gada 24. augustā, tik ļoti ieinteresēja auditoriju, ka pirmajā darbības nedēļā to apmeklēja apmēram 46 000 interesentu, 366 000 reizes apskatot dažādas portāla lapas un demonstrējot Latvijas kinoskatītāju lielo interesi par nacionālo kino. Par oficiālu apliecinājumu šai sabiedrības atzinībai kalpoja fakts, ka portāla filmas.lv jaunais piedāvājums saņēma Latvijas sabiedrisko mediju balvu Kilograms kultūras kategorijā Gada pārsteigums, izkonkurējot trīs citus 2015. gada finālistus šajā kategorijā, un šīs balvas likteni, kā zināms, nosaka sabiedrības balsojums.
Jau kopš pirmajām darbības dienām filmas.lv ir visintensīvāk apmeklētais kultūras portāls starp visām KISC uzturētajām vietnēm, tādējādi prasot atbilstošu kapacitāti no tehniskā uzturētāja, un sabiedrības interese par portālu pastāvīgi pieaug – 2024. gadā filmas.lv apmeklējuši jau aptuveni 390 000 lietotāji, dažādas portāla lapas apskatot gandrīz 2 miljonus reižu, bet portālā ievietotās filmas 2024. gadā skatītas gandrīz 200 000 reižu.
Vēl vienu soli “uz ārpusi” portāls filmas.lv spēra 2019. gada Jāņos, sarīkojot pirmo tiešsaistes festivālu visā pasaulē; desmit dienu laikā portālu apmeklēja 30 000 skatītāju no 69 pasaules valstīm (eksotiskākais punkts Latvijas filmu skatītāju kartē tobrīd bija Indijas okeānā atrodamā Reinjona sala, kas atrodas 700 km no Madagaskaras salas un 200 km no Maurīcijas). Kopš tā laika portālā sarīkoti gandrīz 20 dažādi vispasaules festivāli – Jāņu izlasēm pievienojās Ziemassvētku un Patriotu nedēļas izlases, kopš 2020. gada pandēmijas katru gadu 4. maijā portālā tiek atvērta arī Latvijas filmu maratona tiešsaistes sadaļa, portāls filmas.lv sadarbojas ar Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps un NKC rīkoto Baltijas jūras dokumentālo filmu forumu (BSD) – šogad trīs Foruma filmas skatītājiem Latvijā būs pieejamas jau no 2. septembra. Vidēji gada laikā portālā tiek organizēti vairāk nekā desmit īpašie pasākumi – festivāli un atsevišķām nacionālā kino personībām veltītas filmu kolekcijas, kuru skaits šobrīd jau pārsniedzis 30.
Šāds filmu pieejamības resurss ir unikāls un nozīmīgs arī Eiropas mērogā, kur starptautiskos pasākumos īpaši novērtēta Latvijas restaurētā filmu mantojuma saglabāšana un popularizēšana – kopš 2020. gada novembra portālā filmas.lv darbojas sadaļa Latvijas filmu klasika, kur pastāvīgi visā pasaulē skatāmas 30 restaurētas filmas no Latvijas kinovēstures zelta fonda.
Jau 2015. gada nogalē sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru portālā filmas.lv tika izveidota sadaļa Kino skolās, kas domāta mācību darbam klasēs. 2020. gadā sadaļai Kino skolās tika pievienotas 16 Simtgades filmas, no 2025. gada līdz ar papildinājumu portālā filmas.lv dažādu mācību jomu vajadzībām pieejamas 63 Latvijas filmas plašā spektrā – no pilnmetrāžas spēlfilmām līdz animācijas īsfilmām (22 spēlfilmas, 29 dokumentālās filmas un 12 animācijas filmas). Filmas un mācību materiāli apkopoti vienotā katalogā un iedalīti četrās klašu grupās, to izstrādāšanā piedalījušies pieredzējuši pedagogi. Sadaļas Kino skolās izmantošanai jau reģistrējušies vairāk nekā 2000 skolotāji no Latvijas un diasporas skolām; iespēja skatīties filmas un izmantot to fragmentus mācību procesā pieejama tikai ar autorizētām parolēm, kuras skolotāji var saņemt, rakstot uz e-pasta adresi: kinoskolas@nkc.gov.lv.
Visus šos gadus portāla tehnisko nodrošinājumu uztur Kultūras sistēmu informācijas centrs (KISC), nenovērtējamu palīdzību portāla darbībā sniedz Latvijas Nacionālā arhīva Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, ar kuru NKC sadarbojas gan filmu restaurācijas, gan pieejamības jautājumos. NKC ir pateicīgs arī Latvijas filmu producentiem par atsaucību un sadarbību.
