Bibliotēkām jaunas funkcijas. Stājušas spēkā izmaiņas likumā

Bibliotēku likums pieņemts 1998. gadā, un kopš tā laika bibliotēku funkcijas ir būtiski mainījušās. Bibliotēku loma ir ievērojami paplašinājusies, un daudzos jautājumos līdzšinējais regulējums vairs neatbilst mūsdienu realitātei.

10. jūlijā stājas spēkā grozījumi Bibliotēku likumā, kuru mērķis ir nodrošināt brīvu un neierobežotu piekļuvi informācijai, zināšanām un kultūras mantojumam, kā arī sekmēt mūžizglītību un sabiedrības pilsonisko līdzdalību.

Bibliotēkas arvien biežāk kļūst par daudzfunkcionāliem centriem, īpaši reģionos, kur tās nereti ir vienīgā vieta, kas nodrošina gan kultūras, gan sociālos pakalpojumus, gan iespēju satikties vietējai kopienai.

Kā intervijā LV portālam norādījusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktore Dagnija Baltiņa, “mūsdienās bibliotēka, sevišķi nacionālā bibliotēka, ir viena no institūcijām, kurai nākas gan uzturēt savu tradicionālo un konservatīvo pusi, glabāt nacionālo krājumu, gan arī ļoti strauji mainīties un pielāgoties digitālajai pasaulei”.

Bibliotēka, veicinot kritisko domāšanu, stiprinot demokrātijas garu un uzturot valstiskuma ideju, šajos ģeopolitiski sarežģītajos apstākļos ir ļoti svarīga, uzsver LNB vadītāja. 

Bibliotēkas loma – daudz plašāka

Līdz šim likums noteica, ka bibliotēka ir izglītojoša, informatīva un kultūras institūcija vai tās struktūrvienība, kuras funkcijas ir iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu uzkrāšana, sistematizēšana, kataloģizēšana, bibliografēšana un saglabāšana, kā arī krājumā glabātās informācijas publiskas pieejamības un izmantošanas nodrošināšana un bibliotēkas pakalpojumu sniegšana.

Līdz ar grozījumiem noteikta bibliotēku loma vietējo kopienu attīstībā un kultūras mantojuma saglabāšanā.

Likums paredz, ka bibliotēka ir izglītojoša, informācijas, kultūras un sabiedrības līdzdarbības institūcija vai tās struktūrvienība ar pastāvīgu bibliotēkas krājumu un materiālo un tehnisko pamatu, kura pilda šajā likumā noteiktās funkcijas:

pārvalda, uzkrāj, veido, sistematizē, kataloģizē, bibliografē un saglabā kultūras mantojumu – iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu krājumu;

• nodrošina pieeju bibliotēkas krājumā glabātajai informācijai un sniedz bibliotēkas pakalpojumus;
• atbalsta un veicina izglītības (tai skaitā mūžizglītības), zinātnes un kultūras attīstību;
• veicina lasīšanu, kā arī medijpratības un informācijpratības attīstību sabiedrībā;
• stiprina demokrātiskās vērtības un veicina pilsonisko līdzdalību;
• nodrošina publiski pieejamu un iekļaujošu sabiedrības līdzdarbības vietu;
• sniedz atbalstu digitālo prasmju apguvei, kā arī valsts un pašvaldību elektronisko pakalpojumu izmantošanai.

Vienlaikus noteikts, ka pašvaldību bibliotēkas (izņemot vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas) papildus īsteno novadpētniecību, kā arī atbalsta vietējo kopienu un tās identitātes veidošanu un stiprināšanu.

Bibliotēku tīkls un kopkrājums

Likumā pirmo reizi noteikts Latvijas bibliotēku tīkls: vienots valsts, pašvaldību un privāto bibliotēku kopums, kas aptver visu Latvijas teritoriju.

Bibliotēku tīklu veido Latvijas Nacionālā bibliotēka, publiskās bibliotēkas, augstākās izglītības iestāžu bibliotēkas, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas un speciālās bibliotēkas. Bibliotēku tīkla metodiskais, konsultatīvais, bibliotēku informācijas sistēmu pārvaldības un interešu pārstāvības centrs būs LNB. Bibliotēku tīkla darbību, teritoriālo pārklājumu pašvaldībās un bibliotēku pakalpojumu veidus noteiks Ministru kabinets (MK).

Likums ievieš jēdzienu “bibliotēku kopkrājums”, kas aptver visu Latvijas bibliotēku kopējos krājumus un tiek organizēts vienotajā nacionālajā kopkatalogā.

Savukārt nacionālais bibliotēku krājums būs šā kopkrājuma īpaši aizsargājamā daļa, kurā ietilpst:

• izdevumu obligātie eksemplāri un Latvijas teritorijā publicēto izdevumu vienīgie eksemplāri latviešu valodā un svešvalodās, kā arī ārpus Latvijas publicēto izdevumu vienīgie eksemplāri latviešu valodā un svešvalodās par Latviju un Latvijas sabiedrību;
• īpaši aizsargājami nacionālā bibliotēku krājuma dokumenti;
• nozīmīgi nepublicēti materiāli, tai skaitā vietējās kultūrvides un vietējā kultūras mantojuma materiāli – rokraksti, fotogrāfijas un audiovizuālie materiāli.

“Ne viss nacionālais bibliotēku krājums pašreizējā Bibliotēku likuma izpratnē ir paredzēts mūžīgai saglabāšanai. Atšķirībā no muzeju priekšmetiem, kam ir kultūrvēsturiska, mākslinieciska, memoriāla un zinātniska vērtība un kas ir unikāli un vienīgie eksemplāri, bibliotēku krājumos glabātie iespieddarbi ir tiražēti vairākos tūkstošos eksemplāru un Latvijas bibliotēkās nonāk lielā skaitā. Bibliotēku, it īpaši publisko, krājumi ir ļoti mainīgi un dinamiski – krājuma eksemplāri tiek nomainīti, norakstīti vai no jauna iekļauti bibliotēku krājumā atbilstoši lasītāju pieprasījumam, dinamikai un nolietojumam. Līdz ar to tiek ieviests jauns jēdziens – “bibliotēku kopkrājums” –, nodalot mūžsaglabājamo daļu jeb nacionālo bibliotēku krājumu,” likumprojekta tapšanas gaitā LV portālam skaidroja LNB Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine.  

Bibliotēku tipi

Ar grozījumiem likumā izdalīti pieci bibliotēku tipi:

• nacionālā bibliotēka – universāla zinātniskā bibliotēka, kas ir atbildīga par visu valstī izdoto un ar valsti saistīto informācijas resursu komplektēšanu un saglabāšanu un veido nacionālo bibliogrāfiju;
• publiskā bibliotēka – universāla bibliotēka, kas atvērta sabiedrībai un apkalpo vietējos vai reģiona iedzīvotājus;
• speciālā bibliotēka – bibliotēka, kas aptver vienu disciplīnu, atsevišķu zinību jomu vai reģionālu tematiku.;
• augstākās izglītības iestādes bibliotēka – augstskolas vai koledžas institūcija vai struktūrvienība;
• vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes bibliotēka.

Bibliotēku pakalpojumi būs pieejami arī ārpus bibliotēkas ēkas

Likums ievieš jaunu jēdzienu: bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas vieta – “vieta ārpus bibliotēkas pamatadreses, kurā tiek sniegti atsevišķi bibliotēkas pakalpojumi”.

Tas ļaus bibliotēkām organizēt pakalpojumus arī ārpus galvenās bibliotēkas adreses, piemēram:

• pagastu pārvaldēs;
• daudzfunkcionālajos pakalpojumu centros;
• kopienu centros;
• citās pašvaldības telpās.

Vienlaikus pašvaldībām noteikts pienākums nodrošināt vienlīdz pieejamus bibliotēku pakalpojumus visā administratīvajā teritorijā.

Stingrāki noteikumi bibliotēku reorganizācijai

Grozījumi ievieš papildu drošības mehānismus bibliotēku reorganizācijai un slēgšanai.

Turpmāk pašvaldības bibliotēku drīkstēs reorganizēt vai likvidēt tikai pēc Latvijas Bibliotēku padomes atzinuma saņemšanas.

Turklāt gan bibliotēkas reorganizācija vai slēgšana, gan jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas izveide būs jāpaziņo Kultūras ministrijai vismaz mēnesi iepriekš. Tas paredz lielāku valsts iesaisti bibliotēku tīkla saglabāšanā.

Mainās akreditācijas kārtība

Likums precizē arī bibliotēku akreditāciju, kura (izņemot LNB akreditāciju), tāpat kā iepriekš, notiks MK noteiktajā kārtībā. Turpmāk:

• valsts un pašvaldību bibliotēkas akreditēs uz sešiem gadiem līdzšinējo piecu vietā;
• privātajām bibliotēkām akreditācija joprojām būs brīvprātīga;
• skolu bibliotēkas vairs netiks akreditētas atsevišķi – to darbības kvalitāti vērtēs kopā ar attiecīgās izglītības iestādes akreditāciju.

Tāpat kā līdz šim, ja valsts vai pašvaldības bibliotēka netiek akreditēta, tai gada laikā no akreditācijas atteikuma dienas atkārtoti jāiesniedz akreditācijai nepieciešamie dokumenti. Taču no likuma svītrots nosacījums: ja arī atkārtoti bibliotēka netiek akreditēta, tā tiek likvidēta un izslēdzama no Bibliotēku reģistra. Turpmāk, ja arī atkārtoti valsts vai pašvaldības bibliotēka netiks akreditēta, tās akreditāciju atkārtos ik pēc gada, līdz tā tiks akreditēta uz sešiem gadiem.

Bibliotēkas akreditē un akreditācijas dokumentus, ievērojot Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu, izsniedz Kultūras ministrija.

Izmaiņas direktoru apstiprināšanā un atlaišanā

Tāpat kā līdz šim, likums paredz: bibliotēkas darbu vada un par bibliotēkas darbību atbild bibliotēkas vadītājs (direktors), kuru apstiprina amatā, atceļ no amata, kā arī viņa pienākumus un tiesības nosaka bibliotēkas dibinātājs. Taču turpmāk valsts bibliotēku direktorus izraudzīsies atklātā konkursā uz pieciem gadiem. Kultūras ministrs, konsultējoties ar Latvijas Bibliotēku padomi, varēs direktora pilnvaras pagarināt vēl uz pieciem gadiem. Valsts bibliotēkas vadītāju pieņems darbā un atbrīvos no darba kultūras ministrs. Šis nosacījums neattieksies uz tām valsts bibliotēkām, kas ir atvasinātas publiskas personas izveidotas iestādes vai struktūrvienības. Saskaņā ar Bibliotēku likumu valsts bibliotēka ir MK izveidota iestāde vai tās struktūrvienība, kā arī atvasināto publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota iestāde vai tās struktūrvienība, kuras valdījumā atrodas bibliotēkas krājums.

Bibliotēkas direktora izglītības prasības, bibliotēkas darbam nepieciešamo darbinieku amatus, kuru ieņemšanai vajadzīga atbilstoša izglītība, kā arī prasības bibliotēku darbinieku profesionālās kompetences pilnveidošanai nosaka MK.

Daļa izmaiņu stāsies spēkā pakāpeniski

Daļa grozījumu stāsies spēkā tuvākajos gados.

Piemēram:

• no 2027. gada 1. janvāra – sešu gadu akreditācijas termiņš un jaunā valsts bibliotēku vadītāju iecelšanas kārtība;
• līdz 2028. gada 30. aprīlim – jaunā skolu bibliotēku darbības kvalitātes vērtēšanas metodika, ko izstrādā Izglītības kvalitātes valsts dienests sadarbībā ar LNB un Kultūras ministriju. Līdz 31. decembrim – MK noteikumi par bibliotēku tīklu;
• līdz 2029. gada 31. martam LNB kā bibliotēku tīkla centrālā iestāde pārņems bibliotēku informācijas sistēmu pārvaldības centra funkcijas.