Dalībnieki
XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos Rīgā piedalīsies 64 kori, 38 tautas deju ansambļi, deviņi pūtēju orķestri – 1899 dziedātāji, 1689 dejotāji un 291 mūziķis. Svētkos piedalīsies arī tautas mūzikas ansambļi. Latvijas dalībnieki pārstāv 16 augstākās izglītības iestādes, Lietuvu pārstāvēs kolektīvi no 13 augstākās izglītības iestādēm, savukārt Igaunijas dalībnieki pārstāv septiņas augstākās izglītības iestādes.
Kopā svētkos darbosies 120 brīvprātīgie palīgi, viņu darbs ir nozīmīga un neatņemama svētku sastāvdaļa.
Publicitātes attēls.
Publicitātes attēls.
Svētki
Šie būs divdesmitie svētki un 2026. gads iezīmē 70 gadus kopš pirmajiem Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem.
Šajā reizē svētku programmā iekļauti septiņi koncerti – Tautas mūzikas un deju programma Doma laukumā, Svētku atklāšanas koncerts Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā, Tautas deju ansambļu koncerts Dailes teātrī, Pūtēju orķestru koncertprogramma Vērmanes dārzā, Lietuviešu tautas mūzikas koncerts LU Lielajā aulā, Garīgās mūzikas koncerts Rīgas Domā un lielkoncerts “Līdz Bezgalībai…” Brīvības laukumā. Svētku laikā notiks arī dalībnieku gājiens no Vecrīgas līdz Brīvības laukumam. Plašāka informācija par svētku programmu – “Gaudeamus” tīmekļvietnē.
Svētku koncertos izskanēs vairāk nekā 65 dziesmas un tiks izdejotas vairāk nekā 40 dejas.
Par dalībniekiem rūpējas svētku atbalstītājs “Water 885”, svētku norises vietās nodrošinot dalībniekiem vairāk nekā 25 000 litru ūdens.
Skaties un klausies
Svētku notikumu foto galerijas būs iespējams skatīt LU foto galerijā.
19. jūnijā plkst. 17.00 Latvijas Radio 3 ēterā tiešraidē skanēs svētku atklāšanas koncerts no LU Lielās aulas.
21. jūnijā plkst. 12.00 Latvijas Radio 3 ēterā iespēja klausīties svētku Garīgās mūzikas koncerta ierakstu.
21. jūnijā Latvijas Radio 1 ēterā un LTV1 tiešraidē būs iespēja vērot svētku lielkoncerta “Līdz Bezgalībai…” tiešraidi.
Par svētkiem
“Gaudeamus” tradīcija sākās 1956. gadā Tartu un kopš tā laika Baltijā svētki notikuši jau 19 reizes. Tie ir nozīmīga Baltijas kultūras un akadēmiskās identitātes sastāvdaļa, veicinot tradīciju saglabāšanu un jauniešu iesaisti tautas kultūrā. Tas ir būtisks posms Dziesmu un deju svētku unikālās tradīcijas saglabāšanā un Baltijas valstu vienotības stiprināšanā. Svētki pārmaiņus notiek kādā no Baltijas valstīm. Svētku organizēšanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar LU un Rīgas pašvaldību.
