Lielāko daļu no tiesiskās palīdzības lūgumiem starp Latviju un Krieviju veido pieprasījumi saistībā ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem (privātpersonu pieprasījumi, kuros personas pieprasa civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus – atkārtotas dzimšanas, laulības vai miršanas apliecības –, kas pamatā nepieciešami radniecības pierādīšanai un mantojuma lietās) un tiesu sadarbības jautājumi, kas pārsvarā attiecas uz dokumentu izsniegšanu. Līguma ietvaros tiek nodrošināta savstarpējā saziņa arī jautājumos par personu sodāmību, notiek informācijas aprite starp bāriņtiesām, tiek atzīti un izpildīti spriedumi uzturlīdzekļu lietās u. tml.
FOTO: Sintija Zandersone, LETA.
Lai gan Latvijas–Krievijas savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumu skaitam pēdējos gados ir bijusi tendence samazināties, tomēr atsevišķos jautājumos, piemēram, ģimenes tiesībās, tā arī turpmāk būs aktuāla. Šajā publikācijā sniedzam ieskatu, kādās jomās un kādā veidā abu valstu sadarbību varētu ietekmēt Saeimas pieņemtais likums “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu”.
Publikācijas pirmajā daļā – “Denonsējot Latvijas–Krievijas līgumu, tiesisko sadarbību turpinās uz starptautisko konvenciju pamata” – LV portāls skaidroja, ka, stājoties spēkā likumam “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu” (turpmāk – likums), Latvija vienpusēji pārtrauks jeb denonsēs 1993. gada 3. februārī Rīgā parakstīto Latvijas un Krievijas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās (turpmāk – līgums). No likuma stāšanās spēkā dienas līgums darbosies vēl sešus mēnešus.
Likuma anotācijā minēts, ka līguma denonsēšanas rezultātā nav nepieciešami citu likumu grozījumi vai jauni likumi. Kā norāda Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte, “līgumam zaudējot spēku, tiesiskā sadarbība ar Krieviju krimināllietās un civillietās turpināsies atbilstoši to starptautisko konvenciju noteikumiem, kuru dalībvalsts ir gan Latvija, gan Krievija”.
Sadarbība krimināllietās turpmāk būs īstenojama Eiropas Padomes 1959. gada Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās un 1957. gada Eiropas Padomes Konvencijas par izdošanu ietvaros.
Savukārt sadarbība civillietās notiks saskaņā ar Hāgas konvencijām, kas regulē tiesisko sadarbību civillietās dokumentu izsniegšanas, pierādījumu iegūšanas, kā arī bērnu aizsardzības un citos jautājumos:
Kā vēstīts likuma anotācijā, līguma spēka zaudēšana nenozīmē, ka turpmāk Krievijas tiesu nolēmumus vairs nevarēs iesniegt atzīšanai un izpildei Latvijas teritorijā.
Situācijās, kad Latvijas tiesā tiks lūgta tāda ārvalsts tiesas nolēmuma civillietā atzīšana un izpilde, kas ir pieņemts ārvalstī, ar kuru Latvijai nav noslēgts tiesiskās palīdzības līgums vai nepastāv cita savstarpēji saistoša vienošanās, kas ietver nolēmumu atzīšanas un izpildes nosacījumus, tiks piemērots Civilprocesa likuma F daļā “Starptautiskais civilprocess” iekļautais regulējums.
Turpretī, ja nepastāv līgums ar ārvalsti par krimināltiesisko sadarbību, starptautiskā sadarbība kriminālprocesā atbilstoši Kriminālprocesa likuma C daļas “Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā” noteikumiem var notikt tad, ja tiek ievērota savstarpējība, proti, ja Krievijas Federācija apliecinās, ka sniegs palīdzību, ievērojot tādus pašus principus kā Latvija.
Ārlietu ministrijas pārstāve D. Eglīte vērš uzmanību, ka arī “konsulārās palīdzības sniegšana Latvijas valstspiederīgajiem tiks nodrošināta, pamatojoties uz 1963. gada Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem, kā arī saskaņā ar 1995. gadā noslēgto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas konsulāro konvenciju”.
“Vienlaikus gadījumos, kad sadarbība daudzpusēju līgumu ietvaros nespēs nodrošināt visus tiesiskās palīdzības aspektus, kas tika atrunāti līgumā, to risināšanai tiks izmantoti diplomātiskie kanāli, iesaistot Ārlietu ministriju,” akcentē D. Eglīte.
Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 474 “Tieslietu ministrijas nolikums” Tieslietu ministrija (TM) koordinē starptautisko sadarbību un atbilstoši kompetencei nodrošina Latvijai saistošo starptautisko līgumu izpildi.
Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktors Ilvars Turkopuls un viņa vietniece Anastasija Jumakova skaidro, ka lielāko daļu no tiesiskās palīdzības lūgumiem starp Latviju un Krieviju veido:
Kā norāda TM pārstāvji, attiecībā uz spriedumu atzīšanu un izpildi otras valsts teritorijā Krievijas tiesas gadā iesniedz vidēji līdz pieciem tiesiskās palīdzības lūgumiem, bet Latvijas tiesas – vidēji līdz 10 lūgumiem gadā. Līdz ar to mantiski novērtējamu procesuālo darbību izpilde, piemēram, lietisko pierādījumu nodošana un mantiski novērtējamu Krievijas tiesas spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un krimināllietās, provizoriski veido aptuveni 2–3% no visiem saņemtajiem tiesiskās palīdzības lūgumiem.
Atbilstoši TM pārstāvju sniegtajai informācijai tiesiskā sadarbība aptver arī pilsonības jautājumus, sniedzot atbalstu Iekšlietu ministrijas (IeM) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP). Minētie jautājumi veido trešo lielāko daļu no tiesiskās palīdzības lūgumiem.
Līgumā tiek nodrošināta savstarpējā saziņa arī jautājumos par personu sodāmību, kas ir būtiski IeM Informācijas centram.
Tiesiskā palīdzība bieži nepieciešama notāriem mantojuma lietās, kā arī praksē ar informāciju, kas vajadzīga aizgādības lietās, aizbildnības lietās un citos sociāla rakstura jautājumos, piemēram, organizējot pabalstu piešķiršanu bērniem un ģimenēm ar bērniem, apmainās bāriņtiesas. Tāpat līguma ietvaros tiek atzīti un izpildīti spriedumi uzturlīdzekļu piedziņas lietās, klāsta TM pārstāvji.
Atbilstoši I. Turkopula un A. Jumakovas sniegtajai informācijai atsevišķos gadījumos līguma denonsēšanas dēļ varētu tikt ievērojami apgrūtināta Latvijas valstspiederīgo tiesību aizstāvība.
Kā piemēru TM pārstāvji min iespēju iegūt no Krievijas ziņas par radniecību vai citu ar civilstāvokļa aktu reģistriem saistīto informāciju.
“Līdzšinējā prakse liecina, ka Krievijas iestādes strikti ievēro līguma nosacījumus un gadījumā, ja Latvijas valstspiederīgie vēršas Krievijas kompetentajā dzimtsarakstu iestādē nepastarpināti nepieciešamā civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumenta saņemšanai, lūgumi tiek noraidīti, pamatojoties uz līguma nosacījumiem. Tādējādi Latvijas valstspiederīgajiem būs apgrūtināta iespēja saņemt atkārtotus civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentus,” paskaidro I. Turkopuls un A. Jumakova.
Tomēr TM pārstāvji uzsver, ka Krievijas valstspiederīgo intereses, visticamāk, netiks skartas, jo atbilstoši Latvijas tiesiskajam regulējumam persona var pieprasīt un saņemt civilstāvokli apliecinošu dokumentu arī nepastarpināti, vēršoties dzimtsarakstu iestādē Latvijā, neatkarīgi no personas valstiskās piederības vai dzīvesvietas adreses.
“Vērtējot no krimināltiesiskās sadarbības skatpunkta, iepriekš minētā Eiropas Padomes konvencija par savstarpējo palīdzību krimināllietās regulē brīvības atņemšanas soda izpildi un tiesiskās sadarbības veidus, taču neregulē sadarbību jautājumos, piemēram, par zaudējumu atlīdzināšanu krimināllietā, ko paredz līgums,” klāsta I. Turkopuls un A. Jumakova.
TM pārstāvji akcentē, ka vispārīgi ierosināt Latvijas spriedumu atzīšanas un izpildes procedūru Krievijā iespējams, nepastarpināti vēršoties Krievijas kompetentajās iestādēs, un ar abu valstu Tieslietu ministriju starpniecību.
Lai gan ar abu valstu Tieslietu ministriju iesaisti jautājuma virzība varētu būt nedaudz aizkavēta, šādā veidā ierosinātajā procesā netiek piemērota izdevumu atlīdzība saistībā ar tiesāšanās izdevumiem. Turklāt TM un tiesas var sniegt palīdzību, piemēram, piedāvājot lūguma/pieteikuma paraugu un sniedzot konsultācijas par attiecīgo procedūru.
I. Turkopuls un A. Jumakova paredz, ka Latvijas spriedumu atzīšana un izpilde Krievijā uzturlīdzekļu piedziņas lietās arī varētu tikt traucēta, jo turpmāk šis process pilnībā gulsies uz piedzinēju (vecāku, kas pieprasa uzturlīdzekļus) pleciem.
“Proti, tiesvedība par Latvijas tiesas sprieduma atzīšanu Krievijā būs īstenojama, tikai pamatojoties uz Krievijas attiecīgo nacionālo tiesisko regulējumu, kas nozīmē, ka piedzinējam no Latvijas visdrīzāk būs vajadzīga arī juridiskā palīdzība. Tas savukārt radīs papildu izdevumus un finansiālu slogu,” skaidro TM pārstāvji.
Tāpat starp Latviju un Krieviju nebūs citu starptautisku sadarbības instrumentu mantojuma lietās, aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzības jautājumos, kā arī (otra laulātā bērna) adopcijas gadījumā.
Vēl TM pārstāvji vērš uzmanību uz to, ka līguma 13. pants būtībā atbrīvoja līguma piemērotājus no īpašas dokumentu apliecināšanas kārtības (piemēram, apostille). Tas nozīmē, ka, līgumam zaudējot spēku, abu valstu pilsoņiem būs jāiegūst publisks attiecīgās valsts dokumenta apliecinājums.
Līdzīgi arī līguma 14. pants paredzēja atbrīvojumu no izdevumiem par tiesiskās palīdzības sniegšanu (izņemot izdevumus saistībā ar ekspertīzes veikšanu). “Līdz ar to nav izslēgts, ka turpmāk, piemēram, tiesām, iesniedzot tiesiskās palīdzības lūgumus, tiks radīti finansiāli izdevumi valsts budžetam, jo Krievijas kompetentās iestādes varēs pieprasīt attiecīgo atlīdzību,” skaidro I. Turkopuls un A. Jumakova.
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 321 “Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums” PMLP jāveic normatīvajos aktos noteiktie uzdevumi migrācijas, patvēruma, personu tiesiskā statusa noteikšanas un iedzīvotāju uzskaites jomā, kā arī personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izsniegšanas jomā.
“Ja izšķirīga nozīme personu tiesību vai pieprasījumu pamatošanai, kā arī iestādē pieņemto lēmumu tiesiskuma pārbaudei ir citu valstu (visbiežāk trešo) teritorijās notikuši notikumi, piemēram, dzimšanas fakts, laulība, personu apliecinošu dokumentu izsniegšana, tad tikpat izšķirīga nozīme ir attiecīgo valstu kompetento iestāžu sniegtajai informācijai, kas sekmīgi tiek saņemta, izmantojot divpusējos tiesiskās palīdzības līgumus,” iepriekš likuma tapšanas gaitā vēstulē Saeimas atbildīgajai komisijai norādījusi PMLP priekšniece Maira Roze.
Visbiežāk pieprasījumi tika nosūtīti Krievijas Federācijai attiecīgā līguma ietvaros.
Vēstulē M. Roze skaidro, ka Latvijas pilsonības un uzturēšanās atļauju piešķiršanas pamatotība ir būtiska ne tikai nacionālajā aspektā, kas ietver valsts un sabiedrības drošības jautājumus, bet arī starptautiskā līmenī – Latvijas dalība Šengenas līgumā dod tiesības mūsu valsts pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem pārvietoties Šengenas valstu teritorijā: “Piešķirot Latvijas pilsonību, repatrianta statusu vai uzturēšanās atļauju apstākļos, kad PMLP nav citu rīku, ar kuriem pārbaudīt personu sniegto ziņu pamatotību, un līdz ar to nekonstatējot dokumentu viltošanu, informācija par to, ka personām, kas vēlas saņemt statusu Latvijā, tas var tikt piešķirts, iespējams, uz viltotu dokumentu pamata, izplatās strauji, radot vēl lielāku pieprasījuma pieaugumu.”
M. Roze vēstulē norādījusi, ka līguma izmantošana bijis vienīgais instruments, kas sekmīgi ļāva konstatēt iesniegto dokumentu viltojuma faktu. “Pēc līguma denonsēšanas PMLP nebūs citu instrumentu, kā pārliecināties par iesniegto dokumentu viltojuma faktu, jo citi kanāli informācijas saņemšanai (diplomātiskie, tiešie) līdz šim bijuši nesekmīgi,” tā M. Roze.
Vienlaikus Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas pārstāvji norāda, ka PMLP meklēs citus risinājumus vajadzīgās informācijas iegūšanai.
Kā norāda Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, ja Krievija nolems izstāties no iepriekšminētajām konvencijām, tad sadarbība krimināllietās ar Latviju būs iespējama tikai uz savstarpējības principu.
Prokuratūras pārstāve skaidro, ka tas nozīmē daudz ilgāku potenciālās sadarbības laiku.
Vērā ņemams faktors ir arī tas, ka, lūdzot šādai valstij tiesisko palīdzību, Latvijai būs jāgarantē analoģiskas palīdzības sniegšana, kas no tiesību morāles viedokļa ir diezgan apšaubāmi, ja Latvija ar šādiem nosacījumiem sniegs garantijas agresorvalstij.
“Tiesiskā sadarbība būs gandrīz neiespējama, un tas novedīs pie personu nesodāmības. Pieņemot, ka krimināltiesiskajā jomā Latvija vēl varētu atteikties no sadarbības, tad civiltiesiskajā aspektā tiešā veidā tiks skartas Latvijas valstspiederīgo intereses, jo tajā ietilpst gan mantojuma lietas un citas mantiskās intereses, gan jautājumi par bērnu tiesībām, kas ir visnotaļ sensitīvs jautājums,” norāda A. Eiduka.
Kā skaidro TM, īstenojot savu kompetenci starptautiskās tiesiskās sadarbības jomā un sniedzot tiesisko palīdzību Krievijas Tieslietu ministrijai, tā jau pirms līguma denonsēšanas samazināja divpusējos kontaktus līdz nepieciešamajam minimumam un rūpīgi izvērtē katru tiesiskās palīdzības lūgumu, raugoties, vai konkrētajā gadījumā sadarbība Latvijas pusei ir obligāti nepieciešama.
Proti, atbilstoši TM sniegtajai informācijai saistībā ar katru tiesiskās palīdzības lūgumu tiek pārbaudīts, vai ārvalsts dokumenta izsniegšanas lūgumā minētās personas un uzņēmumi nav iekļauti Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes vai Eiropas Savienības sankciju sarakstos. Ja tas ir nepieciešams, tad ministrija konsultējas arī ar ĀM un citām tiesībsargājošajām iestādēm.
LV portāla infografika.
