Lai izvērtētu situāciju, nepieciešams iepazīties ar jūsu darba līgumu un amata aprakstu, tāpēc šobrīd varam sniegt tikai vispārīgu atbildi. Vienlaikus jānorāda, ka neatkarīgi no darba līgumā iekļautajiem noteikumiem augstāka prioritāte ir Darba likuma normām, kas ir saistošas ikvienam darba devējam un darbiniekam.  

Darbiniekam, veicot darbu, ir jāievēro darba līguma un darba kārtības noteikumi, kas nepieciešami attiecīgā darba veikšanai. Saskaņā ar Darba likumu darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ (skat. 79. pantu). Būtiski ievērot, ka šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana.  Lai veiktu ieturējumus, darba devēja pienākums ir konkrētu zaudējumu rašanos izvērtēt. 

Ja darbinieks apstrīd darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, tad darba devējs nevar veikt ieturējumus no darba samaksas, bet var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas.  Attiecīgi tiesas kompetencē būtu izvērtēt, vai jūsu rīcība konkrētajā gadījuma bija tāda, kas rada pamatu zaudējumu piedziņai no jums. 

Atbilstoši Darba likuma 80. panta pirmajai daļai, ja darba devējs veic ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus, šie ieturējumi nedrīkst pārsniegt 20% no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Katrā ziņā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. 

Plašāk par tematu LV portālā: 

• Ieturējumi par zaudējumiem – tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu 
• Ieturējumi par darba devējam radīto zaudējumu atlīdzināšanu