Ja dokumentam nepieciešams nodrošināt juridisko spēku, jāievēro dokumentu juridiskā spēka nodrošināšanai nepieciešamās prasības. Proti, Dokumentu juridiskā spēka likuma 1. panta otrā daļa noteic, ka dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiskā spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. 

Atbilstoši minētā likuma 4. panta pirmajai daļai, lai dokumentam būtu juridiskais spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus: 

• dokumenta autoru nosaukumu; 
• dokumenta datumu; 
• parakstu (izņemot likumā paredzētos gadījumus). 

Tiesībsargs, skaidrojot, vai, sūtot iesniegumu e-adresē, tas ir arī jāparaksta, norādījis: “Iesniedzējs var izvēlēties veidu, kā iestādē iesniegt savu iesniegumu – rakstveidā (papīra formātā), elektroniski (e-dokuments) vai mutvārdos. Lai iesnieguma iesniedzējs piekļūtu savam e-adreses jeb oficiālās elektroniskās adreses kontam portālā Latvija.gov.lv, jāizmanto e-paraksts vai cits kvalificēts paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzeklis. Līdz ar to šajā gadījumā iesnieguma iesniedzējs ir identificējams un tāpēc nav nepieciešams vēlreiz apliecināt savu identitāti ar e-parakstu, un iestāde iesniegumu izskatīs. Tomēr jāņem vērā, ka tikai parakstīta dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Ja šo pašu iesniegumu paredzēts pēc tam iesniegt citur (kā faktu, pierādījumu kādu darbību veikšanai), tam nav juridiskā spēka attiecībā uz citām iestādēm un fiziskajām personām.” 

Oficiālās elektroniskās adreses likuma 4. pants paredz:  

“(1) Likums attiecas uz elektronisko saziņu un jebkuru elektronisko dokumentu apriti, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, neatkarīgi no to juridiskā spēka. 

(2) Likums neattiecas uz elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp: 

• privātpersonām; 
• valsts iestādēm, ja tā organizēta, izmantojot citu drošu elektronisko dokumentu aprites sistēmu saziņai starp šīm iestādēm; 
• valsts iestādēm un privātpersonām, ja normatīvie akti privātpersonai neuzliek pienākumu elektroniskajā saziņā sevi identificēt, bet valsts iestāde, ievērojot labas pārvaldības principu, elektronisko saziņu veic. 

(3) Šajā likumā paredzētā dokumentu sūtīšanas kārtība kriminālprocesā, civilprocesā, administratīvajā procesā tiesā, administratīvo pārkāpumu procesā un Satversmes tiesas procesā ir piemērojama tiktāl, ciktāl citos likumos nav noteikta cita dokumentu sūtīšanas kārtība.” 

Civilprocesa likuma 128. panta trešā daļa noteic, ka prasības pieteikumu paraksta prasītājs vai viņa pārstāvis, vai prasītājs kopā ar pārstāvi, ja to noteikusi tiesa, izņemot šā likuma 72. panta piektajā daļā noteikto gadījumu. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ viņa pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību. 

Savukārt Civilprocesa likuma 130. panta ceturtā daļa paredz, ka neparakstītu prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un nosūta atpakaļ iesniedzējam. 

Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par e-adresi ir pieejamas šeit. 

Plašāk par tēmu LV portālā >> 

• Oficiālā elektroniskā adrese 
• Par un ap tiesvedību – kā iesniegt prasību tiesā 
• Kā iesniegt iesniegumu iestādei