Labdien! Es pirmais pēc vectēva nāves uzsāku mantojuma lietu. Vectēvam ir laulātā, kura mantojumam vēl nav pieteikusies. Vai pie notāres, kura uzsāka lietu, var mainīt nekustamā īpašuma vērtību? Tā kā īpašuma vērtētājs, visticamāk, īpašumā netiks ielaists, jo faktiskā valdītāja ir vectēva sieva, šobrīd ir norādīta īpašuma kadastrālā vērtība. Vai nolūkā pasargāt mantu var lūgt notārei, lai viņa nosūta tiesu izpildītājam pieprasījumu sastādīt mantu sarakstu? Jo es īpašumā šobrīd nevaru iekļūt. Iesniegumā ir reģistrēta tikai oficiālā manta, kas ir nekustamais īpašums un divi transportlīdzekļi. Vai man ir jāiesniedz prasība tiesai par mantojuma pieņemšanu ar inventāra sasitībām, lai par mirušā saistībām nebūtu jāatbild ar savu mantu?
Kopš 2025. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā mantojuma tiesību reforma, vairs nav paredzēta iespēja pieņemt mantojumu ar inventāra tiesībām, taču mantinieku atbildība pret mantojuma atstājēja kreditoriem ir ierobežota, proti, kreditori savu pretenziju segšanai var pretendēt tikai uz to, kas piederējis parādniekam – mantojuma atstājējam.
Jāņem vērā, ka mantojuma vērtība ietekmē mantojuma lietas izmaksas, piemēram, valsts nodevu apmēru par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā (skat. Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 13. punktu).
Civillikuma 696.1 pants nosaka: katram mantojumam sagatavojams mantojuma saraksts, kurā norāda mantojamo mantu un tās vērtību Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā. Ziņas par mantojuma atstājējam piederējušo mantu mantojuma sarakstā iekļauj notārs un mantot aicinātie. Mantojuma sarakstu var sagatavot arī zvērināts tiesu izpildītājs. Katrā mantojuma lietā ir viens mantojuma saraksts.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 543 “Mantojuma saraksta sastādīšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi) 7. punkts nosaka: ja mantojamās mantas sastāvā ir nekustamais īpašums, tad tā vērtību apliecina Valsts zemes dienesta izsniegta izziņa par īpašuma novērtējumu kadastrā (nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības un nekustamā īpašuma sastāvā esošās mežaudzes vērtības summa).
Taču minēto MK noteikumu 7.4 punkts arī paredz: ja mantiniekus neapmierina novērtējums, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu 7. punktu, tad mantojuma lietai var pievienot arī mantojamās mantas novērtējumu, kas noteikts, visiem mantiniekiem vienojoties. Par mantojamās mantas vērtību uzskata mantojuma lietā iesniegto augstāko novērtējumu.
Savukārt, ja mantojuma saraksta sagatavošana tiek uzticēta zvērinātam tiesu izpildītājam, tad saskaņā ar MK noteikumu 12. punktu nekustamā īpašuma vērtību nosaka zvērināta tiesu izpildītāja pieaicināts sertificēts vērtētājs pēc tam, kad ieinteresētā persona iemaksājusi zvērināta tiesu izpildītāja saimnieciskās darbības kontā mantas novērtējuma izdarīšanai nepieciešamo naudas summu.
Ja ir kādas neskaidrības, tad ieteicams konsultēties ar zvērinātu notāru, kura lietvedībā ir konkrētā mantojuma lieta.
Plašāk par tematu LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
