ĪSUMĀ
-
76% Latvijas iedzīvotāju (68 % visā ES) vēlas, lai ES spēlētu lielāku lomu iedzīvotāju aizsardzībā no starptautiskām krīzēm un drošības riskiem
-
91% Latvijas iedzīvotāju (90 % ES) vēlas, lai dalībvalstis kopīgi risinātu globālās problēmas; 77 % Latvijā un visā ES, ka ES nepieciešams vairāk līdzekļu, lai pastāvētu strauji mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā
-
Aizsardzībai un drošībai (Latvijā tā uzskata 42%, visā ES - 37 %), kā arī konkurētspējai, ekonomikai un rūpniecībai (Latvijā - 37%, ES - 32 %) jābūt ES uzmanības centrā, lai stiprinātu ES pozīcijas pasaulē
-
79% Latvijā un 78 % visā ES uzskata, ka ES jāfinansē vairāk projektu, un 90% aptaujāto Latvijā (91% ES) apgalvo, ka Eiropas Parlamentam jāsaņem atbilstoša informācija un resursi, lai kontrolētu ES izdevumus
Eiropas Parlamenta jaunākā Eirobarometra aptauja liecina, ka iedzīvotāji daudz sagaida no ES un tās daudzgadu budžeta, kam jāstājas spēkā pēc 2027. gada.
Ņemot vērā neskaidro ģeopolitisko situāciju, 68 % eiropiešu (Latvijā - 76 %) uzskata, ka ES jāspēlē būtiskāka loma savu iedzīvotāju aizsardzība no globālām krīzēm un drošības riskiem. 90 % aptaujāto Latvijas un visas Eiropas iedzīvotāju vēlas dalībvalstu lielāku vienotību, un 77 % visā ES un Latvijā uzskata, ka ES nepieciešams vairāk līdzekļu, lai stātos pretī globālajiem izaicinājumiem.
Iedzīvotāju prioritātēs atspoguļojas bažas par pašreizējo politisko un ekonomisko situāciju
Respondenti uzskata, ka ES galvenā uzmanība jāpievērš aizsardzībai un drošībai (37 %), Latvijā šo par nozīmīgu jautājumu uzskata 42 %. Tāpat iedzīvotāji par nozīmīgu uzskata arī konkurētspēju, ekonomiku un rūpniecību (32 % visā ES un Latvijā), lai stiprinātu ES pozīcijas pasaulē risinātu politiskās un ekonomiskās situācijas radītos izaicinājumus. Atbildot uz jautājumu, kuras problēmas Eiropas Parlamentam būtu jārisina vispirms, iedzīvotāji minēja inflāciju, cenu kāpumu un dzīves dārdzību (Visā ES un arī Latvijā 41 %), aizsardzību un drošību (ES - 34 %, LV - 41 %), kā arī cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību (ES - 31 %, LV - 36 %). Kā liecina ES pēcvēlēšanu Eirobarometra aptaujas dati, inflācijas un dzīves dārdzības iegrožošana bija svarīgs jautājums jau aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, turklāt daudzus eiropiešus joprojām satrauc ekonomiskā situācija.
Kopīgs finansējums kopīgiem uzdevumiem
Lai produktīvāk ieguldītu svarīgākajās jomās, 78 % eiropiešu uzskata, ka arvien vairāk projektu būtu jāfinansē pašai ES, nevis katrai dalībvalstij. Latvijā šo nostāju atbalsta 79 % iedzīvotāju.
Noteicošais faktors ir pārredzamība
90 % Latvijas iedzīvotāju (91 % visā ES) uzskata, ka Eiropas Parlamentam ir jāsaņem visa vajadzīgā informācija un resursi, lai pienācīgi kontrolētu ES izdevumus. Turklāt 85 % eiropiešu — vairākums visās dalībvalstīs — ir vienisprātis: lai saņemtu ES finansējumu, dalībvalstij ir jāievēro tiesiskuma un demokrātijas principi. Latvijā šādi domā 88 % aptaujāto iedzīvotāju.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola sacīja: “Eiropas Savienības pilsoņi vēlas, lai Eiropa fokusētu savu uzmanību uz drošību un ekonomiku. Viņiem svarīga ir ES stabilitāte un tiek sagaidīts, ka Eiropas balss šajos svārstīgajos laikos būs stipra un vienota. Mūsu prioritātēm un nākamajam ES daudzgadu budžetam jāatbilst jaunajai ģeopolitiskajai realitātei. Parlaments ir ieklausījies, un tagad līdzekļi jāiegulda iedzīvotājiem būtiskajos jautājumos.”
Valsts pievienošanās ES ir mainījusi cilvēku dzīvi
72 % respondentu uzskata, ka ES rīcība ietekmē viņu ikdienu. Latvijā tā norādījuši 61 % respondentu. Puse no ES aptaujātajiem uzskata, ka šī ietekme ir pozitīva (Latvijā - 45 %), 31 % (Latvijā 35% ) — ne pozitīva, ne negatīva, un 18 % (Latvijā - 15 %) domā, ka tā ir negatīva.
ES cilvēkiem saistās ar stabilitāti — 73 % eiropiešu un tikpat aptaujāto Latvijā norāda, ka viņu valsts ir ieguvusi, pievienojoties ES. Galvenie respondentu minētie iemesli ir ES ieguldījums miera aizsardzībā un drošības stiprināšanā (ES - 37 %, LV - 39 %), labāka sadarbība starp dalībvalstīm (ES - 36 %, LV - 30 %) un ieguldījums ekonomikas izaugsmē (ES un LV - 29%).
Visi aptaujas rezultāti ir pieejami šeit.
Vispārīga informācija:Eiropas Parlamenta 2025. gada pavasara Eirobarometra aptauju visās 27 ES dalībvalstīs laikā no 5. līdz 29. maijam veica pētniecības aģentūra “Verian”. Iedzīvotāji tika aptaujāti klātienē, bet dažās dalībvalstīs (Dānijā, Maltā, Nīderlandē, Somijā un Zviedrijā) papildus tika izmantotas videointervijas (CAVI). Kopumā tika intervēti 26 410 respondenti. Rezultāti visas ES mērogā tika vērtēti, ņemot vērā katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu.
