ĪSUMĀ
-
Lielākā daļa ES iedzīvotāju ir nobažījušies par drošības un aizsardzības jautājumiem
-
89 % respondentu vēlas ES dalībvalstu lielāku vienotību globālo draudu kontekstā
-
86 % vēlas stingrāku ES nostāju un 73 % - vairāk ES resursu starptautisku draudu novēršanai
Kā liecina Eiropas Parlamenta trešdien publicētie Eirobarometra aptaujas rezultāti, globālās norises ES iedzīvotāju vidū rada bažas. Ģeopolitiskie satricinājumi ir pamatīgi ietekmējuši eiropiešu noskaņojumu. Vairums iedzīvotāju, proti, 52 % apgalvo, ka pesimistiski raugās uz pasaules nākotni, 39 % apgalvo, ka pesimistiski raugās uz ES nākotni, savukārt 41 % apgalvo, ka pesimistiski raugās uz savas valsts nākotni. Runājot par pašiem cilvēkiem, rezultāti ir daudz iepriecinošāki, proti, 76 % eiropiešu ir optimistiski noskaņoti par savu un savas ģimenes nākotni.
Latvijā aptaujātie cilvēki ir noskaņoti optimistiskāk nekā vidēji ES - 56 % uz pasaules nākotni raugās optimistiski, bet uz ES - 64 %. 59 % ir optimistiski par Latvijas nākotni, bet par savu un savas ģimenes nākotni - 75 %.
Aptaujas rezultāti liecina, ka problēmu ir daudz. No visām aptaujā izceltajām problēmām iedzīvotāji visvairāk raizējas par drošību. Viņus satrauc konflikti netālu no ES (72 %), terorisms (67 %), ārpussavienības valstu veikti kiberuzbrukumi (66 %), klimata pārmaiņu saasinātas dabas katastrofas (66 %) un nekontrolētas migrācijas plūsmas. Lielas bažas rada arī ar saziņu saistīti riski, piemēram, dezinformācija (69 %), naida runa tiešsaistē un reālajā dzīvē (68 %), mākslīgā intelekta veidots viltots saturs (68 %) un apdraudēta vārda brīvība (67 %).
Latvijā aptaujātos visvairāk satrauc konflikti pie ES robežām (72 %), nekontrolēta migrācija (70 %) un trešo valstu droni ES gaisa telpā vai tās tuvumā (59 %).
Vēlme redzēt vienotu Eiropu
Ņemot vērā dažādās problēmas, iedzīvotāji vēlas, lai Eiropas Savienība rīkotos aktīvāk. 66 % iedzīvotāju (Latvijā - 76 %) vēlas, lai ES rūpējas par viņu drošību, un īpaši uzsver ES aizstāves lomu pašreizējā politiskajā kontekstā. Iedzīvotāji arī atzīst, ka liela nozīme ir vienotībai: 89 % iedzīvotāju norāda, ka ES dalībvalstīm jābūt vienotākām (Latvijā - 91 %), un 73 % (Latvijā - 74 %) piekrīt, ka Eiropas Savienībai nepieciešams vairāk līdzekļu, lai stātos pretī pašreizējām globālajām norisēm.
Pēc iedzīvotāju domām, lai stiprinātu ES pozīciju pasaulē, tai būtu galvenokārt jāpievēršas aizsardzībai un drošībai (40 %), konkurētspējai, ekonomikai un rūpniecībai (32 %) un enerģētiskajai neatkarībai (29 %). Arī Latvijā aptaujātie visbiežāk minējuši šīs trīs prioritātes.
“Ģeopolitiskā spriedze ietekmē eiropiešu drošības sajūtu. Pilsoņi sagaida, ka Eiropas Savienība nodrošinās aizsardzību, būs gatava rīkoties un darbosies vienoti. Tieši tas ir jādara spēcīgākai un pašapzinīgākai Eiropai. Eiropa ir mūsu spēcīgākais vairogs,” sacīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola.
Viena no galvenajām prioritātēm — dzīves dārdzība
Augstās cenas turpina ietekmēt iedzīvotāju dzīves līmeni. Eiropieši jau atkārtoti pauduši vēlmi, lai Eiropas Parlaments pievērstos inflācijai, cenu pieaugumam un dzīves dārdzībai (41 %). Prioritāro jautājumu augšgalā ir arī ekonomika un darbavietu radīšana (35 %) — kopš 2025. gada maija aptaujas šis rādītājs ir pieaudzis par pieciem procentpunktiem.
Latvijas iedzīvotāji kā galvenās prioritātes minējuši ekonomiku un darbavietu radīšanu (48 %), sabiedrības veselību (45 %) un ES aizsardzību un drošību (41 %).
Lielākā daļa respondentu paredz, ka tuvākajos piecos gados viņu dzīves līmenis būs stabils, taču ievērojama daļa iedzīvotāju (28 %) uzskata, ka tas pasliktināsies. Tas jo īpaši vērojams valstīs, kur spēcīgāk jūtama ekonomiskā nenoteiktība. Vislielākā pārliecība par dzīves līmeņa krišanos ir vērojama Francijas (45 %), Beļģijas (40 %) un Slovākijas (40 %) iedzīvotāju vidū.
Latvijas iedzīvotāji ir otrie optimistiskākie ES - 29 % uzskata, ka viņu dzīves līmenis pieaugs (tikai Somijā tā domā vairāk - 31 % aptaujāto), 52 % uzskata, ka tas nemainīsies, un tikai 16 % prognozē, ka tas pazemināsies.
Visas Eiropas līmenī iedzīvotāji no ES sagaida savas pozīcijas stiprināšanu pasaulē, jo īpaši pievēršoties aizsardzībai un drošībai (40 %, pieaugums par trīs procentpunktiem kopš iepriekšējās aptaujas; Latvijā - 46 %).
Vienlaikus iedzīvotāji atkārtoti apstiprina pamatvērtību nozīmību. Miers ir vērtība, kas, pēc iedzīvotāju domām, Eiropas Parlamentam būtu jāaizstāv visvairāk (52 %), ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko stāvokli. Iedzīvotājiem svarīgāko vērtību vidū joprojām ir arī demokrātija (35 %), vārda brīvība (23 %), cilvēktiesības (22 %) un tiesiskums (21 %).
Latvijā aptaujātie visbiežāk minējuši mieru (61 %), vārda brīvību (31 %) un demokrātiju un tiesiskumu (26 %).
Pieaug atbalsts dalībai ES
Attieksme pret ES un tās iestādēm joprojām ir pozitīva, lai gan kopš 2025. gada maija šis rādītājs ir nedaudz samazinājies. 49 % iedzīvotāju (par trim procentpunktiem mazāk nekā iepriekš) ir pozitīvs priekšstats par ES (Latvijā - 46 %), bet tikai 17 % - negatīvs (Latvijā - 13 %). 38 % (arī par trim procentpunktiem mazāk nekā iepriekš) iedzīvotāju ir pozitīvs priekšstats par Eiropas Parlamentu, bet negatīvs - tikai 20 %. Latvijā pozitīvs priekšstats par Eiropas Parlamentu ir 24 %, neitrāls - 58 %, bet negatīvs - tikai 14 %.
Aizvien vairāk iedzīvotāju (62 %, Latvijā - 69 %) ir pārliecināti, ka viņu valsts dalība ES ir vērtējama pozitīvi. Šis rādītājs ES kopš 2024. gada februāra/marta aptaujas ir pieaudzis par diviem procentpunktiem.
Raugoties no sociāldemogrāfiskā skatpunkta, jaunieši joprojām ir visdedzīgākie ES atbalstītāji un liek uz ES lielas cerības. Salīdzinājumā ar vecāka gadagājuma iedzīvotājiem jaunieši (15–30 gadi) daudz biežāk redz ES un Parlamentu pozitīvā gaismā: 58 % jauniešu ir pozitīvs iespaids par ES (salīdzinājumā ar 43–49 % vecāku iedzīvotāju grupās), un 68 % jauniešu vēlas, lai Parlamentam būtu spēcīgāka loma (salīdzinājumā ar 54–58 % vecāku iedzīvotāju grupās). Jaunieši arī īpaši aktīvi atbalsta to, lai dalībvalstis būtu vienotākas pašreizējā globālajā kontekstā (90 %), Eiropas Savienībai būtu vairāk resursu (78 %) un ES būtu lielāka teikšana starptautiskā līmenī (87 %).
Visus aptaujas rezultātus var skatīt Eirobarometra tīmekļvietnē.
Vispārīga informācija
Eiropas Parlamenta 2025. gada rudens Eirobarometra aptauju visās 27 ES dalībvalstīs laikā no 6. līdz 30. novembrim veica pētniecības aģentūra “Verian”. Iedzīvotāji tika aptaujāti klātienē, bet dažās dalībvalstīs (Dānijā, Kiprā, Maltā, Nīderlandē, Somijā un Zviedrijā) papildus tika izmantotas videointervijas. Kopumā tika veiktas 26 453 intervijas (Latvijā - 1004). Rezultāti visas ES mērogā tika vērtēti, ņemot vērā katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu.
