Kādos gadījumos Datu valsts inspekcija izskata sūdzības par privātpersonas veiktu videonovērošanu

Jauna pieeja sūdzību izskatīšanai

Informējot par izmaiņām sūdzību izskatīšanā, DVI uzsver, ka arī turpmāk visas saņemtās sūdzības par privātpersonu veiktu videonovērošanu tiks izvērtētas, taču padziļinātu pārbaudi uzsāks tikai gadījumos, kad sūdzībā būs sniegta arī konkrēta informācija un pierādījumi, kas liecina par iespējamu personas datu aizsardzības prasību pārkāpumu.

“Turpmāk, ja šādas informācijas nebūs, DVI sniegs atbildi pēc būtības un, ja nepieciešams, informēs par turpmākajām iespējām aizsargāt savas tiesības,” skaidro DVI pārstāve Ginta Gailuma.

Pieeja mainīta, jo līdzšinējā DVI pieredze liecina, ka sūdzības par privātpersonu veiktu videonovērošanu biežāk ir saistītas ar ilgstošiem kaimiņu konfliktiem, nevis reāliem datu aizsardzības pārkāpumiem.

“Jaunās pieejas mērķis nav ierobežot personas tiesības iesniegt sūdzību vai pieļaut neatbilstošu videonovērošanu, bet gan nodrošināt, ka DVI resursi tiek novirzīti tiem gadījumiem, kuros tiešām ir personas datu aizsardzības problēma,” norāda G. Gailuma.

Piemēram, šogad DVI ir saņēmusi 250 sūdzību par videonovērošanu, ko veic privātpersonas, taču liela daļa no tām ir bijušas saistītas ar ilgstošām kaimiņu nesaskaņām.

Privātas teritorijas videonovērošana nav aizliegta

“Kaimiņu konflikts vai kameras esamība neliecina par datu aizsardzības pārkāpumu. DVI var izvērtēt personas datu apstrādes tiesiskumu, taču tās kompetencē nav risināt kaimiņu domstarpības. Atgādinām arī, ka cilvēkiem ir tiesības sava īpašuma aizsardzībai uzstādīt videonovērošanas kameru,” uzsver DVI pārstāve.

DVI veiktās pārbaudes bieži noslēdzas ar datu aizsardzības prasību izskaidrošanu, nekonstatējot sodāmus pārkāpumus.

Turklāt videonovērošanas veicēji paši var regulāri mainīt kameras iestatījumus un leņķus (tas nav aizliegts), taču DVI funkcijās neietilpst nepārtraukta un ilgstoša privātpersonu rīcības uzraudzība. Tādējādi iecerēts, ka izmaiņas sūdzību izskatīšanas pieejā ļaus vairāk resursu veltīt tādiem gadījumiem, kuros var rasties objektīvi būtiskāks cilvēku tiesību aizskārums, vienlaikus informējot privātpersonas par atbildīgas videonovērošanas nosacījumiem un piemērojot atbilstošus sodus, ja tiks konstatēti pārkāpumi.

Kad ir pamats vērsties DVI ar sūdzību par privātpersonas veiktu videonovērošanu

Pamats vērsties DVI var būt gadījumos, ja ir konkrēti apstākļi vai informācija par iespējamu pārkāpumu. Piemēram:

• sociālajos medijos bez atbilstoša tiesiskā pamata publicēts videonovērošanas ieraksts vai cits materiāls, tostarp audioieraksts, kurā cilvēks ir identificējams;
• ir konkrēta informācija, ka kamera nepamatoti aptver kaimiņa īpašumu vai plašāku teritoriju ārpus videonovērošanas veicēja īpašuma, piemēram, trotuāru vai piebraucamo ceļu, un tas nav nepieciešams pamatota mērķa sasniegšanai;
• videonovērošanā iegūtie personas dati bez atbilstoša tiesiskā pamata izpausti vai nodoti citām personām;
• ir citi konkrēti apstākļi vai pierādījumi, kas liecina par iespējamu personas datu apstrādes prasību vai cilvēka tiesību neievērošanu.

Kas ir jānorāda sūdzībā 

DVI skaidro, ka sūdzībā jāapraksta ne tikai fakts, ka ir uzstādīta kamera, bet arī apstākļi, kas rada bažas par iespējamu pārkāpumu. Jāpievieno pierādījumi, piemēram:

• fotogrāfijas;
• ekrānuzņēmumi;
• publiski pieejamas saites;
• sarakste vai videonovērošanas veicēja sniegtās atbildes.

“Ja cilvēks vienkārši ir pamanījis, ka kaimiņš ir uzstādījis kameru, bet nezina, kādu teritoriju tā filmē (un vai vispār filmē), tad vispirms ieteicams sazināties ar videonovērošanas veicēju un noskaidrot situāciju. Kameras esamība pati par sevi neliecina par pārkāpumu.

Var jautāt, kādu teritoriju kamera aptver, kādam nolūkam tā tiek izmantota, vai tiek veikts ieraksts un kā iegūtie materiāli tiek izmantoti.

Ja atbilde netiek saņemta vai tā nenovērš konkrētas bažas par savu personas datu apstrādi, tad var vērsties DVI, pievienojot arī pieprasījumu, tā nosūtīšanas apliecinājumu un saņemto atbildi, ja tāda ir. Savukārt, ja strīds ir par kameras piestiprināšanu pie kopīpašuma sienas vai īpašuma lietošanas kārtību, tad jautājums risināms ar kopīpašniekiem vai civiltiesiskā kārtībā,” norāda DVI.

Par padziļināto izpēti DVI informēs

Saskaņā ar Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteikto termiņu atbilde par sūdzības izskatīšanas rezultātu iespēju robežās tiks sniegta mēneša laikā, taču ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Ja uz sūdzības pamata tiks ierosināta padziļināta pārbaudes lieta, tad tas tiks norādīts DVI sniegtajā atbildē.

1 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 2. panta c) apakšpunktu šo regulu nepiemēro personas datu apstrādei, ko veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā.