Pat ja bērns piekristu, ka viņa bildes tiek publicētas sociālajos medijos, nepilngadīgā piekrišanu nevar uzskatīt par tiesisku pamatojumu, jo saskaņā ar Civillikumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto bērna likumiskie pārstāvji ir vecāki un viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

Tātad arī personas datu aizsardzības jomā vecāki pārstāv savu nepilngadīgo bērnu un bērna personas dati atrodas vecāku “kontrolē”.  

Papildus jāpievērš uzmanība Civillikuma 178. pantam, kas paredz: ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās.

Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas vecāks, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Līdz ar to Civillikumā ir uzsvērta vecāku kopīgā atbildība par nepilngadīga bērna aprūpes un aizgādības īstenošanu un atrašanos abu vecāku aizgādībā.

Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka skaidrojusi: “izvērtējot, vai publicēt vai nepublicēt sava bērna fotogrāfijas internetā, vecākiem ir jāapzinās, ka vēlāk apzinātā vecumā bērns varētu nevēlēties, ka viņa fotogrāfijas vai citi personas dati ir pieejami sociālo tīklu vietnēs. Bērna fotogrāfiju publicēšana nākotnē var izraisīt problēmas personiskajā un profesionālajā dzīvē. Tā kā lēmums par bērna fotogrāfiju publicēšanu internetā ir bērna vecāku pārziņā, tas jārespektē arī pārējiem pieaugušajiem bērna kontaktpersonu lokā”. 

Kā iepriekš norādījusi juriste Olga Lauva, “ja ar bērna tēvu neizdodas vienoties par šo konkrēto jautājumu, lai atrisinātu šo strīdu, jums ir tiesības vērsties bāriņtiesā pēc savas vai bērna dzīvesvietas”.

Bāriņtiesu kontaktinformācija pieejama šeit.

Papildu informācija pieejama LV portāla publikācijā “Kas jāņem vērā pirms bērna fotogrāfijas publicēšanas”, ko sagatavojusi Datu valsts inspekcija (DVI).

Ja nepieciešams precīzāks skaidrojums, tad aicinām sazināties ar DVI (kontaktinformācija pieejama šeit).