Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
“Tīkšķu” medības ir viens no sociālo tīklu vietnēs izvietoto fotogrāfiju galvenajiem mērķiem. Taču ko darīt, ja nepavisam neesi cerējis uz šādu uzmanību? Visticamāk, vairākums cilvēku ir pabijuši situācijā, kad viņu fotogrāfijas, pašiem nezinot, ir nonākušas sociālo tīklu vietnēs. Neatkarīgi no tā, vai fotogrāfiju publicējis draugs pēc vētrainas ballītes vai priekšnieks uzņēmuma jaunākā produkta reklamēšanas nolūkos, pastāv iespēja, ka šādi ir pārkāpts attēlā redzamā cilvēka privātums, un viņam ir tiesības pieprasīt attēla dzēšanu.
Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka atgādina – vārda brīvība sociālo mediju laikmetā ir kļuvusi par ikdienas vadmotīvu, taču sabiedrībā trūkst izpratnes par publicētās informācijas nezūdamību un atbildību pret citām personām. Interneta vidē nereti nonāk privāti attēli, kuru publiskošanai tajos redzamā persona nav devusi piekrišanu un kuru publicēšanai nav cita tiesiskā pamata. Šogad vien Datu valsts inspekcija saņēmusi vairāk nekā 180 iesniegumu ar lūgumu palīdzēt dzēst datus, tostarp privātas personas fotogrāfijas, kuras internetā ievietojis kāds cits.
“Viena neglaimojoša fotogrāfija var neatgriezeniski ietekmēt cilvēka dzīvi un iedragāt reputāciju, taču arī šķietami nevainīgu attēlu publicēšana var pārkāpt tajos redzamo personu tiesības uz privātumu. Ja mana fotogrāfija bez manas piekrišanas ir publicēta sociālo tīklu vietnēs, svarīgi izvērtēt, kurš to publicējis, kur šī fotogrāfija iegūta un vai tā attiecas uz manu privāto vai profesionālo dzīvi,” skaidro Datu valsts inspekcijas direktore.
Ja fotogrāfiju publicējis kāds paziņa un personu loks, kas šo fotogrāfiju varēs aplūkot, ir šaurs un noteikts (piemēram, lietotāja profils ir slēgts vai uzlikta atzīme, ka attēlu var redzēt tikai daži draugi), tad šī būtu uzskatāma par datu apstrādi privātām un mājsaimniecības vajadzībām. Tomēr arī šādā gadījumā, ja saskati sava privātuma aizskārumu vai vienkārši nevēlies, lai citas personas šo attēlu redzētu, tev ir tiesības vērsties pie attēla publicētāja un lūgt attēlu dzēst. Tomēr šajā gadījumā personas datu aizsardzības prasības netiks piemērotas.
Ja fotogrāfiju publicējis svešs cilvēks un nav īsti skaidrs, kādā nolūkā tas darīts, turklāt to var apskatīt jebkurš vai arī cilvēki, kas nav saistīti ar attēlā redzamo personu (piemēram, publicētāja draugi), tad tā uzskatāma par personas datu apstrādi. Šādā gadījumā tev ir tiesības vērsties pie konkrētās personas ar lūgumu attēlu dzēst, vienlaikus painteresējoties, kāds ir šādas datu apstrādes tiesiskais pamats un kur šāda informācija ir iegūta. Tāpat tev ir tiesības vērsties pie sociālā tīkla vietnes administrācijas ar paskaidrojumu, kādēļ, pēc tavām domām, šos datus vajadzētu dzēst.
Ja fotogrāfiju publicējis darba devējs, tev ir tiesības iebilst. Vari savam darba devējam lūgt skaidrot, kādēļ šāda fotogrāfija ir publicēta, ja iepriekš par to nebiji informēts.
Publicitātes attēls
Ja fotogrāfiju publicē medijs vai persona, kas darbojas žurnālistikā, vispirms jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un medijiem ir tiesības šādu informāciju izplatīt. Tā kā konkrēta cilvēka attēla publicēšana var skart arī privātpersonas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, materiāla publicētājam ir jānodrošina visu interešu sabalansēšana, izvērtējot, vai iejaukšanās personas privātajā dzīvē ir samērīga attiecībā uz pienesumu, ko žurnālists vēlējies dot sabiedrībai. Tāpat jāizvērtē, vai konkrētais jautājums ir būtisks sabiedriski nozīmīgā diskusijā vai arī šī informācija ir nododama atbildīgajām iestādēm problēmas risināšanai. Ja tā ir, šādu datu apstrādi var uzskatīt par tiesisku žurnālistikas vajadzībām, pat ja tu neesi piekritis attēla publicēšanai. Bet arī tādā gadījumā tev ir tiesības vērsties pie konkrētā žurnālista vai attēla publicētāja ar lūgumu skaidrot, kādēļ fotogrāfija ir publicēta.
Datu aizsardzības regulas prasības attiecas arī uz privātpersonām, tādēļ, ja cilvēks, kurš publicējis attēlu, nereaģē uz tavu lūgumu to dzēst, Datu valsts inspekcija atgādina, ka ikvienam ir tiesības vērsties pie konkrētā sociālā tīkla vietnes administrācijas. Sociālo tīklu vietnes piedāvā iespēju pie katra publicētā raksta, attēla un citas informācijas, kas satur personas datus, izvēlēties opciju “Report” jeb “Ziņot”, lai sociālā tīkla vietnes administrācijai nodotu ziņu, ka šim attēlam šeit nevajadzētu atrasties.
Visbeidzot, personai ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā ar oficiālu iesniegumu, pievienojot pierādījumus – saites, ekrānšāviņus, attēlus –, kas liecina par iespējamu nelikumīgu personas datu apstrādi.
Tas viss noderēs, ja tavas fotogrāfijas publicēšana tevi aizskar vai rada bažas par tavu tiesību drošību. Arī tad, ja neiebilsti pret fotogrāfijas atrašanos sociālā tīkla vietnē, tev ir tiesības vērsties pie personas, kura to publicējusi, kā arī pie sociālā tīkla vietnes administrācijas un lūgt informāciju par tavu datu apstrādi.
