Šīgada laureātu ceturtdien plenārsēžu zālē paziņoja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. Viņa teica: “Multilaterālisma un starptautisko insititūciju atzīšana ir Eiropas Savienības pamati. Piešķirot Saharova balvu Starptautiskajai Krimināltiesai un tās amatpersonām, Eiropas Parlaments atzīst Tiesas nozīmīgo darbu starptautisko tiesību un tiesiskuma nodrošināšanā.”
Starptautiskā Krimināltiesa izmeklē un, ja tas ir pamatoti, tiesā personas, kas apsūdzētas vissmagākajos noziegumos, kuri skar starptautisko sabiedrību. Šādi noziegumi ir genocīds, kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un agresijas noziegums.
Starptautiskajai tiesai ir būtiska loma globālajā cīņā pret nesodāmību. Ar starptautisko kriminālo tiesvedību tā sauc pie atbildības personas par pastrādātajiem noziegumiem un palīdz novērst šādu noziegumu atkārtošanos. Tā ir pēdējās instances tiesa, tāpēc tās mērķis ir papildināt valstu tiesu darbu. Starptautisko Krimināltiesu reglamentē starptautisks līgums, ko sauc par Romas statūtiem, un tā ir pasaulē pirmā pastāvīgā starptautiskā krimināltiesa.
Ar šo apbalvojumu ir akcentēts Starptautiskās Krimināltiesas darbs, tostarp izmeklēšana, kriminālvajāšana, tiesas procesi un apcietināšanas orderu izdošana vai apstiprināšana.
Eiropas Savienībai ir jāaizsargā globālie starptautiskā tiesiskuma un atbildības mehānismi
Pagājušajā gadā Eiropas Parlaments sagatavoja gada ziņojumus par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu un cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē. Tajā Parlamenta deputāti pauda bažas par pieaugošajiem draudiem un dažādajiem sankciju viļņiem, kas kopš 2025. gada piemērotas Starptautiskajai Krimināltiesai, jo īpaši par sankcijām, ko piemērojušas ASV. Sankcijas piemērotas arī Starptautiskās Krimināltiesas prokuroriem, tiesnešiem, darbiniekiem un partneriem. Parlaments tos uzskata par nopietniem uzbrukumiem starptautiskajai tiesu sistēmai.
Parlamenta deputāti ir vairākkārt aicinājuši Eiropas Komisiju aktivizēt tā dēvēto Savienības Bloķēšanas statūtu. Ar to Starptautiskajā Krimināltiesā strādājošās amatpersonas tiktu aizsargātas no ekstrateritoriāliem uzbrukumiem, un tiesa varētu neatkarīgi turpināt savu darbību. Bloķēšanas statūts aizsargā Eiropas ekonomikas dalībniekus neatkarīgi no to lieluma vai darbības nozares. Tas Eiropas Savienības teritorijā anulē jebkura uz ārvalstu tiesību aktiem balstīta ārvalstu tiesas nolēmuma ietekmi un ļauj Eiropas ekonomikas dalībniekiem tiesā pieprasīt kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies ārvalstu tiesību aktu ekstrateritoriālas piemērošanas rezultātā.
Minētajos gada ziņojumos Parlamenta deputāti arī atzinīgi vērtē to, ka laikā, kas starptautiskā tiesiskuma jomā ir īpaši sarežģīts, Savienība Starptautiskajai Krimināltiesai turpina sniegt finansiālu atbalstu.
Visas Savienības dalībvalstis ir pieņēmušas Romas statūtus, un tāpēc tām ir pienākums īstenot Starptautiskās Krimināltiesas lēmumus. Ņemot to vērā, Parlamenta deputāti arī uzsvēra: tā kā aizvien biežāk netiek ievērotas starptautiskās tiesības un debates par starptautiskajām tiesu iestādēm tiek politizētas, viņuprāt, ir apdraudēta noteikumos balstītas starptautiskās sistēmas pastāvēšana.
2025. un 2026. gadā Starptautiskās Krimināltiesas priekšsēdētāja un vairāki tiesneši apmeklēja Eiropas Parlamenta komitejas, lai Parlamenta deputātiem izskaidrotu ASV sankciju ietekmi uz viņu profesionālajiem pienākumiem un personīgo dzīvi.
Saharova balva par domas brīvību
Saharova balva par domas brīvību izveidota 1988. gadā, un tā nosaukta padomju fiziķa un politiskā disidenta Andreja Saharova vārdā. Parlaments to ik gadu piešķir atsevišķām personām vai organizācijām, lai paustu atzinību par viņu darbu šādās jomās: cilvēktiesību un pamattiesību (jo īpaši vārda brīvības) aizsardzība, minoritāšu tiesību aizsardzība, starptautisko tiesību ievērošana, demokrātijas attīstīšana un tiesiskuma aizsardzība.
Šīgada Saharova balvas piešķiršanas ceremonija notiks decembrī Strasbūrā Parlamenta plenārsēdes laikā.
