Aizliegums veikt darbu vai atrasties darbavietā alkohola reibuma stāvoklī darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvajos aktos tiešā veidā nav noteikts. Tomēr ņemams vērā, ka darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā un minētais ietver sevī arī darba devēja pienākumu nepieļaut darbu vai darbinieku atrašanos darbavietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī (turpmāk arī – reibuma stāvoklis). Tādējādi darba devējam: 

• izstrādājot darba aizsardzības instrukcijas, nosacījumos attiecīgā darba izpildei ir jāiekļauj aizliegums veikt darbu vai atrasties darbavietā reibuma stāvoklī, lietot darbavietā alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas; 
• izstrādājot darba kārtības noteikumus attiecībā uz darba kārtību uzņēmumā, jāiekļauj aizliegumu darbavietā lietot alkoholu, narkotikas vai citas toksiskas vielas, atrasties darbavietā vai veikt darbu reibuma stāvoklī, kā arī jāiekļauj darbinieku uzvedības noteikumi situācijām, ja tiek konstatēti iepriekš minēto aizliegumu pārkāpumi, piemēram, noteikta amata darbinieku tiesības/pienākumi izdarīt noteiktas procesuālās darbības reibuma stāvokļa konstatēšanā; verificēta alkometra lietošanas gadījumi un kārtība; citu darbinieku pienākumi (kā rīkoties, kam ziņot), pastāvot aizdomām par cita darbinieka iespējamu reibuma stāvokli; 
• ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darbavietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm (Darba likuma 58. panta trešā daļa); 
• ievērojot Darba likuma 26. nodaļā noteikto darba līguma uzteikšanas kārtību, ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī (Darba likuma 101. panta pirmās daļas 4. punkts). 

No iepriekš minētā izriet, ka tikai darba devēja kompetencē atbilstoši uzņēmuma iekšējiem kārtības noteikumiem ir risināt jautājumu, lai nepieļautu, ka darbinieki reibuma stāvoklī veic darbu vai atrodas darbavietā. Savukārt valsts uzraudzību un kontroli darba tiesību un darba aizsardzības jomā Valsts darba inspekcija var veikt atbilstoši savai kompetencei, kas noteikta Valsts darba inspekcijas likumā, t. i., Valsts darba inspekcija var uzraudzīt un kontrolēt darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. 

Tādējādi aprakstītajā situācijā, kurā darba devējs nerīkojas, lai nepieļautu darbinieku atrašanos darbavietā reibuma stāvoklī, sākotnēji iesakāms darbiniekam izmantot Darba aizsardzības likumā vienu no viņam noteikto pienākumu darba aizsardzības jomā un par darba apstākļiem, kuri rada vai var radīt risku personu drošībai un veselībai, ziņot darba devējam vai darba aizsardzības speciālistam rakstveidā. Šādā gadījumā darbinieks ir tiesīgs izmantot Darba likuma 94. pantā noteikto sūdzības instrumentu. Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana darbiniekam sakarā ar sūdzības iesniegšanu un izskatīšanu.  

Ja arī tad situācija neuzlabojas un darbinieks uzskata, ka darba devējs neveic pietiekamus pasākumus, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu. Šādā gadījumā jāņem vērā, ka Valsts darba inspekcija, pārbaudot darba procesu, darba vidi un darba aizsardzības pasākumus, rīkosies savas kompetences ietvaros, t. i., vērtēs, kā darba devējs izpilda darba tiesiskās attiecības vai darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības. Ja tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, tad Valsts darba inspekcijas amatpersonām ir tiesības pieņemt lēmumus darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumos, kā arī izteikt brīdinājumus un rīkojumus darba devējiem, lai nodrošinātu darba tiesiskās attiecības un darba aizsardzības regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.