Pirmšķietami aprakstītajā situācijā noticis nelaimes gadījums darbā Ministru kabineta noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” izpratnē. Proti, nelaimes gadījums Ministru kabineta noteikumu Nr. 950 izpratnē ir darba vietā vienas darba dienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura personai radušies veselības traucējumi vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies iesaistītās personas nāve. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 950 5.1. apakšpunktam notikušu nelaimes gadījumu izmeklē, ja cietušajam iestājies darbspēju zaudējums uz laiku, kas ir ilgāks par vienu diennakti.  

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 950 noteiktajam pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas tiek sagatavots akts par nelaimes gadījumu darbā un tas tiek reģistrēts Valsts darba inspekcijā. Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, aktā norāda, vai nelaimes gadījums ir vai nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Ja nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, tad vienu akta eksemplāru elektroniska dokumenta formā Valsts darba inspekcija nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, un šādā gadījumā apdrošinātajai personai apdrošināšanas atlīdzību, atveseļošanos, darbspēju atgūšanu un integrāciju sabiedrībā nosaka un apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbilstoši likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” regulējumam. Lai iegūtu konkrētāku un detalizētāku informāciju par valsts garantēto sociālo atbalstu, par šo jautājumu jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā. 

Papildus minams, ka likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 7. panta pirmās daļas 6. punktā noteikts darba devēja pienākums izmaksāt darbiniekam vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas (amatalgas) apmērā, ja darba devēja vainas dēļ darba negadījuma rezultātā darbinieks ir guvis smagu miesas bojājumu.  

Līdz ar to priekšnoteikums vienreizēja pabalsta izmaksāšanai ir darba devēja vainas konstatēšana. Taču tas nenozīmē, ka darba devēja vaina tiek konstatēta tieši aktā par nelaimes gadījumu darbā. Ja darba devējs nepiekrīt izmaksāt darbiniekam pabalstu, šāds strīds var tikt risināts prasības tiesvedības ceļā. 

Tiesību normās nav noteikts, ka šādā gadījumā aktā par nelaimes gadījumu darbā norādītajam attiecībā uz darba devēja vainu būtu prejudiciāla nozīme civillietā. Tieši pretēji, Augstākās tiesas Civillietu departamenta praksē atzīts, ka Valsts darba inspekcijas sagatavotajā aktā par nelaimes gadījumu darbā fiksētajai informācijai, izskatot prasību par nelaimes gadījumā darbā radīto zaudējumu piedziņu un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, nav piešķirama prejudiciāla nozīme, respektīvi, tā pati par sevi tiesai nav saistoša. Tiesai jānoskaidro lietas apstākļi pēc tiesas sēdē pārbaudītiem procesa dalībnieku iesniegtiem pierādījumiem, tajos ietvertās ziņas (informāciju) izvērtējot to kopumā (Augstākās tiesas 2014. gada 29. maija lēmuma lietā Nr. SKC-2247/2014 (C04377611) 7.2. un 7.3. punkts, 2017. gada 28. decembra sprieduma lietā Nr. SKA-161/2017 12. punkts, 2018. gada 22. marta sprieduma lietā Nr. SKA-274/2018 11. punkts).  

Akta par nelaimes gadījumu darbā mērķis nav konstatēt darba devēja civiltiesisko un cita veida atbildību. Līdz ar to, piemēram, fakts, ka aktā par nelaimes gadījumu darbā norādītais nelaimes gadījuma cēlonis, kā arī cita aktā ietvertā informācija neliecina par darba devēja pārkāpumiem, nenozīmē, ka nav konstatējama darba devēja vaina. Bet, kā jau minēts, ja darba devējs nepiekrīt izmaksāt darbiniekam pabalstu, tad šāds strīds risināms tiesvedības ceļā.