Jūsu jautājums pirmšķietami saistāms ar darba tiesiskajām attiecībām piemērojamās valsts likumu. 

Ja darba tiesiskās attiecības vienlaikus saistītas ar vairākām valstīm, tad šādu starptautisko darba tiesību gadījumā vēršama uzmanība Darba likuma 13. pantā noteiktajam. Proti, Darba likuma 13. panta pirmajā daļā paredzēts, ka darbinieks un darba devējs var vienoties par darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamo likumu.  

Piemēram, ja puses izvēlas piemērot Latvijas likumu, tad uz konkrētajām darba tiesiskajām attiecībām saistoši Latvijas Republikas normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, tai skaitā Darba likums un tā 144. panta pirmajā daļā norādītais, ka darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās, un likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantā minētās dienas, kas Latvijas Republikā noteiktas par svētku dienām.  

Vienlaikus vēršama uzmanība, ka Darba likuma 13. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā ietverta prezumpcija, kuras valsts likums piemērojams, ja puses nav izvēlējušās piemērojamo likumu. Tāpat jāakcentē Darba likuma 13. panta pirmajā daļā paredzētais, respektīvi, ja darbinieks un darba devējs vienojušies par darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamo likumu, šāda izvēle nevar darbiniekam atņemt vai ierobežot aizsardzību, kas noteikta ar tās valsts likuma pavēlošajām vai aizliedzošajām normām, kuras likums būtu piemērojams atbilstoši šā panta otrajai, trešajai, ceturtajai vai piektajai daļai. 

Darba likuma 13. panta otrā daļa nosaka: ja darbinieks un darba devējs nav izvēlējušies piemērojamo likumu, darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojams Latvijas likums, ciktāl šā panta trešajā un ceturtajā daļā nav noteikts citādi.