Labdien! Vispirms vēlos pateikties par jūsu portāla veikto sabiedriski lietderīgo darbu, sniedzot saprotamus komentārus un atbildes uz sarežģītiem juridiskiem jautājumiem. Vēlos noskaidrot atbildes arī attiecībā uz savu situāciju. Pirms 20 gadiem uz sev piederoša privātās apbūves zemesgabala Rīgā es uzcēlu nelielu vairāku dzīvokļu dzīvojamo māju. Dzīvokļi tika pārdoti trešajām personām, taču zeme zem mājas palika manā īpašumā (slēdzot līgumu, dzīvokļu īpašnieki bija informēti, ka zeme zem dzīvokļiem netiek pārdota). Katru mēnesi dzīvokļu īpašnieki maksā zemes nomas maksu. Šobrīd tā veido 4% no kadastra vērtības plus zemes nomas daļa, proporcionāli atbilstoša dzīvokļa platībai attiecībā uz mājas kopējo platību. Šobrīd valstī ir ļoti nesaprotams zemes nomas tiesiskais regulējums, līdz ar to lūdzu sniegt komentāru attiecībā uz manu situāciju.
Mani interesē šādi jautājumi:
Jau iepriekš pateicos par atbildi!
Jūsu minētajā situācijā, lai nošķirtu “piespiedu nomas” attiecības no “brīvprātīgi dalītā” īpašuma, jāizvērtē, vai konkrētā daudzdzīvokļu māja ir patstāvīgs īpašums saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu.
Proti, ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:
Ja pastāv kāds no iepriekš minētajiem nosacījumiem, kas ļauj būvi uzskatīt par patstāvīgu īpašumu, tad saskaņā ar patlaban spēkā esošo regulējumu būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.
Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 eiro gadā. Maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas gadā katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz 15 eiro apmērā (plašāk skat. likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. pantu).
Vienlaikus jānorāda, ka Satversmes tiesa atzina, – šāds zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs ne visās situācijās ir taisnīgs, tādēļ paredzamas arī izmaiņas regulējumā (plašāk skat. 2025. gada 10. decembra Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2024-21-0103).
Tā kā jautājumā norādīts, ka ēka uzcelta pirms divdesmit gadiem, tad konkrētā situācija, iespējams, drīzāk atbilst “brīvprātīgi dalītajam” īpašumam (brīvprātīgi veidot dalītos īpašumus bija iespējams līdz 2017. gada 1. janvārim). Tas savukārt nozīmē, ka attiecības regulējamas saskaņā ar noslēgto nomas līgumu un Civillikuma noteikumiem (skat. 2112. un turpm. p.). Tādā gadījumā arī nomas maksa var būt cita, nekā to paredz likums piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, taču tiesības palielināt nomas maksu jāvērtē atbilstoši noslēgtajiem nomas līgumiem (iespējams, arī kopsakarā ar noslēgtajiem pirkuma līgumiem).
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
