|
Eiropas Parlaments (EP) ar “Digitālā omnibusa” regulu par mākslīgo intelektu2 ir apstiprinājis atsevišķu MI akta noteikumu grozījumus kā daļu no tā dēvētās “Digitālā omnibusa” vienkāršošanas paketes”3.
Grozījumi bija nepieciešami, jo praksē pastāvēja atsevišķas MI akta īstenošanas problēmas (piemēram, novēloti sagatavoti standarti, kas sniedz tehniskus risinājumus augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem, kā arī novēloti izveidotas pārvaldības un atbilstības novērtēšanas sistēmas, kas valstu līmenī rada lielāku regulatīvo slogu, nekā sākotnēji bija paredzēts). Praksē tika arī atzīts, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, kas atvieglotu un padarītu skaidrāku MI akta īstenošanu un atbilstības nodrošināšanu, nesamazinot tā noteikumos paredzēto aizsardzības līmeni.
Turpinājumā apskatīsim atsevišķus “Digitālā omnibusa” regulā par mākslīgo intelektu ietvertos MI akta grozījumus (turpmāk arī – grozījumi).
No 2026. gada 2. augusta stājusies spēkā prasība marķēt MI radītu saturu
MI radīta satura nošķiršana no cilvēka radīta un autentiska satura kļūst arvien sarežģītāka, līdz ar to cilvēki tiek pakļauti lielākiem maldināšanas un manipulāciju riskiem. Tādēļ MI akta 50. pantā ietvertas pārredzamības prasības, kuras paredz MI radītā satura marķēšanu4 un kuras tiek piemērotas jau no 2026. gada 2. augusta.
Atbilstoši pārredzamības prasībām cilvēkiem ir jāzina, ka viņi mijiedarbojas ar MI vai ir pakļauti MI radītam saturam (sintētiskam attēlam, audio, video vai tekstam), vienlaikus tas nenozīmē, ka pilnīgi viss ar MI radītais vai manipulētais saturs ir jāmarķē.5
Lai atvieglotu pārredzamības prasību izpildi, Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi MI radīta satura pārredzamības brīvprātīgo prakses kodeksu un pamatnostādnes (vadlīnijas).
MI aktā noteiktās marķēšanas prasības pamatā attiecas uz:
- dziļviltojumiem – MI radītu vai manipulētu attēlu, audio vai video saturu, kas atgādina reālas personas, objektus, vietas, vienības vai notikumus un personai nepatiesi šķistu autentisks vai patiess;
- MI ģenerētu vai manipulētu tekstu, kas publicēts, lai informētu sabiedrību par sabiedrības interešu jautājumiem (piemēram, politiku, demokrātiskajiem procesiem, sabiedrības drošību un veselību, valsts pārvaldi, tiesvedībām u. c.) un nav pakļauts cilvēka veiktai pārskatīšanai vai redakcionālai kontrolei un par ko redakcionālo atbildību neuzņemas neviena juridiska vai fiziska persona6;
- emociju atpazīšanas vai biometriskās kategorizācijas MI sistēmām, kuru uzturētājiem jānodrošina, ka personas tiek informētas par mijiedarību ar tām.
MI sistēmām, kas laistas tirgū pirms šī gada 2. augusta, attiecībā uz marķēšanas pienākumu (MI akta 50. panta 2. punkts) ir noteikts pārejas periods, proti, šādu sistēmu nodrošinātājiem pārredzamības pienākums ir jāizpilda no 2026. gada 2. decembra. EK valdīnijās skaidrots, ka saturs, kas radīts pirms 2026. gada 2. augusta, nav jāmarķē ar atpakaļejošu spēku, tomēr EK mudina to darīt, ja tas ir tehniski iespējams.
Naudas sodi par pārredzamības prasību neievērošanu var sasniegt līdz 15 miljoniem EUR jeb 3% no kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.
Aizliedz lietotnes, kas var ģenerēt seksuāla rakstura materiālus bez personas piekrišanas un vardarbību pret bērniem
Grozījumi paredz, ka ir aizliegtas MI sistēmas, kas rada materiālus, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem, un bez piekrišanas ģenerētus intīmus materiālus (attēlus, videomateriālus, audiomateriālus vai līdzīgus materiālus vai manipulē ar šādiem materiāliem). Tas attiecas uz reālistisku identificējamas personas intīmo ķermeņa daļu attēlojumu vai nepārprotami seksuālu darbību attēlojumu bez šīs personas piekrišanas. Pakalpojumu sniedzējiem nebūs atļauts laist šīs sistēmas ES tirgū, ja vien tām nav atbilstošu tehnisko aizsardzības pasākumu, lai novērstu šādu materiālu radīšanu. Pašreizējās MI sistēmas ir jāpielāgo atbilstoši MI akta regulējumam līdz 2026. gada 2. decembrim.
Mašīnbūves produktos MI izmantošanu regulēs, ievērojot nozares specifiku
MI tiek efektīvi izmantots dažādās iekārtās (piemēram, automatizētās ražošanas līnijās, robotos u. c.), tomēr secināts, ka MI akta piemērošana var pārklāties ar nozari regulējošajām prasībām7, tāpēc precizēts, ka attiecībā uz mašīnbūves iekārtām un produktiem tiek īstenota nozaru pieeja. Tas nozīmē, ka priekšroka būs konkrētās nozares speciālajiem drošības standartiem un tehniskajam regulējumam (izvairoties no dubultas regulēšanas), nepieciešamības gadījumā to precizējot atbilstoši drošības prasībām, kuras paredz MI akts.
Nosaka skaidrāku “drošības sastāvdaļas” definīciju
“Digitālā omnibusa” regulā par mākslīgo intelektu skaidrots, ka jēdziens “drošības sastāvdaļa” ir izšķirīgs, klasificējot noteiktas MI sistēmas kā augsta riska sistēmas saskaņā ar MI aktu. Tomēr atzīts, ka līdzšinējā definīcija nesniedz vajadzīgo skaidrību, lai MI sistēmu nodrošinātāji varētu noteikt, vai MI sistēma ir kvalificējama kā drošības sastāvdaļa, tādējādi pastāv risks paplašināt MI sistēmu augsta riska klasifikāciju, pārsniedzot to, kas ir pamatots ar MI aktā noteikto uz risku balstīto pieeju. Tādēļ ar grozījumiem precizēts, ka “drošības sastāvdaļa” ir produkta vai MI sistēmas sastāvdaļa, kura pilda šā produkta vai MI sistēmas drošības funkciju vai kuras atteice vai darbības traucējumi apdraud cilvēku drošību un veselību vai īpašuma drošību. Līdz ar to produktiem ar MI funkcijām, kas tikai palīdz lietotājiem vai optimizē veiktspēju, automātiski netiks piemērotas augsta riska prasības, ja to darbības traucējumi vai kļūmes nerada veselība vai drošības riskus.
MI sistēmas nepieciešamības gadījumā varēs apstrādāt personas datus, lai novērstu neobjektivitāti
MI aktā ir noteikts juridiskais pamats, kas atļauj augsta riska MI sistēmu nodrošinātājiem konkrētos gadījumos apstrādāt īpašu kategoriju personas datus (sensitīvos), ievērojot aizsardzības pasākumus. Šis juridiskais pamats ir saistīts ar minēto nodrošinātāju pienākumu iedibināt praksi neobjektivitātes atklāšanai, nepieļaušanai un novēršanai situācijās, kad tā var skart cilvēku veselību un drošību, negatīvi ietekmēt pamattiesības vai izraisīt diskrimināciju, kas saskaņā ar ES tiesību aktiem ir aizliegta.
Vienlaikus secināts, ka šāda neobjektivitāte var rasties arī citu MI sistēmu vai modeļu gadījumā (zemāka riska). Piemēram, neobjektivitāte atbilstības vai riska novērtēšanas rīkos, ko izmanto, lai novērtētu pieteikumus dažādu veidu publisko atļauju vai licenču saņemšanai, var ierobežot tiesības vai faktiski liegt noteiktām grupām piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tādēļ grozījumi paredz, ka izņēmuma kārtā un tikai tad, ja tas ir stingri nepieciešams, atļaut citu MI sistēmu un modeļu nodrošinātājiem un uzturētājiem, kā arī augsta riska MI sistēmu uzturētājiem apstrādāt īpašu kategoriju personas datus neobjektivitātes atklāšanas un novēršanas nolūkos.
Ievieš jaunu uzņēmumu kategoriju – mazie vidējas kapitalizācijas uzņēmumi (MVKU) –, kam piemēro atvieglotas prasības kā MVU
“Digitālā omnibusa” regulā par mākslīgo intelektu uzsvērts, ka lielākā daļa ES uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuru vairākums ir mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi. Uzņēmumiem, kas vairs neatbilst mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīcijai un ir tā dēvētie “mazie vidējas kapitalizācijas uzņēmumi” (MVKU), ir būtiska nozīme ES ekonomikā. MVKU izaugsmes temps salīdzinājumā ar MVU izaugsmes tempu parasti ir straujāks un inovācijas un digitalizācijas līmenis – augstāks. Tomēr administratīvā sloga ziņā tie saskaras ar līdzīgām problēmām kā MVU, tādēļ, lai atbalstītu šādu uzņēmumu izaugsmi, grozījumi ievieš MVKU definīciju un paredz MVKU vienkāršotākas prasības (piemēram, tehniskās dokumentācijas iesniegšanu vienkāršotā veidā) un vēl citus atvieglojumus, kas attiecināmi arī uz MVU.
Izmaiņas MI akta piemērošanas termiņos augsta riska sistēmām un regulatīvajām smilškastēm
Lai nodrošinātu nepieciešamo standartu un atbalsta pasākumu ieviešanu, grozījumi MI aktā paredz izmaiņas attiecībā uz MI akta piemērošanas termiņiem.
Augsta riska MI sistēmām8 MI aktā noteiktie pienākumi jāpiemēro:
- no 2027. gada 2. decembra – autonomām augsta riska MI sistēmām9, ko izmanto, piemēram, tiesībaizsardzības iestādēs, kritiskajās infrastruktūrās, biometriskajai identifikācijai, migrācijas pārvaldībā, nodarbinātībā u. c.;
- no 2028. gada 2. augusta – MI sistēmām, kuras tiek izmantotas kā drošības sastāvdaļas un uz kurām attiecas ES nozaru tiesību akti par drošību un tirgus uzraudzību10, piemēram, par rotaļļietu drošumu, attiecībā uz liftiem un liftu drošības sastāvdaļām, attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē u. c.
No 2027. gada 2. augusta katrā dalībvalstī ir jābūt izveidotai un jāsāk darboties vismaz vienai MI “regulatīvajai smilškastei”11 (paredzot, ka to var izveidot kopīgi ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm).
Stiprina Eiropas Mākslīgā intelekta biroja uzraudzības lomu
Lai stiprinātu MI sistēmu pārvaldību, precizēta Eiropas Mākslīgā intelekta biroja (MI birojs) loma MI sistēmu atbilstības MI akta prasībām uzraudzībā un kontrolē. Noteikts, ka MI birojam ir ekskluzīva kompetence uzraudzīt un panākt pienākumu izpildi attiecībā uz šādām MI sistēmām:
- MI sistēmām, kuru pamatā ir vispārīga lietojuma MI modeļi (izņemot “Digitālā omnibusa” regulā par mākslīgo intelektu 75. pantā noteiktajos izņēmuma gadījumos, kas attiecas uz valsts iestāžu kompetenci), ne tikai tad, ja sistēmu un modeli izstrādā viens un tas pats nodrošinātājs, bet arī tad, ja tos izstrādā nodrošinātāji, kas ir daļa no viena un tā paša uzņēmuma;
- MI sistēmām, kas ir daļa no ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ir integrētas šādā platformā, kura saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu12 atzīta par ļoti lielu tiešsaistes platformu.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (dokuments attiecas uz EEZ).
2 2026. gada 27. jūlijā stājās spēkā “Digitālā omnibusa” regula par mākslīgo intelektu (Regula (ES) 2026/1744), ar ko groza MI aktu (Regula (ES) 2024/1689).
3 “Digitālais omnibuss” ir ES iniciatīva, kas paredz apvienot, saskaņot un vienkāršot digitālo tiesību aktu īstenošanu, lai nodrošinātu vienotu, efektīvu un mazāk birokrātisku digitālo regulējumu visā ES.
4 Marķēšana nozīmē, ka mašīnlasāmā formātā tehniskie risinājumi ļauj atpazīt MI radītu saturu, piemēram, ūdenszīmes, metadatu identifikāciju, kriptogrāfiskās metodes satura izcelsmes un autentiskuma pierādīšanai, reģistrēšanas metodes, pirkstu nospiedumus vai citus paņēmienus.
5 Šo pienākumu nepiemēro, ciktāl MI sistēma pilda palīgfunkciju standarta rediģēšanai vai būtiski nemaina uzturētāja sniegtos ievaddatus vai to semantiku vai ja tā ir likumiski atļauta noziedzīgu nodarījumu atklāšanai, novēršanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai.
6 Saskaņā ar EK pārredzamības vadlīnijām virspusējas, tikai formālas vai procesuālas pārbaudes (piemēram, pareizrakstības pārbaude vai gramatiska korekcija) netiek uzskatītas par cilvēka veiktu pārskatīšanu vai redakcionālu kontroli. Redakcionālā atbildība nozīmē, ka personai ir jāuzņemas juridiskā atbildība par satura publicēšanu.
7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1230 (2023. gada 14. jūnijs) par mašīnām un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/42/EK un Padomes Direktīvu 73/361/EEK (dokuments attiecas uz EEZ).
8 Augsta riska MI sistēmas ir tādas sistēmas, kuru izmantošana rada būtisku kaitējuma risku cilvēku veselībai, drošībai vai pamattiesībām.
9 Saskaņā ar MI akta 6. panta 2. punktu un III pielikumu.
10 Saskaņā ar MI akta 6. panta 1. punktu un I pielikumu.
11 MI “regulatīvās smilškastes” nodrošina kontrolētu vidi, kas rosina inovāciju un sekmē inovatīvu MI sistēmu izstrādi, apmācību, testēšanu un validēšanu ierobežotu laikposmu pirms to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā atbilstīgi konkrētam “smilškastes” plānam, par kuru vienojušies nodrošinātāji vai potenciālie nodrošinātāji un kompetentās iestādes, garantējot, ka ir ieviesti atbilstoši aizsardzības pasākumi. Šādās “smilškastēs” var veikt testēšanu reālos apstākļos, kura notiek to uzraudzībā.
12 Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts).
