Regulējuma mērķis ir aizsargāt Eiropas iedzīvotājus no mākslīgā intelekta sistēmām, kas var apdraudēt cilvēktiesības vai veicināt diskrimināciju. Saskaņā ar regulu aizliegtas vairākas augsta riska MI lietošanas prakses, tostarp liegts izmantot sistēmas, kas:
- lieto zemapziņā balstītas metodes, lai maldinātu cilvēkus un būtiski iespaidotu viņu uzvedību (piemēram, tērzēšanas roboti, kas lietotājam iesaka izdarīt paškaitējumu vai radīt vardarbīgu saturu);
- ļauj atvasināt emocijas, rasi vai citas sensitīvas īpašības (biometriskās kategorizācijas sistēmas);
- izveido vai paplašina sejas atpazīšanas datubāzes, nemērķorientēti apstrādājot sejas attēlus no interneta vai videonovērošanas sistēmu video;
- klasificē fiziskas personas noteiktā laikposmā, pamatojoties uz viņu sociālo uzvedību vai personības īpašībām;
- novērtē fizisku personu radīto risku, lai prognozētu to, ka fiziska persona varētu izdarīt noziedzīgu nodarījumu;
- ļauj izsecināt fiziskas personas emocijas darbavietā vai izglītības iestādēs;
- izmanto kādu no fiziskas personas neaizsargātības iezīmēm viņas vecuma, invaliditātes vai konkrētas sociālās vai ekonomiskās situācijas dēļ (piemēram, MI iespējota rotaļlieta bērniem, kura mudina izpildīt riskantus izaicinājumus, kas var nodarīt fizisku kaitējumu).
Tāpat aizliegts izmantot reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmas publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos.
Par šo aizliegumu neievērošanu var tikt piemērots administratīvais naudas sods pat vairāku miljonu eiro apmērā.
Uzņēmumiem ir pienākums pārliecināties par to, vai viņu partneri neizmanto aizliegtās MI sistēmas, lai nerastos paša uzņēmuma atbilstības risks.
Tāpat MI sistēmu nodrošinātājiem un izvietotājiem jāveic pasākumi, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu pietiekamu mākslīgā intelekta lietotprasmes līmeni saviem darbiniekiem un citām personām, kas strādā ar mākslīgā intelekta sistēmām, ievērojot kontekstu, kurā MI sistēmas tiks izmantotas.
ES valstis joprojām varēs atļaut tiesībaizsardzības iestādēm, tai skaitā policijai, reāllaikā veikt sejas atpazīšanu sabiedriskās vietās.
Kā jau iepriekš vēstīts, 2024. gada 1. augustā stājās spēkā MI akts. Tas ir pasaulē pirmais visaptverošais MI regulējums, kas līdzsvaro MI radītās iespējas un riskus.
MI regulu plānots ieviest pakāpeniski līdz 2026. gadam, ar nākamajiem posmiem, kuros tiks noteikti vēl stingrāki noteikumi augsta riska MI sistēmām un lielāka uzņēmumu atbildība. Šī ir nozīmīga reforma, kas ietekmēs gan uzņēmumus, gan valsts iestādes visā ES.
Lai nodrošinātu atbilstību jaunajām prasībām, uzņēmumiem un iestādēm būs jāpielāgo savas MI sistēmas un to lietošanas stratēģijas. Paredzams, ka šis regulējums palīdzēs veicināt atbildīgu un ētisku mākslīgā intelekta attīstību Eiropā.
Eiropas Komisijas publicētās pamatnostādnes par MI aizliegtajām praksēm.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >>
|
