VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Lauri Donahjū (Lauri Donahue)
advokāte, Hārvardas Juridiskā un tehnoloģiju žurnāla līdzdibinātāja
26. septembrī, 2023
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Tieslietas
8
8

Mākslīgais intelekts un tiesību nākotne jeb kā nebūt par upuri slepkavīgam robotam

FOTO: Freepik.

1991. gada janvārī ierados Tallinā, lai lasītu lekcijas Starptautiskajā biznesa skolā. Tolaik tā vēl bija Padomju Savienība, laiks pirms interneta. Tāpēc tikai tad, kad nokļuvu Igaunijā, ieraudzīju barikādes ap parlamenta ēku. Arī Latvijai ir barikāžu pieredze. Mūsdienās cilvēki cenšas celt barikādes, lai pasargātu sevi no mākslīgā intelekta (Artificial IntelligenceAI). Vieni uztraucas, ka tas uzglūn kā ļaunais robots–slepkava zinātniskās fantastikas filmā, otriem, gluži pretēji, prātā nāk jaukais, izpalīdzīgais robotiņš no “Zvaigžņu kariem”. Daudzi ir noraizējušies, ka mākslīgais intelekts var atņemt viņiem darbu. No tiesību skatpunkta AI ir ļoti daudz aspektu, un nozīme ir tam, kā tos izmanto cilvēks.

AI būtībā ir datora izmantošana, lai paveiktu uzdevumus, kam parasti būtu nepieciešams cilvēka prāts. AI ir visai veiksmīgs tādās jomās kā adatas meklēšana siena kaudzē jeb konkrētu detaļu atrašana lielā datu apjomā, klasificēšana, norādījumu izpilde, mācīšanās no piemēriem un testēšana, balstoties uz izmēģinājumiem un kļūdām.

Juridiskajā vidē AI var sekmīgi veikt uzdevumus, kas paredz noteikumu piemērošanu, vēsturisko datu salīdzināšanu un analīzi un/vai izmanto datus rezultātu prognozēšanai.

AI līdzdalība juridiskajā izpētē uzlabo dokumentu analīzes ātrumu, precizitāti un efektivitāti. Turklāt lasīt aizdevuma dokumentus vai izskatīt tiesvedības dokumentāciju var būt patiešām garlaicīgi, un lielākā daļa juristu labprāt šo darbu uzticētu AI, kas dažās sekundēs atrod to, kam cilvēks atvēl vairākas stundas vai pat dienas.

Ja ne gluži slepkava, tad maldinātājs gan

Tomēr AI rīki var radīt jaunus riskus. Lielākais satraukums šobrīd valda saistībā ar to, ko dēvē par “ģeneratīvo AI” jeb GAI (Generative Artificial Intelligence). Tie ir tādi rīki kā “ChatGPT”, “Midjourney”, “Google BARD” u. c., kurus var izmantot, lai rakstītu programmas, emuārus, rakstus, stāstus, esejas, skolas mājasdarbus – gandrīz jebkura veida rakstu darbus, tostarp īsus juridiskus ziņojumus.

GAI var radīt materiālu, kas it kā ir unikāls, taču daļa ekspertu GAI darbu sauc par “kolāžu”, “kompostu” un “plaģiātu”, jo tas izmanto jau eksistējošus materiālus.

Iespējams, esat dzirdējuši par advokātu Ņujorkā, kurš izmantoja “ChatGPT”, lai uzrakstītu īsu juridisku dokumentu federālajai apgabaltiesai. Tajā bija ietverti viltoti tiesu lēmumi un neeksistējošas juridiskas atsauces, bet advokāts to nesaprata. Viņš dokumentu pat nepārbaudīja. Advokāts uzticējās AI, jo izskatījās ticami. Valoda bija loģiska, citāti – pareizi noformēti, tāpēc viņš paļāvās, ka viss ir pareizi.

Kā teicis Hārvardas Juridiskās skolas profesors Džonatans Zitreins (Jonathan Zittrain), visi minētie rīki ir balstīti uz to, lai izklausītos pareizi, nevis lai tiešām būtu pareizi.

Pati par to pārliecinājos, kad janvārī plānoju ceļojumu uz Budapeštu. Palūdzu “ChatGPT” nākt klajā ar ieteikumiem, ko tūrists varētu pasākt šajā pilsētā. Lielākā daļa ieteikumu bija precīzi, taču tur figurēja arī kāds 150 gadu vecs restorāns, kas pasniedz noteikta veida ēdienu. Veicu pati savu izpēti un atklāju, ka restorāns patiešām pastāv, taču tajā netiek pasniegts minētais ēdiens un tam nav 150 gadu.

Internetu strauji pārpludina mākslīgā intelekta radīti ceļveži. Tie ir ne tikai par ceļojumiem uz Budapeštu, bet arī tādu nodarbi, kā, piemēram, sēņošana, iesakot dažas indīgās sēnes kā ēdamas.

Tāpēc nemaz nevajag robotu–slepkavu, lai nomirtu no AI.

Ierauga to, ko cilvēki nepamana

Tagad aplūkosim, ko prot “draudzīgie roboti”. Daudzās valstīs izaicinājums ir vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšana tiesai un citiem juridiskajiem pakalpojumiem, kas bagātajiem sabiedrības locekļiem bieži vien ir krietni brīvāk pieejami nekā trūcīgajiem, – jurista algošana maksā dārgi.

AI var veicināt piekļuvi juridiskajiem pakalpojumiem dažādos veidos. Piemēram, ASV, Apvienotajā Karalistē, Austrālijā un Kanādā popularitāti ir guvis bezmaksas pakalpojums “DoNotPay”, ko izveidojis 19 gadu vecs jaunietis. Tas ir ar AI darbināms tērzēšanas robots, kas ļauj lietotājiem apstrīdēt sodu par nepareizu automašīnas novietošanu.

Nepilnu divu gadu laikā tas izskatījis 250 000 gadījumu un uzvarējis 160 000 no tiem, ietaupot lietotājiem vairāk nekā četrus miljonus ASV dolāru.

Vēl viena problēma ir tā, ka tiesneši var būt neobjektīvi, savukārt mākslīgais intelekts to var atklāt. Piemēram, ar kādu pētījumu tika atainots, ka tad, kad Luiziānas futbola komanda zaudē, Luiziānas tiesneši pret noziedzniekiem izturas bargāk. Turpretī apsūdzēto dzimšanas dienā tiesneši mēdz būt pielaidīgāki. Šādu rīcības modeļu apzināšana var palīdzēt kriminālsodus padarīt konsekventus un taisnīgākus.

Vēl viens sodu noteikšanas jautājums ir saistīts ar recidīva prognozēšanu – iespējamību, ka noziedznieks nākotnē izdarīs citu noziegumu. Noziedzniekiem ir jāsaņem bargāks sods, ja pastāv lielāka iespējamība, ka viņi turpmāk pastrādās noziegumus. ASV izmanto uz AI balstītu sistēmu “COMPAS”, ņemot vērā likumpārkāpēja atbildes uz 137 jautājumiem, informāciju par viņa kriminālo vēsturi, sociālekonomisko statusu un stabilitāti, ģimenes izcelsmi, nodarbinātību utt., lai aprēķinātu riska rādītāju skalā no 1 līdz 10.

Problēma ir tāda, ka AI programmas iemācās pamanīt modeļus un pieņemt lēmumus, analizējot lielas datu kopas. Līdz ar to, tieši tāpat kā AI var identificēt un, iespējams, novērst neobjektivitāti, tas var to arī saglabāt un izplatīt, ja vairums datu ietver, piemēram, kādu sabiedrības grupu diskriminējošu informāciju.

AI notāru darbā – vēl daudz jāstrādā pie regulējuma

2021. gadā Eiropas Komisija publicēja tiesību aktu projektus, kuru mērķis ir regulēt AI. Tiesa, pagaidām tikai daļēji. Piemēram, tā aizliedz AI sistēmas, kas tiek uzskatītas par draudiem cilvēkiem: ar balsi aktivizējamas rotaļlietas, kas veicina bērnu bīstamu uzvedību; vērtējumu, kas balstīts uz sociālo uzvedību, sociāli ekonomisko stāvokli vai pazīmēm, kas izraisa nelabvēlīgu attieksmi pret noteiktām cilvēku grupām (līdzīgi kā “COMPAS” ASV); reāllaika un attālinātu biometrisko identifikāciju publiskās vietās tiesībaizsardzības pastiprināšanai, ja vien tas nav nepieciešams mērķtiecīgai noziegumu izmeklēšanai vai būtisku draudu novēršanai.

Saskaņā ar jaunajiem ES tiesību aktiem cilvēki ir jāinformē, kad viņi mijiedarbojas ar AI sistēmām, ja tas nav acīmredzams. Tāpat ir jāatklāj AI iesaiste “dziļo viltojumu” jeb deepfake radīšanā. ES to neaizliedz – likums noteic, ka tam, kurš izmanto AI deepfake radīšanai, ir jāatklāj, ka viņš to dara.

Vēl viena lieta, kas ES tiesību aktos nav paredzēta, ir jautājums saistībā ar autortiesībām aizsargāta materiāla izmantošanu AI apmācīšanai.

Šobrīd tā ir viena no aktuālākajām problēmām AI tiesību aktos, un to sāk risināt tiesas un autortiesību organizācijas.

GAI var radīt “mākslu”, un daži attēli var būt īpaši skaisti. Piemēram, AI rīka Midjourney radītais Théâtre D’opéra Spatial, kas parakstīts ar Džeisona Allena vārdu, pērn ieguva galveno balvu Kolorādo štata gadatirgus digitālās mākslas konkursā. Mākslinieki ir iesūdzējuši vairākus AI uzņēmumus par masveida autortiesību pārkāpumiem, izmantojot autordarbus GAI sistēmās, no kuriem tās ģenerē jaunu “mākslu”.

Arī Latvijā, plānojot radīt AI rīkus notāriem, tie būs jāapmāca par regulāri izmantotajiem dokumentiem, un tas nozīmē, ka, iespējams, būs jāsaņem atļauja no personām, kuras izveidojušas vai augšupielādējušas attiecīgos dokumentus. Var nākties mainīt intelektuālā īpašuma likumdošanu, lai būtu skaidrs, ka ar autortiesībām aizsargāta materiāla izmantošana mākslīgā intelekta apmācībā nepārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības.

Rakstnieki un mākslinieki ir noraizējušies, ka AI atņems viņiem darbu. Vai arī notāriem būtu jāuztraucas? Kādreiz liftos bija operatori, kuri atvēra un aizvēra durvis. Kādreiz bija jārunā ar cilvēku, lai viņš izņemtu naudu no bankas konta, nevis jāizmanto bankomāts. Kādreiz par pārtikas precēm bija jānorēķinās ar kasieri, bet tagad daudzos veikalos ir pieejamas pašapkalpošanās kases. To, vai cilvēka aizstāšana ar AI ir laba vai slikta, lielā mērā ietekmē tas, vai konkrētais cilvēks ir aizstājama persona vai indivīds, kurš gūst labumu no aizstāšanas.

Tomēr kopumā AI var ļoti palīdzēt notāriem ikdienas darbā. Ir daudz saziņas kanālu – e-pasts, WhatsApp, telefoni utt. –, kas apgrūtina ikdienu. AI varētu palīdzēt koordinēt sadrumstaloto saziņu. Turklāt notāriem būtu svarīgi koncentrēties uz darbu, kam nepieciešams radošums un empātija, ļaujot AI veikt tehniskus darbus, piemēram, datu reģistrēšanu un melnrakstu sagatavošanu. Latvijā izstrādātie risinājumi attiecībā uz šiem izaicinājumiem var kļūt par paraugu notāriem pārējā pasaulē un padarīt dzīvi labāku kopā ar draudzīgo, izpalīdzīgo AI.

Raksta autore ir Lauri Donahjū (Lauri Donahue), advokāte, Hārvardas Juridiskā un tehnoloģiju žurnāla līdzdibinātāja. Publikācija tapusi sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi.

Publicitātes foto.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
8
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI