Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Mākslīgais intelekts (MI) patlaban ir kļuvis par realitāti cilvēku un visas sabiedrības dzīvē. Tas ir ienācis arī augstākajā izglītībā. Augstskolu pārstāvji ieinteresēti un ar skatu nākotnē diskutē par MI izmantošanu studiju procesā un pētniecībā. Rakstā aplūkotas MI iespējas un izaicinājumi augstākajā izglītībā, sniegts ieskats prognozēs un versijās par to, kā MI ietekmēs augstskolas nākotnē.
Raksta sagatavošanā izmantoti š. g. oktobrī Rīgā notikušās konferences “Nākotne ir tagad – vai Eiropa ir gatava mākslīgā intelekta revolūcijai?” materiāli.
Daudz laika aizritējis kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, kad Džons Makartijs (John McCarthy) ieviesa terminu “mākslīgais intelekts” un 1956. gadā Dartmutas koledžā organizēja semināru, kas faktiski aizsāka mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izpēti un praktisko ieviešanu. Patlaban tas ir kļuvis par realitāti un caurauž teju visas cilvēku un sabiedrības dzīves jomas.
Latvijas Republikas Ministru kabinets jau 2020. gadā izskatīja un pieņēma pirmo politikas plānošanas dokumentu par MI – informatīvo ziņojumu “Par mākslīgā intelekta risinājumu attīstību” –, kurā sniegts ieskats MI tehnoloģijās, šī brīža situācijā ar MI risinājumu izmantošanu pasaulē un Latvijā, izvērtēts tā izaugsmes potenciāls un riski, kā arī noteikta turpmākā rīcība MI izmantošanas veicināšanai.
Kaut arī vēl arvien neesam spējuši vienoties par atbilstošāko MI definīciju, iezīmējas tā būtiskākie pamatraksturojumi: tās ir datorsistēmas, kas spēj atdarināt cilvēka inteliģento uzvedību, veikt uzdevumus, kuriem parasti nepieciešams cilvēka intelekts.1
SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents un valdes priekšsēdētājs, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde akcentē, ka esam sasnieguši ceturto industriālo revolūciju, kas balstās uz datu un resursu savstarpēju savietojamību, savienojamību un apstrādi, izmantojot digitālos līdzekļus.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem saistībā ar MI ir rast balansu starp tehnoloģiju attīstību un indivīda tiesībām to izmantošanā. Vienlaikus viņš uzsver: ja mums nebūs dabiskā intelekta, mākslīgais mums nepalīdzēs.
Juris Binde: “Ja mums nebūs dabiskā intelekta, mākslīgais mums nepalīdzēs.”
SIA “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs atzīst, ka straujo izrāvienu MI attīstībā tieši pēdējos piecos gados noteica trīs kritisko faktoru labvēlīga kombinācija:
Eiropas Parlamenta deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ivars Ijabs raksturo mūsdienu situāciju MI kontekstā: “Visdrīzāk mēs patiešām atrodamies kārtējās tehnoloģiskās revolūcijas iesākumā, un to ignorēt būtu bezatbildīgi.
Kāds varbūt pat teiktu, ka šīs tehnoloģiskās revolūcijas ietekme būs daudz dziļāka, jo tā skar jomu, kuru cilvēki vēsturiski ir uzskatījuši par savu prioritāti – domāšanu un racionalitāti.
Tieši šo jomu cilvēkiem, iespējams, tagad nāksies dalīt ar kādu citu, kas nav cilvēks. Ikviena jauna tehnoloģija rada jaunus riskus. Tomēr, ja pret tiem izturas atbildīgi, kopīgais ieguvums ir krietni lielāks.”
Augstākās izglītības padome (AIP) šī gada aprīlī pieņēma paziņojumu par MI rīku izmantošanu augstākajā izglītībā un pētniecībā, kurā cita starpā norādīts: “AIP uzskata, ka šajā pārmaiņu procesā Latvijas augstākajai izglītībai ir jāuzņemas līdera loma. Latvijas augstskolām un koledžām ir jāuzņemas iniciatīva un jāintegrē MI rīki augstākajā izglītībā un pētniecībā.”
AIP aicina izstrādāt un īstenot MI izglītības un pētniecības stratēģijas augstskolu un nacionālajā līmenī, kas paredzētu MI rīku ieviešanu augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajā darbā, iekļaut atbildīgu MI rīku izmantošanu augstskolu un koledžu studiju programmās, lai sagatavotu nākamās paaudzes speciālistus, kuri spēj izmantot un attīstīt šīs tehnoloģijas visas sabiedrības interesēs.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors, profesors Aigars Pētersons atminas, ka ar MI programmām viņš pirmo reizi saskāries 2004. gadā Austrijā bērnu ķirurģijas kongresā. Par šādiem rīkiem medicīnā Latvijā uzzināja pēc 15 gadiem, kas ir ievērojams laika periods.
MI rīku lietotājs universitātē ir students, pasniedzējs, zinātnieks, visi darbinieki. MI rīku izaicinājumi ir unikāli visām augstākās izglītības iestādēm Latvijā. MI ieguvums ir koplietošanas produkts augstākajā izglītībā.
Tā izmantošanas robeža ir brīdī, kad tas sāk kavēt dabiskā intelekta attīstību un cilvēku normālu attīstības procesu, īpaši loģisko domāšanu.
Ivara Ijaba vērtējumā, izglītība ir tā joma, kur “dabiskais” pavisam drīz sadursies ar “mākslīgo” un visdrīzāk radikāli izmainīs mūsu priekšstatu par cilvēka prāta iespējām.
Tradicionāli, domājot par mācīšanos, mēs vienmēr esam respektējuši pretrunu – kvalitāte versus studentu skaits. Ja gribi kvalitāti, tev vajag ieskatīties studentam acīs, pārvaicāt, atrast to vietu, kur viņš vairs nespēj izsekot līdzi, un palīdzēt. Citiem vārdiem – personalizēt izglītību, jo mēs esam atšķirīgi savās kognitīvajās spējās. MI spēs sagādāt personalizācijas iespējas, turklāt tas tiks nodrošināts masveidā. Tā ir ļoti laba ziņa, jo personalizācija ļaus izlīdzināt sociālās atšķirības.
Masveidā pieejama personalizēta izglītība vispirms ļautu attīstīties tām sabiedrības grupām un pasaules reģioniem, kuri līdz šim bija atstāti novārtā.
Iedomājieties, ko tas nozīmē: cilvēks, kurš vēlas apgūt kādas specializētas un tautsaimniecībā vajadzīgas zināšanas, var iegūt personalizētu studiju programmu! Tādu, kas atbilst viņa kognitīvajām spējām un mācīšanās ritmam. Tas mums liks pārvērtēt formālās izglītības lomu. Personalizēta izglītība (privātskolotāji, semināri mazās grupās u. tml.) vēsturiski ir bijusi privilēģija. Pateicoties MI, šādas iespējas lielā mērā tiek demokratizētas.
Tam, protams, jau šodien ir nepieciešama jaunu eksaminācijas veidu izstrāde. Ierastais rakstveida eseju, testu un referātu formāts acīmredzot būtiski mainīsies.
ASV pētnieki jau ir pārliecinājušies, ka MI spēj sekmīgi nokārtot jurista kvalifikācijas rakstveida eksāmenu. Tas mudina domāt par to, kā novērst plašās plaģiātisma iespējas un vai cilvēkiem tiešām ir vērts mācīt prasmes, kuras labāk spēj izmantot mašīna. Šajā aspektā svarīgs ir pasniedzēju radošums studentu zināšanu pārbaudē. Arī MI var tikt izmantots eksaminācijā. Jebkurā gadījumā pārbaude nedrīkst aprobežoties ar atzīmju izlikšanu, tai ir jāveido atgriezeniskā saite starp studentu un pasniedzēju.
Darba dalīšanai starp cilvēku un mašīnu, protams, vajadzēs studiju programmu elastīgāku pielāgošanu.
Ko nākotnē nozīmēs populārais jēdziens “kontaktstundas”? Vai mēs tam esam gatavi? Būs jāpārvar akadēmiskā personāla inerce, visdrīzāk arī valstīs ar labāk atalgotu un mazāk novecojošu akadēmisko personālu. Kā uz šī fona izskatīsies Latvija, ja citviet attīstība notiks daudz straujāk?
Nav mazums izaicinājumu, tādēļ par tiem jādomā laikus. Viens no galvenajiem ir labi zināmais, bet ignorētais “zilonis istabā” – MI sociālais akcepts. Nevajadzētu domāt, ka entuziasms par jaunajām perspektīvām noteikti gūs virsroku pār bažām un piesardzību. Tā arī nav jābūt, jo bailes un piesardzība ir jārespektē, īpaši, ja tās ir pamatotas. Studentu darbu plaģiātisms ir tikai daļa no plašāka jautājuma par autorību un autortiesībām MI laikmetā. Tas attiecas arī uz to darbu autortiesībām, kas ir izmantoti mašīnu apmācīšanā. Šajā ziņā mēs jau esam sagaidījuši rakstnieku, uz kuru darbu pamata tiek trenēti komerciāli izmantojamie lielie valodas modeļi, pirmo reakciju.
Izglītības kontekstā tikpat nozīmīga problēma ir “atprasmjošana” [de-skilling]. Kā nodrošināt, lai līdz ar MI izplatību cilvēki nezaudētu savas kognitīvās spējas?
Pašreiz tikai retais spēj orientēties kartē, jo mēs visi izmantojam “Waze” vai “Google Maps”.
Ir kognitīvās prasmes, kuras cilvēkam ir vajadzīgas, kaut arī principā tās ir aizstājamas. Pretējā gadījumā mēs patiešām būsim pilnībā atkarīgi no tehnoloģijām. Tas, manuprāt, ir lielāks risks nekā iespēja, ka mašīnas varētu sadumpoties pret cilvēci.
Aktuāls ir arī praktisks jautājums, proti, kurā izglītības procesa posmā mēs gribam ieviest MI? Pamatskolā? Vidusskolā? Vai tikai augstskolā? Vai pastāv kognitīvo funkciju minimums, kas ir jāapgūst, pirms attiecīgās funkcijas tiek deleģētas MI? Skaidrs, ka tā būtu lasītprasme, rakstītprasme, matemātikas un loģikas pamati. Kā ir, piemēram, ar svešvalodu mācīšanos mašīntulkošanas laikmetā?
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps norāda, cik svarīgi ir attīstīt prasmes un vērtības, kas ir tikai cilvēkiem raksturīgas un kuras mazāk ir iespējams aizstāt ar tehnoloģijām. Lielākā daļa skolēnu un skolotāju ir vienisprātis, ka “ChatGPT” ir vēl viens piemērs tam, kāpēc mūsdienu pasaulē mēs vairs nevaram turpināt mācīties, kā to darījām iepriekš.
Tradicionālais mācību process (lekcijas un eksāmeni) ir noslēdzies, tas kļūst interaktīvāks. Pedagogs no informācijas avota top par cilvēku, kuram jāstrādā ar aktivitātēm, kas palīdz iesaistīt, individualizēt mācību procesu. Pedagoga galvenā loma būs palīdzēt un atbalstīt.
Turklāt ir laiks atzīt, ka izglītības modelis, kas joprojām dominē visā pasaulē, ir novecojis un jāpielāgo jaunajam MI laikmetam.
Jaunais, uz prasmēm balstītais un ar mūsdienu tehnoloģiskajiem risinājumiem papildinātais izglītības modelis ir labāk piemērots MI laikmetam nekā tradicionālie modeļi, jo tas sniedz lielākas konkurētspējas priekšrocības studentiem, kā arī attīsta prasmes, kuras mašīnmācīšanās tehnoloģijas vienas pašas nespēj nodrošināt.
Jo mazāk pedagogi ir nepieciešami kā galvenais zināšanu avots, jo vairāk viņi var koncentrēties uz spēju veidot, vadīt, kritiski novērtēt mācīšanos un palīdzēt izglītojamiem iegūt prasmes, kas ir daudz svarīgākas par informācijas iegaumēšanu.
Tehnoloģijas var palīdzēt pedagogiem pārcelt 20–30% no sava darbalaika uz aktivitātēm, kas atbalsta mācīšanos, t. sk. adaptīvo mācīšanos [adaptive learning].
Jau tagad MI sistēmas maina izglītības pasauli, attīstot jaunus veidus mācību un studiju materiāla apguvei (piemēram, diferencētas instrukcijas; viedās mācību grāmatas; automatizētas novērtēšanas sistēmas; adaptīvā mācīšanās u. c.).
Andrejs Vasiļjevs uzsver: vienmēr jāatceras, ka MI nav sava mērķa, ja vien to kāds tajā nav iebūvējis. Mērķi nosakām mēs – cilvēki. Tādēļ ir svarīgi kopt cilvēciskās vērtības, lai cilvēki tās izmantotu MI attīstībā.
Būtiski, lai mākslīgais intelekts būtu tikpat lielā mērā latvisks, kādā tas patlaban ir lielākajās pasaules valodās. MI latviešu valodā ir vienlīdz kritiski nozīmīgs nacionālais resurss kā citi nacionālie resursi, tāpēc nepieciešams digitalizēt un izmantot visu, kas ir publicēts latviski. Tad to varēsim lietot ne vien mēs, bet arī citi.
Jau pašreiz MI piedāvā vairākas iespējas mācību līdzekļu uzlabošanā:
Labs palīgs izglītībā ir ģeneratīvais MI (“ChatGPT”). Tas ir atbalsts tekstu satura radīšanā, ideju avots, personalizē mācības, palīdz lekciju un mācību materiālu sagatavošanā (piemēram, ierunāt – transkribēt – iegūt rakstveida tekstu), studentu darbu vērtēšanā.
Tomēr, izmantojot ģeneratīvo MI, ir jārēķinās ar vairākām problēmām, jo tas:
Mēs varam prognozēt augstākās izglītības attīstību gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā, bet par to, kas notiks ar augstskolām MI ietekmē, pagaidām varam veidot vien varbūtības. Tomēr arī šādi mēģinājumi ielūkoties nākotnē ir noderīgi un veicināmi.
Nacionālās informācijas aģentūras LETA Datu pakalpojumu attīstības vadītājs Ivars Svilāns, piedāvājot savu versiju par augstskolu attīstību nākotnē, nedaudz provocē: “Augstākajā izglītībā nākotnē notiks koncentrācija, tāpat kā tas notika un joprojām notiek citās nozarēs. Lielie kļūs vēl varenāki, jo investē milzīgas summas, tostarp MI. Augstskolu būs daudz mazāk – pasaulē paliks vien dažas. Turklāt jau tagad redzams, ka par pasaulē lielāko izglītības piedāvātāju ir kļuvis “YouTube”.
MI var pat divreiz saīsināt kopējo studiju laiku. Pasniedzējs no atprasītāja, lekciju lasītāja, administratīvā vagara kļūs par komandas vadītāju, motivētāju, treneri.
Retorisks jautājums: cik daudz pasniedzēju, pastāvot esošajam algu modelim, ir gatavi kļūt par tādiem? Arī augstākajā izglītībā būs producentu komandas, kas piedāvās augstskolām iegādāties savu kursu.
Vēsturiski augstskolas sargāja lokācija un valoda. Tagad to nozīme tiek minimizēta. Iegūs tā augstskola, kas atradīs labāko mehānismu, kā cilvēku “izvilkt cauri” studiju kursam.
Tā ir unikāla iespēja augstskolām atgriezties pie saknēm, t. i., radīt zināšanas, nevis tās replicēt.
Augstskolas pie tā atgriezīsies arī tādēļ, ka MI vajadzīgi dati un algoritmi.”
Ivars Ijabs iebilst: “Nevajadzētu pārsteigties ar katastrofālām prognozēm, ka augstskolas to klasiskajā izpratnē pārstās eksistēt. Cik lielā mērā esošā augstākās izglītības sistēma, kurai, maigi izsakoties, ir trūkumi, ir gatava būtiskām pārmaiņām? Tiesa, mēs esam ļoti maz investējuši augstākajā izglītībā, tāpēc rodas problēma, kā tā spēs sadzīvot ar tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.
Kurā brīdī mēs MI iesaistām izglītības procesā, bet kurā apgalvojam, ka noteiktas kognitīvās spējas cilvēkam jāapgūst pašam, pirms tās deleģē datoram? Vai pēc gadiem divdesmit svešvalodu mācīšanu uzskatīs par tādu kognitīvo prasmi, kas ir vēlama un apgūstama, vai arī to uzticēsim mašīntulkošanai? MI dod iespēju svešvalodas labāk apgūt, tomēr vienlaikus šo prasmi aizstāj. Tam ir nepieciešama konceptuāla diskusija.
Ko tas nozīmēs izglītības institūcijām? Arī mums, klasisko augstskolu pārstāvjiem, vajadzētu izvairīties no panikas, ka tradicionālās skolas un augstskolas kļūs nevajadzīgas, to funkcijas pārņems MI u. tml. Taču mākslīgā intelekta dēļ augstskolās notiks ievērojamas pārmaiņas. Tā kā “masu personalizācijas” ietvaros daudzi studentu pārbaudes uzdevumi varēs tikt uzticēti mākslīgajam intelektam, visdrīzāk mainīsies studentu proporcija uz vienu profesoru.
Mehāniskās pārbaudes funkcijas noteikti varēs uzticēt kvalificētam virtuālajam asistentam. Iepriekš pieminētā “masu personalizācija” mainīs mācīšanās un studēšanas pieredzi. Nevajadzētu aizmirst, kāda nozīme augstākajā izglītībā ir cilvēku personiskajai saskarsmei.
Augstskola nav tikai prasmju apgūšana. Tā ir arī kopiena un kopība, kurā cilvēki apmainās ar idejām.
Studijās vienmēr ir bijusi svarīga “kopības” dimensija. Tā ir kopīga kāpšana zināšanu kalnā gan ar pasniedzēju, gan studentiem.
Pilnīgas personalizācijas apstākļos tā nebūtu iespējama. “Mācīšanās kā kopīga pieredze” ir vērtība, kas jāsargā, tāpat kā studentu psihiskā veselība, ar ko visā pasaulē bija lielas problēmas Covid-19 pandēmijas laikā.
Liekot atteikties no ierastā un šķietami “normālā”, tehnoloģijas rada jaunas grūtības. Vienlaikus tās sniedz arī jaunus risinājumus, ja vien spējam tos atrast un izmantot.”
Artūra Zepa skatījumā, nākotnē mazāka loma būs bakalaura un maģistra grādam, un cilvēki arvien vairāk sagaidīs, ka tiek nodrošināta mikrokvalifikācija, kas dos iespēju individualizēt mācību procesu.
Universitātēs jaunu lomu zināšanu nodrošināšanā ieņem mūžizglītība. Augstskolām tas nozīmē principiālu prioritāšu maiņu.
Tā vietā, lai mūžizglītību novirzītu uz savas darbības perifēriju, augstākajai izglītībai tā būs jāizvirza misijas priekšgalā, dažādu zināšanu līmeņu izglītojamos nodrošinot ar mainīgajām profesionālajām vajadzībām pielāgotām programmām.
Rīgas Tehniskā universitāte kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti ir uzņēmušās vadošo lomu, lai attīstītu MI ekosistēmu augstākās izglītības izcilībai. Šajā ekosistēmā ietilpst katrs augstākās izglītības un zinātnes aspekts. Jau tagad ir skaidrs, ka sekmīga MI rīku ieviešana un jaunā laikmeta domāšana ir iespējama tikai sadarbojoties.
Izglītībai un zinātnei jābūt kā kuģim, kas tiek vadīts pēc mūsdienīgām navigācijas sistēmām.
MI iespējas piedāvā arī efektīvāku pārvaldību, un Latvijas gadījumā šīs tehnoloģijas ir uzskatāmas par unikālu papildu resursu izaugsmei augstākajā izglītībā.
Par augstākās izglītības un augstskolu nākotni varam spriest dažādi. Tas ir saprotami, tomēr universitāšu pārstāvji atzīst, ka no MI izmantošanas nevarēs izvairīties. Tāpēc ir jādomā, kā to jēgpilni un lietderīgi izmantot studiju procesā. Ne tikai domāt, bet arī darīt. Patlaban ir skaidrs – MI radītās pārmaiņas būs revolucionāras. Tas, cik veiksmīgi un laicīgi tās tiks īstenotas Latvijas augstskolās, ietekmēs gan mūsu augstākās izglītības nākotni, gan tās starptautisko konkurētspēju.
1 MI ir tādu datorsistēmu izpēte un izstrāde, kas spēj kopēt cilvēka inteliģento uzvedību. Valoda ir izšķiroša mākslīgā intelekta attīstībai (https://www.oxfordlearnersdictionaries.com/definition/english/artificial-intelligence).
Mākslīgais intelekts:
