Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ik gadu kāda no darba dienām, kas iekrīt starp svētkiem un pēc tiem esošajām atpūtas dienām, tiek pārcelta uz citu dienu – parasti uz kādu no tā paša mēneša sestdienām. Darba dienu pārcelšanas mērķis ir racionālāka darba režīma izveide, lai dotu iespēju darbiniekiem pilnvērtīgi izmantot gan svētku dienu (dienas), gan tai sekojošās brīvdienas. Darba dienu pārcelšana rada sekas, īpaši atvaļinājuma izmantošanas kontekstā. LV portāls skaidro, kas par to jāzina darbiniekam.
Darba dienas pārcelšanu paredz Darba likuma 133. panta ceturtā daļa. Likums nosaka: ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets (MK) ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam izdod rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā.
Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija rīkojums Nr. 443 paredz:
Tas nozīmē, ka maija pirmajā nedēļā, kurā ir divas valsts svētku dienas – 1. maijs (Latvijas Republikas Satversmes sasaukšanas diena, Darba svētki) un 4. maijs (Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena) –, būs tikai divas darba dienas, proti, 2. un 3. maijs, savukārt no 4. līdz 7. maijam būs četras brīvdienas. 5. maija darba diena tiek pārcelta uz sestdienu, 20. maiju.
Komercorganizācijas un pašvaldības ir tiesīgas ar rīkojumu noteikt citu 5. maija darba dienas pārcelšanas datumu, piemēram, 27. maiju.
Valsts darba inspekcija (VDI) jau iepriekš ir atgādinājusi, ka darba dienu pārcelšana ir realizējama, ievērojot principu, ka darba diena pārceļama ar visām tiesībām un pienākumiem. Proti, izolētā darba diena – šogad tas ir 5. maijs – tiek pārcelta, ņemot vērā to, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi darba devējam attiecībā pret darbinieku būtu jāievēro, ja konkrētā darba diena nebūtu pārcelta uz citu dienu.
VDI norāda, ka minētais princips izriet no Darba likuma 6. panta par darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību un 7. panta par vienlīdzīgu tiesību principa ievērošanu darba tiesiskajās attiecībās.
Neskaidrības varētu rasties tiem darbiniekiem, kuriem atvaļinājuma periodā ir nedēļa no 1. līdz 7. maijam.
Pirmkārt, saistībā ar šajā nedēļā ieksītošām divām valsts svētku dienām darbiniekam atvaļinājums tiek pagarināts par divām dienām, pieskaitot šīs dienas atvaļinājuma pēdējai dienai.
Otrkārt, uz 20. maiju pārceltā 5. maija darba diena ir atpūtas diena, un 20. maijā darbiniekam, ja atvaļinājums ir noslēdzies pirms šī datuma, nebūs jāierodas darbā.
Piemērs
Darbiniekam uz divām kalendāra nedēļām piešķirts ikgadējais atvaļinājums, sākot no 26. aprīļa. Darbinieka atvaļinājuma pēdējā diena būs 12. maijs. Atvaļinājums tiek pagarināts par divām dienām – 11. un 12. maiju, jo atvaļinājuma laikā iekrīt divas svētku dienas. Saskaņā ar Darba likumu darba devējs atvaļinājumā apmaksā tikai darba dienas, proti, tās dienas, kad darbiniekam būtu bijis jāstrādā. Darbiniekam 20. maijā uz darbu nav jānāk, jo 5. maijā viņam bija atvaļinājuma diena.
Savukārt, ja darbinieka atvaļinājuma periodā iekrīt gan 5. maijs, gan pārceltā darba diena (20. maijs), tad darba devējs apmaksās tikai vienu no šīm dienām – 20. maiju.
Vēl viena nianse Darba likumā, kas ir saistīta ar pārceltajām darba dienām (kas ir sestdienas): ir situācijas, kad darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā dienā. Darba likuma 133. panta piektajā daļā ir paredzēta iespēja uzskatīt pārcelto darba dienu par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, to atstrādāt citā laikā.
Respektīvi, ja darbinieks vēlas izmantot kādu no iepriekš minētajām iespējām, sava izvēle darba devējam ir jādara zināma rakstveidā.
VDI Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa norāda: “Jāņem vērā, ka jebkurā gadījumā ar pārcelto darba deinu nedrīkst palielināt attiecīgā mēneša normālā darba laika darba dienu daudzumu.
Piemēram, ja uzņēmums piemēroja darba dienu pārcelšanu, tad, gadījumā, ja darbiniekam 5.maijā (papildu brīvdienā) bija darbnespēja un šī diena darbiniekam tika uztverta kā brīvdiena, kuras laikā darbinieks nav zaudējis darbā gūstamos ienākumus un darbiniekam netiek izmaksāta par šo dienu slimības nauda, tad darbiniekam 20.maijā uz darbu ir jānāk.
Savukārt, ja uzņēmumā 5.maijs tiek uztverts kā darba diena, kas tiek pārcelta uz 20. maiju un darbiniekam par 5.maiju tiek izmaksāta slimības nauda kā par dienu, kad darbinieks sakarā ar darbnespēju nevarēja ierasties darbā un veikt darba pienākumus, tad darbiniekam 20.maijā nav jāierodas darbā un tā uzskatāma par attaisnotu prombūtni.
Uz 20.maiju pārceltā darba diena, būs normāla darba diena, kurā jāierodas darbā un jāstrādā nolīgtais darba laiks tiem darbiniekiem, kas darba attiecības uzsāka, piemēram, 8.maijā.
Šogad pārceltā darba diena – sestdiena, 20. maijs, – būs normāla garuma darba diena, kurā visiem darbiniekiem ir jāstrādā darba līgumā nolīgtais darba laiks.
Kaut arī būs jāstrādā sestdienā, kas ierasti normāla darba laika darbiniekiem ir atpūtas diena, par šo dienu tiks aprēķināta darba samaksa kā par normālu darba dienu. Darba likuma 131. panta pirmā daļa nosaka, ka darbinieka normālais dienas darba laiks nepārsniedz astoņas stundas, savukārt normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.
Taču var būt situācija, kad pārceltā darba diena ir saīsināma. Saskaņā ar Darba likuma 135. pantu darba dienas ilgums pirmssvētku dienās ir jāsaīsina par vienu stundu, ja darba koplīguma, darba līguma vai darba kārtības noteikumos nav noteikts īsāks darba laiks. Ievērojot iepriekš minēto principu, ka darba dienu pārcelšana ir realizējama ar visām tiesībām un pienākumiem, ja pārceltā darba diena ir pirmssvētku diena, darba laiks pārceltajā darba dienā ir saīsināms.
Jāpiebilst, ka norma par saīsināto pirmssvētku darba dienu attiecas uz tiem darbiniekiem, kuriem ir nolīgts normālais dienas darba laiks. Ja darbiniekam ir nolīgts nepilns darba laiks, tad viņam ir jāstrādā visas nolīgtās darba stundas.
