SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
04. aprīlī, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Pensijas
1
1

Pensiju 2. līmeņa dalībniekus plāno informēt par izvēlētā ieguldījumu plāna rezultātiem un atbilstību

Lai vienlaikus droši un ar vislabāko iespējamo atdevi ieguldītu uzkrātos līdzekļus, pensiju 2. līmeņa dalībnieki saņems plašāku informāciju, kā strādā un (vai) pelna viņu uzkrātais kapitāls, kā arī par riskiem un nepieciešamību mainīt ieguldījumu plānu atbilstoši savam vecumam.

FOTO: Inga Kundziņa, LETA

Joprojām samērā maz pensiju 2. līmeņa dalībnieku interesējas par savu uzkrājumu un ieguldīšanas iespējām. Lielākā daļa pensiju plānu dalībnieku pat nezina, ka viņiem ir šādi uzkrājumi. Valsts fondēto pensiju likumā paredzēti grozījumi, kas līdzekļu pārvaldītājam noteiks pienākumu informēt pensiju 2. līmeņa dalībnieku, ja viņa izvēlētais ieguldījumu plāns nenodrošina ieguldījumu ienesīgumu atbilstoši dalībnieka vecumam, kā arī konsultēt, kāda dalībniekam būtu labākā izvēle.

īsumā
  • Informāciju par pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv aplūko apmēram 10 procenti no visiem valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem.
  • Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam būs jāsniedz informācija par izvēlētā ieguldījumu plāna darbību, atbilstošāko ieguldījumu plānu un iespējamajiem riskiem.
  • Pensiju 2. līmeņa dalībniekiem ir jāatgādina arī par nepieciešamību, tuvojoties pensijas vecumam, samazināt investīciju risku.
  • Informācijas par pensijas uzkrājumu pieejamība dalībniekam ērtos kanālos (piemēram, internetbankā) veicinātu viņa interesi par pensijas uzkrājuma veidošanās pamatjautājumiem.
  • 2021. gads valsts fondēto pensiju shēmā ir noslēdzies ar kopējo uzkrājumu apjomu 6 miljardu eiro apmērā.

Valsts fondēto pensiju likuma grozījumu projektu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Valsts fondēto pensiju likuma pārejas noteikumu 33. punktā Ministru kabinetam ir dots uzdevums izvērtēt, vai fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir nepieciešams paredzēt papildu iespējas tiešsaistē iegūt informāciju par viņa uzkrājumu, savukārt fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam – tiesības iegūt informāciju par fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, kuru līdzekļus tas pārvalda, – un atbilstoši izvērtējumam iesniegt Saeimai attiecīgu likumprojektu.

Ar grozījumiem likumā paredzēts valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam veicināt informācijas pieejamību par pensiju 2. līmenī uzkrāto pensijas kapitālu, pilnveidot zināšanas par pensiju uzkrāšanas pamatjautājumiem, savu noguldījumu, plānu ienesīgumu un vecumam atbilstošu plānu izvēles nozīmību. Lai uzlabotu pensiju 2. līmeņa dalībnieku finanšu pratību, ir paredzētas arī konsultācijas.

Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka uzkrātā pensijas kapitāla lielums ir atkarīgs no trim faktoriem – veikto iemaksu apmēra, dalības ilguma pensiju shēmā un izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem. Pareiza ieguldījumu plāna izvēle, it īpaši saistībā ar vecumu, var būtiski ietekmēt uzkrāto pensijas kapitālu, informējot par sagatavotajiem grozījumiem, uzsvēra LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska.

Grozījumi paredz divus būtiskus likuma papildinājumus

  1. Dot iespēju elektroniskajās platformās, kuras piedāvā šādu iespēju un kuras persona vēlēsies izmantot, aplūkot savus datus par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu, arī attiecīgā konta izrakstu. Tikai pati persona lems, kad un vai šo iespēju izmantot. Taču tai būs nodrošināta iespēja šos datus redzēt.
  2. Paredz iespēju fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam zināt tās personas, kuru līdzekļus tas pārvalda. Pārvaldnieka pienākums būs sazināties ar šīm personām un sniegt informāciju, vai konkrētā persona atrodas tās vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā, kā arī dot iespēju personai izmantot līdzekļu pārvaldītāja resursus, lai izprastu, vai tās izvēlētais ieguldījumu plāns saskan ar vēlmēm un pārliecību (piemēram, vai persona vēlas vairāk ieguldīt Baltijā vai tikai akcijās, vai tai interesē tikai ilgtspējīgi ieguldījumi).

LM likuma grozījumu projektu gatavojusi sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju. Kā norādīja asociācijas pārstāvis Edgars Pastars, līdz šim pensiju līdzekļu pārvaldītāji nezina, kuru personu ieguldījumus pārvalda. Praksē novērotais liecina, ka lielākā daļa pensiju plānu dalībnieku pat nezina, ka viņiem ir šādi uzkrājumi, turklāt dalībnieki visbiežāk atrodas savai situācijai neatbilstošos plānos. Tāpēc nepieciešams kāds, kurš viņiem dod ziņu, ka būtu jāizvēlas cits plāns, jo atrašanās nepareizā plānā var ļoti būtiski samazināt ieguldījumu.

Lielākā daļa pensiju plānu dalībnieku pat nezina, ka viņiem ir šādi uzkrājumi.

Tas nozīmē, ka ir vajadzīga proaktīva finanšu iestāžu rīcība, lai komunikācija būtu jēgpilna, lai personas būtu informētas, ka, piemēram, tās var likt “strādāt” saviem ieguldījumiem, tostarp atbilstoši saviem mērķiem, piemēram, ja cilvēks vēlētos, lai viņa ieguldījums atrodas pensiju plānā, kas iegulda Baltijā vai Latvijā.

Pensiju 2. līmeņa dalībnieku informētība un komunikācija ar līdzekļu pārvaldnieku veidos lielāku izpratni par savu ieguldījumu. To nodrošina likumā paredzētās izmaiņas, tādējādi gan vairojot personu uzkrājumus, gan mazinot kļūdas, kuras cilvēki līdz šim ir pieļāvuši nezināšanas dēļ. Atbilstoši likumā noteiktajam līdzekļu pārvaldniekiem būs lielāka atbildība pret saviem ieguldītājiem. Izmaiņas likumā paredzētas, lai otro pensiju līmeni padarītu jēgpilnu, nevis tikai tehniski pārvaldītu.

Zināšanas un informētība uzlabos dalībnieka finanšu pratību, kā rezultātā tiks sniegtas lielākas iespējas nodrošināt vecumdienas, uzsver arī LM pārstāve. Likumprojekts paredz līdz 2023. gada 30. aprīlim sagatavot MK noteikumus, kuros tiks noregulēta kārtība, kādā pensiju 2. līmeņa dalībnieku dati tiks nodoti citam līdzekļu pārvaldītājam, kā arī datu atspoguļošanai internetbankās. Grozījumu projektā paredzēts, ka pirmoreiz datus nodos 2024. gada janvārī.

Par savu naudu interesējas tikai katrs desmitais

Valsts fondēto pensiju likums ir spēkā no 2001. gada 1. jūlija. Piedalīšanās pensiju 2. līmenī ir obligāta tiem, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija. Tie, kuri dzimuši no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam (ieskaitot), tai varēja un joprojām var brīvprātīgi pievienoties.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem 2020. gada 31. decembrī valsts fondēto pensiju shēmā bija reģistrēti 1, 296 miljoni dalībnieku. Kā obligātie valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki bija reģistrēti 901 tūkstotis (par 19,2 tūkstošiem vairāk nekā 2019. gada 31. decembrī). Kā brīvprātīgie valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki bija reģistrēti 395 tūkstoši (par 23,6 tūkstošiem mazāk nekā 2019. gada 31. decembrī). Dalībnieku vidējais vecums ir 42,1 gads, obligāto dalībnieku vidējais vecums ir 35,5 gadi, brīvprātīgo – 57 gadi.

Informāciju par pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv aplūko apmēram 10 procenti no visiem dalībniekiem. Savukārt portālā manapensija.lv informāciju par pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu aplūkojuši vidēji 3 procenti lietotāju. Tas nozīmē, ka liels skaits cilvēku neinteresējas par savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu un ir jāmeklē papildu saziņas veidi, kā cilvēkus informēt par viņu uzkrājumu, izmantojot tās vietnes un informācijas kanālus, kurus dalībnieki izmanto ikdienā, argumentēts likuma grozījumu anotācijā.

2020. gadā 122 tūkstoši dalībnieku jeb 9,4% no tiem, kuri bija reģistrēti 2019. gada 31. decembrī, ir veikuši ieguldījumu plāna maiņu. Turklāt cilvēki izvēlē lielākoties paļaujas uz zīmolu, riska pakāpi, reklāmu, mazāk – plāna ieguldījuma saturu.

VSAA informācijā par atbildīgu izvēli paskaidrots: “Izvēloties atbilstošo ieguldījumu plānu, ir svarīgs personas paredzamais dalības laiks pensiju 2. līmenī līdz aiziešanai vecuma pensijā. Jo ilgāks laiks līdz pensijai, jo persona ir spējīga uzņemties lielāku risku, un otrādi, tuvojoties pensijas vecumam, spēja uzņemties risku samazinās. Tāpēc personām, kurām līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir 10 vai mazāk gadu, ieteicams no aktīvajiem ieguldījumu plāniem pāriet uz konservatīvajiem. Pretējā gadījumā aktīvo ieguldījumu plānu dalībniekiem neilgi pirms aiziešanas pensijā var nākties piedzīvot ļoti straujas, negatīvas uzkrātā kapitāla svārstības, kas būtiski ietekmēs arī sagaidāmās vecuma pensijas apjomu.”

Valsts pensijas kapitālu veido sociālās apdrošināšanas iemaksas 20% apmērā no iemaksu objekta (darba ņēmējam tā ir bruto alga), kas tiek sadalītas šādi: pensiju 1. līmenī tiek novirzīti 14% no iemaksu objekta, pensiju 2. līmenī nonāk 6%.

Informācija par pensiju 2. līmeni pieejama Valsts sociālās apdrošināšanas tīmekļvietnē.

Pensiju 2. līmeņa uzkrājumi pērn pieauguši par 18%

2021. gads valsts fondēto pensiju shēmā ir noslēdzies ar kopējo uzkrājumu apjomu 6 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn kopējais neto aktīvu apjoms ir pieaudzis par 18% jeb 916,21 miljonu eiro. Galvenie faktori, kuri veicināja tik strauju uzkrājumu palielināšanos, bija dalībnieku veikto iemaksu pieaugums un finanšu tirgus atveseļošanās pēc pandēmijas radītās ietekmes, tādējādi vidējais ieguldījumu ienesīgums sasniedza 9,1%, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Komunikācijas daļas vadītāja Dace Jansone.

2021. gadā veiktās izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā bija pamats jaunu ieguldījumu plānu izveidei ar iespēju līdz pat 100% naudas līdzekļu ieguldīt akcijās un citos tiem pielīdzināmos vērtspapīros. Šīs pārmaiņas veicināja naudas līdzekļu ieguldījumus aktīvākos ieguldījumu plānos, līdz ar to tajos pieauga arī kopējais ieguldījumu apjoms, gada nogalē sasniedzot 73% no kopējā uzkrātā kapitāla.

Pērn dalībnieku skaits valsts fondēto pensiju shēmā turpināja samazināties (par 1 368 dalībniekiem mazāk nekā 2020. gadā), turpretī iemaksu apjoms ievērojami pieauga (par 36%) un 2021. gada nogalē sasniedza 1,4 miljardus eiro. Tas norāda uz vidējā iemaksu apmēra (uz vienu dalībnieku) palielināšanos (2021. gadā – 1066,52 eiro), kas būtiski pārsniedza līmeņa iemaksu apjomu pirms pandēmijas (2019. gadā – 748,54 eiro; 2020. gadā – 780,78 eiro).

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU